
Ir noslēgušies būvniecības darbi projekta „Esošās infrastruktūras jaudas un efektivitātes optimizācija Ventspils brīvostā ” ietvaros, kas ir Latvijā pirmais Eiropas Komisijas TEN-T programmas līdzfinansētais būvniecības projekts.
Projekta vispārējais mērķis - ostas infrastruktūras tālāka attīstība un ostas konkurētspējas palielināšana. Tādēļ tā ietvaros tika veikta Ventspils ostas pienākošā kanāla paplašināšana, Ventspils brīvostas Universālā termināļa klientu apkalpošanas centra izveide, Ventspils brīvostas 3.muliņa rekonstrukcija un piestātnes Nr.14 būvniecība.
Ventspils ostas pienākošā kanāla paplašināšana
Ventspils ostas kuģu pienākšanas ceļa kopējais garums ir 6 km. Projekta ietvaros ir veikta tā paplašināšana apmēram 4 km garumā – kanāls ir paplašināts no sākotnējiem 164 metriem līdz 184 metriem, kanāla dziļums ir 17,0 m. Kanāla paplašināšana tika pabeigta 2007.gada septembrī, un tā rezultātā būtiski ir paaugstināta kuģu navigācijas drošība un uzlabota ostas pakalpojumu sniegšana, ostas darbība pielāgota atbilstoši šī laika prasībām.
Ventspils brīvostas Universālā termināļa klientu apkalpošanas centra būvniecība
Projekta 2.aktivitāte bija Ventspils brīvostas Universālā termināļa klientu apkalpošanas centra ēkas būvniecība (kopējā ēkas platība 982 m2) un smagā autotransporta stāvvietu ar nepieciešamajiem inženiertīkliem izbūve (kopējā platība ~10 000 m2), kas noslēdzās 2007.gada jūnijā. Rezultātā ir pilnveidota un uzlabota smagā autotransporta kustības shēma, iebraucot terminālī un izbraucot no tā, nodrošinātas ērtas autotransporta stāvvietas. Jaunizbūvētajā klientu apkalpošanas centra ēkā un blakus esošajās ēkās vienuviet ir sakoncentrēti visi nepieciešamie atbildīgie dienesti un pakalpojumu sniedzēji (muita, robežsargi, apdrošināšanas kompānijas, prāmju līniju operatoru kompānijas u.c.), tādējādi atvieglojot termināļa klientiem nepieciešamo formalitāšu kārtošanu. Termināļa klientu apkalpošanas centra ēkā visas diennakts garumā tiek nodrošināta bezmaksas sanitāro mezglu izmantošana (tualetes, dušas), kā arī nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.
Ventspils brīvostas 3.muliņa renovācija
Būvdarbi tika veikti arī Ventspils brīvostas 3.muliņā, kura piestātnes (32.piestātne un 33.piestātne) ir dziļākās Ventspils ostā (17,0 m), un tajās tiek apkalpoti vislielākie kuģi, kādi var ienākt Ventspils ostā. Muliņa darba daļas (būves galvenā daļa, uz kuras atrodas naftas un naftas produktu pārkraušanas tehnoloģijas) konstrukcijas tehniskais stāvolis bija neapmierinošs, kā rezultātā tika veikta muliņa darba daļas renovācija, lai nodrošinātu būves stiprību, noturību un ilgmūžību. Objekts kopumā tika pieņemts ekspluatācijā 2009.gada oktobrī.
Ventspils brīvostas piestātnes Nr.14 būvniecība
Izstrādātais Ventspils brīvostas piestātnes Nr.14 būvniecības projekts paredzēja darbu izpildi veikt 3 kārtās. Lai neaizkavētu objektam tiešā tuvumā būvējamās saldētavas kompleksa būvdarbu uzsākšanu un izpildi, 1.kārtā tika paredzēta piestātnes enkursienas un aizmugurējās celtņa sliedes pamata izbūve, 2.kārtā plānota piestātnes izbūve 140 m garumā, bet 3.kārtā paredzēta piestātnes izbūve 160 m garā posmā. TEN-T projekta ietvaros tika realizēta tehniskā projekta 1. un 2.kārta, kas tika noslēgta 2008.gada jūlijā.
Ar šo aktivitāšu veikšanu Ventspils brīvosta ir ieguvusi papildus labi un droši aprīkotu piestātni, kas ļauj vienlaicīgi apstrādāt lielāku kuģu skaitu Ventspils brīvostas Universālajā terminālī, tādējādi palielinot termināļa pārkraušanas jaudas iespējas.
Projekts „Esošās infrastruktūras jaudas un efektivitātes optimizācija Ventspils brīvostā ” tika apstiprināts 2004.gadā, un tā pabeigšana tika paredzēta 2008.gada nogalē. Kopējās projekta izmaksas tika plānotas 12,75 miljonu eiro (aptuveni 8,96 miljoni latu) apmērā, no kuriem 9,73% jeb 1,24 miljoni eiro (871 tūkstotis latu) tika piešķirti no Eiropas Komisijas TEN-T budžeta. Ņemot vērā to, ka projekta realizācija notika laika posmā, kad valstī un pasaulē inflācijas dēļ būvniecības darbu izmaksas iepriekš bija grūti precīzi prognozēt, kā arī to, ka 3.muliņa renovācijai tika piemērots sarežģītāks tehniskais risinājums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, kas bija arī darba un materiālu ietilpīgāks, projekta reālās izmaksas sasniedza 22,67 miljonus eiro (aptuveni 15,93 miljoni latu) un projekts noslēdzās šā gada oktobrī.