Smaku problēma Ventspilī tiek risināta

Daļa darbu izdarīti

Ventspilnieki ar lielu nepacietību gaida, kad stāsies spēkā pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Ventspils brīvostas noteikumi, kas paredz, ka no 2018. gada 1. jūnija naftas produktu iekraušana tankkuģos ostā varēs notikt tikai tad, ja tiks izmantotas tvaiku savākšanas iekārtas (TSI). Ventspilnieki lolo cerības, ka līdz ar to dzīvojamajā zonā turpmāk vairs nejutīs smakas.

Šajās dienās «Ventspils nafta» termināls (VNT) teritorijā Talsu ielā 75 aktīvi notiek TSI uzstādīšanas būvdarbi un montāža. «Beidzot esam saņēmuši visas atļaujas un iedarbinājuši TSI uzstādīšanas projektu,» norāda VNT tehniskais vadītājs Igors Martjanovs, piebilstot, ka uzņēmumam vajadzēja gandrīz desmit gadus, lai pie tā nonāktu.

Šā gada vasarā uzņēmums saskaņoja būvniecības projektu ar pilsētas domi, Ventspils brīvostas pārvaldi un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Septembrī tika saņemta būvatļauja un sākās būvdarbi. Tajā pašā laikā uz uzņēmumu tika nogādāta Itālijā ražota TSI. Aptuveni pirms divām nedēļām TSI tvertnes un kompresori tika uzstādi uz betona pa­mata. Šo procesu vēroja Itālijas pie­gā­dā­tājkompānijas Aereon pārstāv­ji, kuri jau ir aizbraukuši no Ventspils, pārliecinoties par mūsu speciālistu profesionalitāti un kompetenci. «Šobrīd visi spēki novirzīti elektrības sadales ēkas izbūvei ar automātikas mezglu un rekuperācijas procesa kontroli,» skaidro Martjanovs.

Tagad, kad TSI pamatdaļa jau ir uzstādīta, var vizualizēt, kā tiks īstenots naftas produktu tvaiku uztveršanas un rekuperācijas process. Iekraujot tankkuģī, naftas produktu tvaiki tiek izspiesti ar kravu no tankkuģa tvertnes un slēgtā sistēmā nonāk 4,5 km garā pazemes cauruļvadā, pa kuru tie nokļūst TSI VNT termināļa teritorijā. Tur, izmantojot speciālu ventilatoru, tvaiki tiek novirzīti uz vienu no četrām tilpnēm, kur notiek to apstrāde ar aktivizētām oglēm. Aktivizētās ogles uzsūc naftas produktu tvaikus, un, kad uzsūkšanas līmenis ir sasniedzis maksimāli iespējamo – taču emisijām nepārsniedzot 10 g/m³ –, tilpne aizveras un pārslēdzas uz nākamo tilpni. Sāk darboties vakuuma sūkņi, kas izsūknē tvaikus un novirza tos uz absorbējošo kolonnu, kur visu laiku cirkulē naftas produkti, kas kondensē sevī atlikušos tvaikus, un tie atkal pāriet šķidrā fāzē. Visbeidzot tvaiku kondensāts, kas atkal pārvērties par naftas produktiem, nonāk tam speciāli atvēlētā rezervuārā.

Projekta vadītājs Toms Birnbaums piebilst, ka viss rekuperācijas process ir ne tikai slēgts, bet arī pilnībā automatizēts. TSI ir pašpietiekama sistēma. Roku darbs ir vajadzīgs tikai tam, lai TSI šļūtenes pieslēgtu kuģa tvaiku maģistrālei. Vadības operators iedarbina procesu. Pēc tam sistēma jau pati sagaida tvaikus, apstrādā tos, pārslēdzas no vienas operācijas uz citu un pati arī kontrolē, lai emisijas nepārsniegtu pieļaujamo normu. Tvaiku uztvērējsistēma, kas tiek ieviesta VNT, ir paredzēta visiem gaišajiem naftas produktiem.

TSI uzstādīšanas galvenais darbuzņēmējs ir Rīgas kompānija Emerol-Katlinieks, kas jau sevi labi pieteikusi arī citos VNTprojektos. VNT pārstāvjiem nav šaubu, ka TSI uzstādīšanas projektā visi darbi tiks pabeigti noteiktajā laikā – līdz 2018. gada 31. maijam. «Aptuveni ceturtā daļa visu darbu jau ir izdarīti. Galvenie zemes un būvniecības darbi, kurus vajadzēja pabeigt, līdz iestājas aukstāks laiks, jau ir paveikti,» saka Igors Martjanovs.

Darbi notiek arī 2. un 3. naftas muliņa rajona teritorijā. Šeit tiek ierīkoti cauruļvadi, pa kuriem tvaiks tiks padots no tankkuģa uz maģistrālo cauruļvadu. Katrā piestātnē tiek uzstādīta drošību kontrolējoša iekārta. Lai nodotu tvaikus terminālī, tiks izmantots esošais naftas vads (1 metrs diametrā), kas aptuveni 15 gadus nav ticis darbināts. Lai sagatavotu cauruļvadu tvaiku novadīšanai no muliņiem uz TSI, tika izmantota progresīvā pigging metode. Tīrīšanas iekārta gāzveida slāpekļa strūklas iedarbībā virzoties pa cauruļvada iekšpusi, attīrīja to no iepriekšējā satura. Šobrīd cauruļvads jau ir attīrīts, hermētiski pārbaudīts un izmēģināts, norāda projekta koordinatore Dace Edžiņa.

TSI projekta investīcijas ir 7,3 miljoni eiro, kas ietver projektēšanu, iekārtas piegādes, celtniecības, montāžas, ierīkošanas un palaišanas izdevumus, kā arī speciālistu apmācību. Izvēloties rekuperācijas tehnoloģijas, VNT speciālisti izpētīja visus pieejamos piedāvājumus. Visdrošākā un efektīvākā, kā arī laika pārbaudīta izrādījās absorbcijas metode ar aktivizētās ogles izmantošanu, stāsta Martjanovs. Rekuperācijas tehnoloģija, kas tiks izmantota VNT, ir tāda pati kā TSI, kas jau desmit gadus darbojas terminālī Ventamonjaks serviss, kur gaišos naftas produktus pārkrauj SIA Ventall Termināls.

Sadarbosies trīs kompānijas

Prasību par tvaiku uztveršanas un rekuperācijas iekārtas obligātu izmantošanu no 2018. gada 1. jūnija vajadzēs ievērot arī AS Ventbunkers. Kompānija jau saņēmusi no Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes tehniskos nosacījumus TSI projektēšanai un uzstādīšanai, informēja pārvaldes direktores vietniece Anna Adamsone. Kas attiecas uz Ventamonjaks serviss, tad tā teritorijā TSI tiek izmantota jau vairāk nekā 10 gadus – kopš 2007. gada. Kā pastāstīja valdes loceklis Vjačeslavs Verņuks, pa šiem gadiem terminālī ir pārkrauti 3 miljoni tonnu benzīna. Ja nebūtu TSI, 1,5 tūkstoši tonnu benzīna pa šiem gadiem nonāktu atmosfērā! TSI efektivitāti pierāda tas, ka tā uztver 98% visu tvaiku tankkuģa piekraušanas laikā.

Līdztekus TSI pielietošanai visām trim kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus Ventspils ostā, proti, VNT, Ventbunkers un Ventamonjaks serviss, ir jāievieš pastāvīga smaku kontroles monitoringa sistēma uz robežas ar dzīvojamo zonu, atgādina Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļa. Monitoringa dati nonāks Ostas kapteiņa dienestā. Uzņēmumi nolēmuši īstenot šo projektu kopīgiem spēkiem. Jau ir veikts vienots iepirkums, noteikta iekārtu piegādātājkompānija un pasūtīti tā saucamie elektroniskie deguni, kas uztvers pat visniecīgāko smaku. Pēc Ventamonjaks servisa, kas pasūta iekārtas, valdes priekšsēdētāja Arņa Janvara domām, tāda sadarbība palīdzēs turpmāk izvairīties no strīdīgām situācijām un ļaus optimizēt projekta izdevumus.

Ventspils ir pirmā, kas risina naftas produktu smaku problēmu. Vadoties pēc šī piemēra, valdība izstrādājusi grozījumus likumā Par piesārņojumu, kas paredz obligātu rekuperācijas izmantošanu, pārkraujot naftas produktus ostā. «Strādājam pie šī jautājuma kopā ar Ventspils pašvaldību. Ventspils mums ir pirmrindniece jautājumos par kār­tības iedibināšanu ostā un naftas produktu tvaiku rekuperācijas ieviešanu,» norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kad pagājušajā nedēļā viesojās Ventspilī. Starpība vien tāda, ka likums jaunajā redakcijā stāsies spēkā 2022. gadā, bet Ventspils saistošie noteikumi, kas paredz rekuperāciju, jau pēc pusgada, proti, 2018. gada 1. jūnijā.

Uz kopējām interesēm, nevis domstarpībām
Larss Panclafs
VNT ģenerāldirektors

Šie divi gadi bija izaicinājumu pilni, ņemot vērā izmaiņas kravu plūsmā, kas ietekmēja Baltijas valstis kopumā un Latviju tai skaitā. Pēdējo 18 mēnešu laikā VNT veica nopietnas pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm Ventspilī, lai kopā izveidotu pamatus ilgtermiņa sadarbībai, koncentrējot uzmanību un enerģiju uz kopīgām interesēm, nevis domstarpībām, un kopā gūtu panākumus. Šo procesu raksturoja atklātums un savstarpēja cieņa. Kopā tika likti pamati sadarbībai, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm pielikt savas pūles sarežģījumu pārvarēšanā loģistikas sektorā, jo tas ietekme Ventspili tagad un ietekmēs turpmāk. VNT no savas puses velta visu savu pozitīvo enerģiju tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšanai, kas dos mums iespēju ieguldīt vides standartu paaugstināšanā un ļaus arī turpmāk pozicionēt sevi kā nozīmīgu tranzīta centru naftas produktu plūsmas piesaistīšanai. Rezultātā labuma guvēji būs visas Ventspils iesaistītās puses, un mēs varēsim turpināt sniegt savu ieguldījumu Ventspils sociālajā attīstībā un nozīmīgos projektos. TSI izmantojamā tehnoloģija tiek veiksmīgi pielietota visā pasaulē. Mēs neesam pirmie VTTI termināļu tīklā, kas dod priekšroku šādai sistēmai. Līdzīgas sistēmas ir uzstādītas un darbojas VTTI termināļos Holandē – Roterdamā un Amsterdamā, ASV – Floridā un Kiprā – Vasiliko, tāpēc ka VTTI termināļu grupā ir nelokāma pārliecība par to, ka vides aizsardzība ir korporatīvas atbildības pamatu pamats.

Ventspils – pionieri smaku novēršanā
Imants Sarmulis
Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Gan pilsētas pašvaldība, gan Ventspils brīvostas pārvalde daudzkārt ir saņēmusi un saņem iedzīvotāju sūdzības par smakām, kas nāk no ostas termināļiem laikā, kad naftas produktus pilda kuģos. Ventspils pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde bija pionieri Latvijā, kas atrada risinājumu šai problēmai – proti, veikt grozījumus noteikumos. Risinājums ir tvaiku savākšanas iekārtas – ja nav tvaiku, nav arī smaku. Bet šobrīd jau varam teikt, ka ledus sakustējies visā Latvijā. Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā Par piesārņojumu, kas pēc būtības risinās šo problēmu valsts mērogā.

Foto: VNT terminālī TSI uzstādīšanā aptuveni ceturtā daļa visu darbu jau ir izdarīti.