Konstrukcijas ar Ventspils kvalitātes zīmi

Gada laikā Ventspils metināšanas rūpnīcas, kas darbojas Ventspils brīvostas rūpnieciskajā zonā, apgrozījums pieaudzis teju par 40%, savukārt metāla konstrukcijas ar Ventspils rūpnīcas zīmi iekaro Skandināvijas tirgu.

Vajadzēja sākt no nulles
«Aptuveni pirms gada, kad notika projekta pārstartēšana, jo nomainījās akcionāri, rūpnīca piedzīvoja sarežģītu laiku – ražošana tika pilnībā apturēta, darba un pasūtījumu nebija,» atceras SIA Ventspils metināšanas rūpnīca valdes priekšsēdētājs Rostislavs Šmidts. Kā liecina datubāzes Lursoft informācija, Ventspils metināšanas rūpnīca reģistrēta 2010. gadā un tās pamatkapitāls ir 4,034 miljoni eiro. 2012. gadā Latvijas rūpnīcas bijušais īpašnieks – daudzprofilu kompānija Izoterm – uzbūvēja Ventspilī lielgabarīta metāla konstrukciju ražotni. Pagājušajā gadā rūpnīcai nomainījās īpašnieks, un patlaban 100% tās akciju pieder ukraiņu holdingam Ambribella Group. Jāuzsver, ka metālapstrāde ir pilnīgi jauna darbības joma holdingam.

Jaunajam īpašniekam vajadzēja iešūpot ražošanu no nulles. «Mēs likām uzsvaru uz spēcīgas komandas izveidi,» stāsta Šmidts. Viņš pats personīgi brauca pa visu Latviju, lai meklētu augstas klases speciālistus. Vienlaikus ar komandas izveidi tika pielietots arī agresīvs mārketings Skandināvijā. Uzņēmums tiek pozicionēts kā jauns, spējīgs pielietot elastīgu pie­ju un izpildīt visdažādākos pasūtījumus, turpina Šmidts.
Jau pagājušā gada vasarā Ventspils metināšanas rūpnīcai bija tik daudz pasūtījumu, ka vienubrīd pat sāka trūkt darbaroku to izpildei. Tad arī sāka uz Ventspili braukt metinātāju, montētāju, citu speciālistu brigādes no Lietuvas un citām Latvijas pilsētām.

Tas bija pagaidu variants, kas tika izmantots aptuveni mēnesi, kamēr atrada pastāvīgos darbiniekus. Ventspilī saražoto metāla konstrukciju pamata noieta tirgi atrodas Skandināvijā. Tomēr metināšanas rūpnīca tās pašreizējā veidolā jau paguvusi piedalīties ar savām metāla konstrukcijām arī vairākos Ventspils projektos – Irbenes radiolokatora rekonstrukcijā un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēku būvniecībā, norāda Šmidts. Tomēr kopumā Latvijā rūpnīcai nav daudz projektu – galvenokārt uzņēmuma pakalpojumu augsto izmaksu dēļ. «Mēs nodrošinām klientam augstu pasūtījuma izpildes kvalitāti, labu servisu un komunikāciju, tādēļ arī mūsu pakalpojumu izmaksas ir augstākas nekā vidēji Latvijā,» skaidro Šmidts. Ventspils rūpnīca var konkurēt tikai ar līdzīgām kompānijām, kas arī strādā uz Skandināvijas tirgiem un kā prioritāti neizvirza zemas cenas, bet augstu kvalitāti. Tieši tādēļ daudzos konkursos rūpnīca nemaz nepiedalās, stāsta Šmidts.

Brauc strādājošie no Ukrainas
Gada laikā metināšanas rūpnīcā ir nostiprinājusies menedžeru komanda. No katra uzaicinātā speciālista vispirms gaida nopietnu pieķeršanos darbam – lai cilvēks justu un apzinātos, ka no viņa darba ir atkarīgs gala rezultāts, par darbinieku atlases stratēģiju stāsta Rostislavs Šmidts. Patlaban rūpnīcā strādā 80 cilvēku – 55 ražošanā un 25 administrācijā. Šogad ražošanas plāna izpildei ir vajadzīgi vēl kādi 15–20 darbinieku, saka uzņēmuma vadītājs. Kadru deficītu daļēji aizpilda praktikanti no Ventspils Tehnikuma, kā arī komandējumu darbinieki no Rīgas un pat no Ukrainas, kuri strādā pēc tā saucamās maiņu sistēmas – trīs mēnešus nostrādā, pēc tam dodas uz mājām. Jūlijā, kad rūpnīcā būs visvairāk pasūtījumu, no Ukrainas gaidīs 8 strādnieku brigādi, kā arī uzaicināto inženieri konstruktoru un galveno enerģētiķi. Speciālisti no Ukrainas, kur patlaban grūti ar darbu, ir ļoti motivēti un labprāt brauc uz Ventspili, kur ir iespēja nopelnīt.

Vietējā darba tirgū šobrīd ir grūti atrast pietiekamā daudzumā vajadzīgās kvalifikācijas speciālistus, atzīst Šmidts. Vadītājs neslēpj, ka joprojām ir problēmas ar darbinieku atlasi ražošanai. Augstās prasības no pasūtītāju puses liek arī rūpnīcas vadībai izvirzīt augstas prasības darbiniekiem.  Uzņēmumā ir ieviesta motivācijas sistēma, ņemot vērā darbinieka iemaņas un kvalifikāciju, ievērojot darba disciplīnu, izstrādi un citus faktorus. 

Priekšrocība – ostas tuvums
Kā vienu no galvenajām Ventspils metināšanas rūpnīcas priekšrocībām Rostislavs Šmidts min lielisko loģistiku, pateicoties ostas tuvumam. Gada laikā kopš pagājušās vasaras no termināļa Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) nosūtīti jau četri kuģi ar Ventspils metināšanas rūpnīcā saražotām metāla konstrukciju kravām. Uzņēmuma pasūtītāji nav mazsvarīgi būvniecības tirgū Skandināvijā – viņu apgrozījums sasniedz līdz 15 miljardiem eiro. Mūsdienu ražošana pēckrīzes ekonomikas apstākļos pārsvarā neizmanto ilgtermiņa līgumus, bet balstās uz iespējām elastīgi manevrēt un ātri reaģēt uz klientu vēlmi, stāsta Šmidts. Ventspils metināšanas rūpnīcai patlaban ir pasūtījumi uz trīs mēnešiem. Nesen tika izpildīts sarežģīts pasūtījums no Dānijas – izgatavota milzīga tvertne skaidām, kuras izmanto kā atjaunojamo kurināmo. Patlaban ventspilnieki meistaro milzīgas konstrukcijas ogļu šahtai Zviedrijā un piedalās konkursā Islandē. «Katru nedēļu nosūtām 8–10 cenu piedāvājumus,» stāsta vadītājs. Ap 8,5% tenderu, kuros piedalās Ventspils metināšanas rūpnīca, izdodas uzvarēt. Rostislavs Šmidts uzskata, ka tas ir labs rādītājs.

Ventspils uzņēmuma galvenie konkurenti ir līdzīgas ražotnes Polijā, Lietuvā un Latvijā. «Mūsu priekšrocības – rūpnīcas labā atrašanās vieta un elastīgums komunikācijā,» norāda Šmidts. Metināšanas rūpnīcas izvirzītie augstie mērķi liek nepārtraukti attīstīties. Šogad plānots paplašināt laku un krāsošanas cehu, bet nākamgad paredzēta krāsaino metāla izstrādājumu ceha būvniecība, jo plānots diversificēt metālizstrādājumu ražošanu.

Pirmajiem atnācējiem ir sekotāji
Pirmo ukraiņu investoru pieredzi Ventspilī izskata arī viņu tautieši. Ukrainas uzņēmēju delegācijas ierodas Ventspilī, lai apskatītu iespējamās vietas arī savām ražotnēm. Par to interesējušies, piemēram, uzņēmēji no Ukrainas austrumiem, kuri karadarbības rezultātā zaudējuši savus uzņēmumus. Ukrainas investori parasti izskata trīs variantus savu ražotņu izvietošanai – Polijā, Igaunijā un Latvijā. Polija ir pārāk aizpildīta ar uzņēmumiem, tur ir grūti atrast pietiekami daudz brīvu teritoriju jaunu ražotņu izvietošanai. Igaunija ir diezgan dārga investoriem, bet Latvija ir ideāli piemērota, jo īpaši Ventspils ar tās lielajām un brīvajām teritorijām Ventspils brīv­ostā, kas rezervētas rūpnieciskajām ražotnēm.