Informācija par Ventspils brīvostas valdes 2015.gada 5.februāra sēdē pieņemtajiem lēmumiem

 

• Valde nolēma izteikt brīdinājumu AS „Kālija parks”, kurā ilgstoši nenotiek kravu apstrāde solītajā apjomā, nosakot, ka uzņēmumam 6 mēnešu laikā jāpaaugstina kravu apstrādes apjoms atbilstoši solītajam vai vismaz jāiesniedz objektīvi dokumentāli pierādījumi plānotajam kravu apjoma pieaugumam.
  AS “Kālija parks” no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā divas piestātnes – Nr.4 un Nr.4A un zemi. Par zemi un piestātni Nr.4 nomas līgumi noslēgti 1995.gadā, bet par piestātni Nr.4A – 2000.gadā. AS „Kālija parks” piesaistīto kravu apjoms pirms piestātnes Nr.4 un zemes nomas līgumu noslēgšanas, proti, 1994. gadā, bija 3,8 miljoni tonnu, kas, minētos līgumus noslēdzot, tika pieņemts par pamatrādītāju turpmākajām līgumattiecībām. Ventspils brīvostas pārvalde rēķinājās ar turpmāko gadu apgrozījumu, kas nebūtu mazāks par minēto, un šo aprēķinu pamatotību pierādīja turpmāko gadu kravu apjoma statistika: 1995. gadā 4,3 miljoni tonnu, 1996. gadā 3,6 miljoni tonnu, 1997. gadā 4,4 miljoni tonnu, 1998. gadā 4,5 miljoni tonnu un 1999. gadā 5,2 miljoni tonnu.
  Ņemot vērā stabilo kravu apjomu, kā arī tā pieauguma prognozes, AS „Kālija parks” jau 1995. gadā vērsās pie Ventspils brīvostas pārvaldes ar priekšlikumu par piestātnes Nr.4a izbūvi, un 1997. gadā Ventspils brīvostas pārvalde apstiprināja AS „Kālija parks” sagatavoto tehnisko uzdevumu piestātnes Nr.4A projekta izstrādei. Piestātnes Nr.4a izbūves nepieciešamību AS „Kālija parks” pamatoja ar kravu apgrozījuma palielināšanu no 4 miljoniem tonnu līdz 6,5 miljoniem tonnu gadā. Vienlaikus ar nepieciešamību izbūvēt piestātni Nr.4A AS „Kālija parks” norādīja arī uz vajadzību padziļināt Ventas upes kanālu.
  Ventspils brīvostas pārvalde par saviem līdzekļiem uzsāka gan Ventas upes kanāla no priekšostas līdz piestātnei Nr.4 un apgriešanās baseina padziļināšana (līgums noslēgts 1997.gada 12.septembrī), gan arī jaunas piestātnes Nr.4A būvniecību (līgums noslēgts 1998.gada 31.martā). Pieņemot lēmumu ieguldīt iepriekš minētajos objektos savus finanšu līdzekļus, Ventspils brīvostas pārvalde vadījās no kravu apjoma 1997. gadā, tas ir, 4,4 miljoni pārkrauto tonnu gadā, un sagaidīja, ka pēc investīciju veikšanas kravu apjoms būtiski pieaugs līdz AS „Kālija parks” solītajam. 2000.gada janvārī ekspluatācijā tika pieņemta gan Ventas upes kanāla padziļināšana, gan Ventspils brīvostas 4A piestātne. Abu projektu kopējās izmaksas sasniedza gandrīz 11’000’000 latu.
  Neskatoties uz veiktajiem darbiem un lielajiem Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļu ieguldījumiem, AS „Kālija parks” kravu apjoms piestātnēs Nr.4 un Nr.4A nevis pieauga, bet, gluži pretēji, ar 2000. gadu sāka samazināties. Tā, piemēram, 2000. gadā apgrozījums bija 5 miljoni tonnu, 2001. gadā 4,9 miljoni tonnu, 2002. gadā 4,7 miljoni tonnu, 2003. gadā 4,8 miljoni tonnu, 2004. gadā 4,5 miljoni tonnu, 2005. gadā 5,1 miljons tonnu, bet 2006. gadā jau 3,7 miljoni tonnu, un arī turpmākajos gados kravu apjoms turpināja kristies, nekad vairs nesasniedzot 1994. gada kravu apjomu. Proti, 2007. gadā kravu apjoms bija 3,2 miljoni tonnu, 2008. gadā 2,8 miljoni tonnu, 2009. gadā 1,1 miljons tonnu, 2010. gadā 2,4 miljoni tonnu, 2011. gadā 2,8 miljoni tonnu, 2012. gadā 1,8 miljoni tonnu, 2013. gadā 1,6 miljoni tonnu, 2014. gadā 1,5 miljoni tonnu.
  Savukārt 2015. gadā kravu apjoms sasniedza vien 0,14 miljonus tonnu, bet pašas AS „Kālija parks” prognozes 2016. gadam, ir aptuveni 0,5 miljoni tonnu.
  No augstāk izklāstītā redzams, ka, neskatoties uz padziļināšanas darbiem, piestātnes Nr.4A izbūvi un citām investīcijām, AS „Kālija parks” kravu apjoms Ventspils brīvostā ir nepieņemami krities, tādējādi izraisot Ventspils brīvostas pārvaldes iekasējamo ostas maksu būtisku kritumu. Līdz ar to laika periodā no 2000. gada 9. februāra, tas ir, piestātnes Nr.4A nomas līguma noslēgšanas, Ventspils brīvostas pārvalde katru gadu ir saņēmusi ievērojami mazākas ostas maksas par plānotajām. Kopā laika posmā no 2000. gada līdz 2015. gadam ostas maksas, ko Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils pilsētas pašvaldība un Latvijas valsts būtu varējušas saņemt, ja AS „Kālija parks” nodrošinātu solīto kravu apjomu, ir vismaz 34’272’500 eiro.
  AS „Kālija parks” pārkrauto kravu apjoma kritumam nav objektīva komerciāla pamata, jo Baltijas jūras austrumkrasta ostās (Klaipēda, Rīga, St.Pēterburga un citas ostas) kopējais pārkrautais minerālmēslu apjoms ir pieaudzis no 9,7 miljoniem tonnu 1997. gadā līdz 26,4 miljonu tonnu 2015 gadā, tas ir, palielinājies 2,72 reizes. AS “Kālija parks” pārkrauto kravu apjoms ir samazinājies no 4,4 miljonu tonnām 1997. gadā līdz 0,14 miljonu tonnām 2015.gadā, tas ir, samazinājies 31,43 reizes. Ventspils ostas daļa no visa Baltijas jūras austrumkrasta ostās (Klaipēda, Rīga, St.Pēterburga un citas ostas) pārkrautā kopapjoma ir samazinājusies no 45,4 % 1997. gadā līdz 0,5 % 2015.gadā. Neskatoties uz to, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc minerālmēslu pārkraušanas pakalpojumiem, AS “Kālija parks” faktiski pārstājis darboties, kas savukārt rada priekšnosacījumus minerālmēslu pārkraušanas terminālu celtniecībai citās ostās. Proti, 2015. gada 14. decembrī Rīgas Brīvostas pārvalde ir izplatījusi publisku paziņojumu par to, ka Rīgas brīvostā sākta projekta piedāvājuma izstrāde minerālmēslu termināļa būvniecībai. Paziņojumā norādīts, ka „Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Maskavā ticies ar kālija sāls ieguvju īpašniekiem, lai pārrunātu un vienotos par iespēju Rīgas brīvostā attīstīt kālija sāls terminālu. Pēc atgriešanās pārvaldnieks atbildīgajiem brīvostas departamentiem ir uzdevis uzsākt projekta piedāvājuma izstrādi.”  Tātad laikā, kad AS „Kālija parks” spēj piesaistīt vien 0,14 miljonu tonnu minerālmēslu kravu gadā, Rīgas Brīvosta šo nozari uzskata par tik perspektīvu, ka publiski paziņo par darba uzsākšanu pie minerālmēslu termināļa attīstības. Ja šāda veida kravas tiks pilnībā pārvirzītas uz citām Baltijas jūras austrumkrasta ostām, negatīvas sekas būs ne tikai Ventspilij, bet arī visas Latvijas tautsaimniecībai. Būtiski samazināsies ne tikai Ventspils brīvostas pārvaldes, bet arī Ventspils pilsētas pašvaldības un Latvijas valsts ieņēmumi gan no ostu maksām, gan dažādu nodokļu maksājumiem.
  Neapmierinošais AS „Kālija parks” kravu apstrādes apjoms kopsakarībā ar situāciju minerālmēslu kravu pārkraušanas tirgū citās Baltijas jūras austrumkrasta ostās un Rīgas Brīvostas publiski izziņoto minerālmēslu termināļa attīstības uzsākšanu būtiski apdraud Ventspils brīvostas pārvaldes kā publisko tiesību subjekta pienākumu apsaimniekot Ventspils brīvostu iespējami efektīvi, nodrošinot maksimālu noslodzi ostas infrastruktūrai un īpašumiem. Lai novērstu AS „Kālija parks” rīcības nelabvēlīgās sekas, Ventspils brīvostas valde nolēma AS „Kālija parks” izteikt brīdinājumu ar mērķi panākt kravu apstrādes apjoma iznomātajos īpašumos palielināšanu līdz apmierinošam līmenim. Saskaroties ar noslēgto līgumu noteikumu pārkāpumiem vai neapmierinošu līgumu izpildi no AS „Kālija parks” puses, Ventspils brīvostas pārvaldei ir tiesības izmantot līgumos paredzētās sankcijas līdz pat vispārējai nomas maksas pārskatīšanai vai līgumu vienpusējai pārtraukšanai un AS „Kālija parks” ēku un būvju pārņemšanu Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā. Tomēr piestātņu un zemes nomas līgumos Ventspils brīvostas pārvalde un AS „Kālija parks” ir vienojušies visus strīdus sākotnēji atrisināt sarunu ceļā, tāpēc, ņemot vērā arī labas pārvaldības principu, Ventspils brīvostas pārvalde uzskata par nepieciešamu un lietderīgu rakstveidā brīdināt AS „Kālija parks” par izveidojušos situāciju, dodot iespēju novērst iznomāto piestātņu un zemes neapmierinošo izmantošanu. Par apmierinošu kravu apstrādes apjomu Ventspils brīvosta uzskata ikgadējā kravu apjoma palielināšanu līdz tādam AS „Kālija parks” solītajam apjomam, kādu Ventspils brīvostas pārvalde sagaidīja, veicot iepriekš minētās investīcijas. Par saprātīgu termiņu iepriekš minētā kravu apstrādes apjoma sasniegšanai ir nosakāmi 6 mēneši.

• Akceptēja vienošanos par ostu veicamajām iemaksām Ostu attīstības fondā 2016.gadā. Vienošanās tiek slēgta starp VAS “Latvijas Jūras administrācija”, Rīgas brīvostas pārvaldi, Ventspils brīvostas pārvaldi un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi.
• Pilnvaroja brīvostas pārvaldnieku parakstīt līgumus uz 2 gadu termiņu par tiesībām veikt ārkārtas padziļināšanas darbus jūras kanālā neparedzētu sanesumu gadījumā ar SIA "AQUATEX" un “Terramare OY".
• Akceptēja Nodomu protokola starp Ventspils brīvostas pārvaldi un AS „Ventspils zivju konservu kombināts” parakstīšanu, lai realizētu projektus AS „Ventspils zivju konservu kombināts” ražotnes un zivju pieņemšanas vietu pārcelšanai uz rūpniecībai piemērotākām atrašanās vietām.
• Atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem valde akceptēja līguma slēgšanu ar SIA “Jūras projekts” par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību piestātnes 13A un zivju pieņemšanas, šķirošanas un uzglabāšanas ēkas uz tās būvniecībai.
• Atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem valde akceptēja līguma slēgšanu ar SIA “Baltex Group” par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību ražošanas ēkas būvniecībai Talsu ielā 200.
• Atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem valde akceptēja līguma slēgšanu ar SIA “Baltex Group” par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību ražošanas ēkas Nr.6 būvniecībai Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.
• Izskatīja vairāku komercsabiedrību iesniegumus par nomas līgumiem.

Ventspils brīvostas valdes sēde notika 2016.gada 5.februārī. Sēdē piedalījās Ventspils pilsētas domes izvirzītie valdes locekļi – Jānis Vītoliņš, Aivars Lembergs, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks, valsts pārstāvji – LR Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Ābele, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Edijs Vaznis, LR Finanšu ministrijas pārstāve Sandra Bukane un LR Satiksmes ministrijas pārstāve Džineta Innusa.