2016. gads Ventspils ostā

Šis gads Ventspils brīvostai kļuvis par tās attīstības stratēģijas tālredzīguma apliecinājumu. Šogad pabeigti vairāki lieli investīciju projekti, padarot ostas infrastruktūru vēl drošāku un ērtāku kuģu ienākšanai un kravu apstrādei. Darbu uzsākusi jaunā dziļūdens piestātne un divas stividorsabiedrības. Veiksmīgi turpinājās industrializācija – tika atvērtas jaunas ražotnes, paplašinātas un jubilejas svinēja jau esošās.  Ventspils ir apstiprinājusi savu statusu kā prāmju pārvadājumu uz Skandināviju centrs Baltijā.

 

Ventas vērienīgā padziļināšana

Pēc 20 gadu pārtraukuma šā gada sākumā un pirmo reizi šajā gadsimtā Ventspils ostā tika veikti vērienīgi gultnes padziļināšanas darbi – kuģošanas kanāls no Ventas apgriešanās baseina līdz paceļamajam tiltam padziļināts līdz 15 metriem. Darbu veikšanas iepirkumu konkursā uzvarēja Beļģijas kompānija Jan De Nul, kas Ventas gultnes padziļināšanai atsūtīja vienu no saviem zemessūcējiem Al-Idrisi. Ventspils ostā sen nebija manīts tiks jaudīgs un mūsdienīgs zemessūcējs, kas bija aprīkots ar jaunākajiem gultnes padziļināšanas mehānismiem.  Darbi notika nepārtraukti un tika pabeigti rekordīsā laikā – 100 dienās, kuru laikā no Ventas gultnes tika izcelts 330 000 kubikmetru grunts. Projekts izmaksāja 1,74 miljonus eiro, daļa izdevumu segta no ES Kohēzijas fonda. 

 

Atjaunotas 48 ielas

Šā gada sākumā tika pabeigta sešus gadus ilgušas Ventspils brīvostas kravu termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcija un būvniecība. Par ieguvējiem kļuva arī pilsētas iedzīvotāji, iegūstot 48 pārbūvētus un atjaunotus ielu posmus 28,7 kilometru garumā, kā arī sakārtotas un labiekārtotas teritorijas 14,6 ha platībā. Turklāt nodrošināta sabalansēta ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu attīstība, palielināta kravu plūsmas efektivitāte, kas veicina Ventspils ostas potenciāla un konkurētspējas izaugsmi. Šī grandiozā projekta īstenošanai iztērēti 36 miljoni eiro, toskait vairāk nekā 30 miljoni eiro piesaistīti no ES Kohēzijas fonda.

 

Atvērtas jaunas ražotnes

2016. gadā tika turpināta Ventspils industrializācija. Ventspils brīvostas industriālajās zonās atvērās divas jaunas ražotnes. Līdztekus kokapstrādes, elektronikas, mašīnbūvniecības, metālapstrādes, Ventspilī ienākusi arī konditorejas nozare. Par pirmo bezdelīgu kļuva Krievijas ģimenes kompānijas Pobeda šokolādes ražošana. Tā atvēra Ventspilī meitas uzņēmumu Pobeda Confectionery. Savukārt Rūpniecības ielā 27 sāka darboties moduļu būvniecības uzņēmums Forta Modular. Pirmais lielais jaunā uzņēmuma īstenotais projekts ir 150 moduļu trīs zvaigžņu 4-stāvu viesnīcai Ārlandas lidostā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Moduļu būvniecībā piedalījās 150 darbinieku, toskait piesaistīti no citiem Ventspils uzņēmumiem. Uz Zviedriju moduļi tika transportēti pa jūru no Ventspils ostas.

 

 

Atzinība pasaules līmenī

Šogad Ventspils vārds ik pa laikam parādījās britu biznesa avīzes Financial Times starptautiskajā izdevumā fDi Intelligence. Izdevums regulāri pēta Eiropas un pasaules perspektīvākās pilsētas un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Šogad Ventspils iekļuva starp labākajiem vairākos pētījumos. Ārzemju investoru piesaistīšanas stratēģijas tika pētīta 190 Eiropas pilsētās. Pilsētu grupā ar iedzīvotāju skaitu līdz 100 000 iedzīvotāju Ventspils ieguva 2. vietu un uzrādīja labāko rezultātu starp visām Baltijas valstu pilsētām. Savukārt pasaules SEZ pētījumos tas pats izdevums piešķīra Ventspilij uzreiz sešas speciālās balvas – par atbalstu, uzsākot uzņēmējdarbību, infrastruktūras atjaunošanu, ražotņu paplašināšanu, par ostas infrastruktūru, mārketingu un augstu tehnoloģijas ražotņu attīstību.

 

Pagarina piestātņu mūžu

Ventspils brīvostas pārvalde turpina rūpēties par ostas infrastruktūru, veicot vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem – attīstīt savu teritoriju un nodrošināt vislabākos nosacījumus termināļu un ražotņu darbībai, drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai. Šogad pabeigti divi lieli 2015. gadā uzsākti projekti. Viens no tiem – grunts stiprināšana aiz piestātnēm nr. 2 un 3, kuras izmanto AS Ventspils tirdzniecības osta. Piestātnēs tiek pārkrauts liels daudzums ogļu, kas rada ievērojamu slodzi konstrukcijām. Pēc grunts nostiprināšanas piestātnes var drošāk izmantot ar pilnu slodzi.  Tikpat svarīga ir arī septiņu piestātņu rekonstrukcija pilsētas krastmalā. Šīs piestātnes tiek izmantotas dažādu veidu kuģu pietauvošanai – loču kuteru, palīgflotes kuģiem, ostā ienākošajām jahtām un militārajiem kuģiem, kā arī ekskursiju kuģītim Hercogs Jēkabs.

 

Nosvin 10 gadu jubileju

2016. gads kļuva par jubilejas gadu diviem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas darbojas Ventspils brīvostas industriālajās zonās. Savu pirmo apaļo jubileju – 10 gadus – nosvinējusi Beļģijas mašīnbūves uzņēmums Malmar Sheet Metal. Katru nedēļu no rūpnīcas Ventspilī uz Beļģiju dodas astoņas fūres ar gatavo produkciju – pasaulē pazīstamu ražotāju kravas automašīnu, traktoru un autobusu rezerves daļām. Šogad pilsētas dome pasniedza Pilsētas balvu uzņēmuma īpašniekam un vadītājam Dorsanam de Bijšeram. 10 gadu jubileju tāpat nosvinēja vācu uzņēmums Froli Baltic, kas ražo vairāk nekā 1800 izstrādājumu veidu no poliuretāna medicīnas, automašīnu un mēbeļu rūpniecībai.

 

Ventspils – vārti uz Skandināviju

Viena no Eiropas lielākajām kuģošanas kompānijām Stena Line nosauca Ventspili kā prioritāru kravu un pasažieru pārvadājumu virzienu Baltijas jūras reģionā. Maršruts Ventspils–Nīneshamna nodrošina līdz 70% visu kompānijas Stena Line kravu pārvadājumu no Baltijas valstīm uz Skandināviju. Šogad kompānija palielinājusi reisu skaitu šajā maršrutā līdz 16 reizēm nedēļā. Prāmju pasažieri mūsu pilsētā tiek piesaistīti, arī pateicoties pirmajam Latvijā ostas veikalam, kurā preču cenas ir trīs reizes zemākas nekā Zviedrijā. Šogad 11 mēnešu laikā panākts rekords pasažieru pārvadāšanas jomā – 167 571. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasažieru plūsma pieaugusi par 10%, bet kravu – par 14%. Oktobrī tika sasniegts mēneša rekords, pārvadājot ar prāmjiem ro-ro kravas – 205,1 tūkst. tonnu.

 

Jauna piestātne un jaunas kravas

Šā gada pavasarī sākās pārkraušanas darbi pie 12. dziļūdens piestātnes, kas ir visjaunākā Ventspils ostā. Piestātni nomā SIA Eurohome Latvija. Pie piestātnes ir pārkrauti un nosūtīti pirmie kravu sūtījumi – 266 000 tonnas. Līdzās 12. piestātnei savu darbību uzsākusi SIA Overseas Estates, kas izmanto tam piederošo pārprofilēto pārtikas lejamkravu kompleksu, lai ieviestu Ventspils ostā jaunas kravas, proti, melasi un palmu eļļu. Septembrī tika uzņemts pirmais kravu sūtījums – vairāk nekā 5000 t palmu eļļas, kuru tankkuģis Stenaweco Marjorie K piegādāja no Malaizijas. Ventspilī palmu eļļa tika pārkrauta cisternvagonos un pa dzelzceļu tika nosūtīta uz Krieviju. Baltijas valstīs tādu termināļu nav.

 

Bucher Municipal nākotnes potenciāls

Šogad piedzīvots svarīgs notikums pilsētas industrializācijas jomā – starptautiskais koncerns Bucher Industries sācis pārcelt uz Ventspili savas ražotnes no Šveices un daļu ražotņu no Anglijas. Tādējādi lielais ražotājs apstiprina, ka Ventspils brīvostas teritorijā, kur jau 11 gadus darbojas viens no koncerna Bucher Municipal uzņēmumiem, ir radīti vislabākie nosacījumi attīstībai. Sākot ar atsevišķu ielu tīrāmo mašīnu konstrukciju montāžu, kopš pagājušā gada Bucher Municipal sācis pilnībā komplektēt mašīnas ar 1 kubikmetra tilpumu, bet šogad pārcēlis uz Ventspili vēl divas pilnas montāžas līnijas – 4 m³ mašīnu C401 un 2 m³ mašīnu CityCat2020 salikšanai. Nākamajā gadā kompānija plāno pārcelt uz Ventspils vēl divas mašīnu pilnas montāžas līnijas. Kompānijas vadība izvērtē ražotni Ventspilī kā nākotnes potenciālu, sacīja viens no Bucher Municipal vadītājiem Tomas Emmenegers.

 

Izmanto jaunas tehnoloģijas

Ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi turpinās. Ventspils brīvostas pārvalde jau gatavojas īstenot jaunus projektus tuvākajos gados. 2017.–2020. gada programmā paredzēts 7 hidrobūvju objektu remonts, kura kopējās izmaksas var sasniegt 10,5 miljonus eiro. Par šīs programmas lielākajiem objektiem kļūs abu molu rekonstrukcija. Lai iegūtu precīzu informāciju par hidrobūvju konstrukciju tehnisko stāvokli, Ventspils brīvostas pārvalde izmantojusi vienu no modernākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem – digitālos trīsdimensiju mērījumus. Salīdzinot ar iepriekšējām hidrobūvju, kuru lielākā daļa konstrukciju atrodas zem ūdens, izpētes metodēm, digitālā skenēšana sniedz detalizētāku un precīzāku informāciju, norāda projektu Witteveen+Bos Latvia vadītājs Oskars Zivtiņš.

 

Ventspils attīstība

Ventspils pilsētas attīstība un izaugsme pa gadiem (no 2002. līdz 2015. gadam). Lai apskatītu infogrammu klikšķini virsū, citas infogrammas iespējams apskatīt šeit - Ražošana skaitļos.