1991. gada novembrī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Jūrniecības padomes un ostu administrācijas izveidi, bet pusgadu vēlāk Uzņēmumu reģistrā parādījās arī Ventspils ostas administrācijas vārds. Tā sākās Ventspils brīvostas pārvaldes vēsture.
Daži fakti par jubilāri:
Ventspils brīvosta vienmēr saņēmusi augstākos novērtējumus
Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
– Pateicoties brīvostas pārvaldes paveiktajam, infrastruktūra šajos 25 gados ir radikāli mainījusies, un Ventspils brīvostas spēja nodrošināt ļoti efektīvas un konkurētspējīgas infrastruktūras darbu ir neapšaubāma. Ventspils pirmā sasniedza maksimāli pieļaujamo kuģu iegrimi ostā, kādu pieļauj Dāņu šaurumi. Tas ir, 17,5 metru dziļums kanālā un 17 metri pie piestātnēm. Bijām pirmie, kas to paveica, un tas notika pirms gadiem 15. Rekonstruētas ir visas piestātnes, bet lielākā daļa no tām ir dziļūdens, tātad var uzņems kuģus ar kravnesību līdz 75 000 tonnu, kā tas nav citās ostās. Piemēram, Liepājā pie tā pat nav sākts strādāt, bet Rīgā tādas ir tikai atsevišķas piestātnes. Paplašināts kuģošanas kanāls, radikāli nomainīta visa navigācijas un kontroles sistēma, kas kļuvusi daudz modernāka un drošāka. Savukārt ostas nodevas, kādas uzliek Ventspils brīvostas pārvalde, ir zemākas nekā konkurentu ostās – sākot no Rīgas un beidzot ar Klaipēdu. Protams, kravas un klientus nepiesaista brīvostas pārvalde. Termināļu darbs mūs šobrīd ļoti neapmierina, taču tie ir privāti, un lielu iespēju tos ietekmēt mums nav. Vienīgi pret Kālija parku, ar kuru ir līgums, ka jākrauj kālija sāls, un kura solītie apjomi ir ap 6,5 miljoni tonnu, bet tiek krauti ap 300 000 tonnu gadā, uzsākta procedūra, lai izbeigtu piestātņu un zemes nomas līgumu.
Ne velti Financial Times vērtējumā Ventspils brīvosta daudzus gadus saņēmusi augstāko novērtējumu dažādās nominācijās. Parasti mūs nedaudz pārspēj vienīgi Apvienotie Arābu Emirāti. Lai to nezaudētu, ostas funkcionēšana vienmēr jānodrošina maksimālajos parametros. Osta ir jākopj. Sākot ar moliem, kuģošanas kanālu, no kura katru gadu izņemam ap miljonu kubikmetru smilts. Noteikti jāturpina industriālās teritorijas tālākā attīstība. Pa šiem 25 gadiem no nulles ir radīts ap 20 jaunu uzņēmumu, kas turpina sekmīgi darboties un nodarbina ap pusotru tūkstoti cilvēku. Perspektīvā nodarbinātība varētu būt ap 2000. Vienlaicīgi šobrīd konkursa kārtībā jau saņemta Eiropas struktūrfondu nauda trīs jaunu rūpniecības ēku būvniecībai, kur kopumā varētu strādāt ap 300 cilvēku, taču tas šajā jomā noteikti nav viss.
Tāpat turpinām meklēt stratēģisko investoru Ziemeļu ostas apgūšanai. Galvenais skatiens ir uz Ķīnu, kas šobrīd Austrumeiropā apstājusies Baltkrievijā pie Minskas, kur tiek realizēts milzīgs projekts. Mēs mēģinām pārliecināt, ka Ziemeļu osta viņiem varētu noderēt. 100 hektāri tam ir rezervēti. Jāturpina arī darboties, lai nodrošinātu Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju.