Latvijas lielās ostas pārorientējas un plāno investīcijas savas konkurences stiprināšanai
Latvijas ostās 2019. gadā kopumā apstrādāts 62,4 milj. jūras kravu. Salīdzinot ar 2018. gadu, kopējais kravu apjoms samazinājies par 5,7 %. Situācijā, kad reģionā kopumā mainās vēsturiskās kravu plūsmas un samazinās Latvijas ostās apstrādāto tranzīta kravu apjoms, šāds sasniegtais rezultāts vērtējams pozitīvi. Turklāt caur Latvijas lielajām ostām pērn pārkrauts 41% no kopējā Baltijas valstu kravu apjoma (147 milj. tonnas).
“Lai arī pēdējā mēneša notikumi ir piesaistījuši pastiprinātu uzmanību ostām un tranzīta nozarei kopumā, vēlos uzsvērt, ka situācija ir stabila, ko apliecina Latvijas lielāko ostu spēja pārorientēt kravu konjuktūru. Latvija, aizvadītajā gadā ostās pārkraujot 62,3 miljonu tonnu, pēc kravu apgrozījuma joprojām ir līderpozīcijās starp Baltijas valstīm, un mūsu ambīcijas ir šo pozīciju saglabāt. Mēs rēķināmies ar Krievijas politiku attiecībā uz kravu tranzītu caur Baltijas ostām, tāpēc visu Latvijas ostu kopīgs uzdevums ir turpināt aktīvi strādāt pie jaunu kravu piesaistes,” akcentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
2019. gadā Latvijas lielākās ostas pozīcijas saglabā Rīgas brīvosta, kurā pārkrauta vairāk nekā puse (53%) no Latvijas ostu kopējā kravu apjoma. 2019. gadā Rīgas ostā pārkrauts 32,8 milj.t. kravu, kas ir par 10,1% jeb 3,7 milj.t. mazāk nekā 2018. gadā. Vienlaikus, pielāgojoties globālajām tendencēm un tirgus apstākļiem, arī Rīgā pēdējos gados vērojamas izmaiņas ostas kravu portfelī – sarūkošo tranzīta fosilo energoresursu plūsmu pakāpeniski aizstāj pieaugums citos kravu segmentos.
Pērn pirmo reizi Rīgas brīvostā fosilo energoresursu kravu apjomu pārsniedza pārējo ostā apstrādāto kravu kopapjoms (kopš 2015. gada tas ik gadu stabili audzis par 3%) – to 2019. gadā sekmējis vērienīgs apgrozījuma pieaugums koksnes granulu (+35%) un labības produktu kravām (+33%), kā arī pēdējās desmitgades augstākie rādītāji koksnes šķeldas kravām. Nozīmīgu vietu Rīgas ostas kravu nomenklatūrā turpina ieņemt arī konteinerkravas (15% no kopapjoma), 2019.gadā apstrādājot 467 tūkst. TEU vienību, kas faktiski atbilst pērnā gada rādītājiem.
“Lai uzlabotu ostas pakalpojumu kvalitāti un stiprinātu pozīcijas tirgū, Rīgas brīvostas pārvalde saskaņā ar jauno Attīstības programmu pirmoreiz ostas pastāvēšanas vēsturē uzsāk mērķtiecīgu un vērienīgu ostas sauszemes un hidrobūvju infrastruktūras atjaunošanas programmu. Jau šogad Rīgas brīvostas pārvalde plāno 14,6 milj. eiro lielas investīcijas autoceļu, tiltu un pārvadu infrastruktūras attīstībā, dzelzceļa infrastruktūras pārbūvē, piestātņu un krasta stiprinājumu rekonstrukcijā, kā arī citās nozīmīgas rekonstrukcijas aktivitātēs”, rezumē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
2019. gadā caur Ventspils ostu tika nosūtīts 33% no Latvijas ostu kravu kopapjoma. Kopš 2016. gada, kad ostā tika reģistrēts zemākais kravu apgrozījums, pēdējos gados Ventspils ostai ir izdevies ik gadu audzēt pārkrauto kravu apjomu. 2019. gadā Ventspils brīvostā pārkrauti 20,46 milj. tonnu, kas par 131 tūkstoti tonnu pārsniedz 2018. gada rādītājus. Lielākais pieaugums bijis labības kravu segmentā, tāpat palielinājies pārkrauto akmeņogļu, minerālmēslu un dažādu metālu kravu apjoms. Viens no iemesliem, kas sekmējis kravu apgrozījuma stabilitāti, ir ostas uzņēmumu aktīvs darbs pie kravu nomenklatūras dažādošanas. Jēlnafta un naftas produkti, kas vēsturiski veidojuši lielāko ostas kravu portfeļa daļu, 2019. gadā sastādīja vairs tikai 46% no visām kravām, turpretī pēdējos gados Ventspils ostas palielinājies Ro-Ro kravu, ģenerālkravu un beramkravu īpatsvars.
Andris Purmalis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks: “Šobrīd Ventspils brīvosta ir jaunu izaicinājumu un iespēju priekšā. Pagājušo gadu Ventspils ostas termināļi noslēguši kopumā ar plus zīmi, bet mūsu uzdevums radīt tādu pārvaldības platformu, kas ļautu ostas uzņēmumiem būt pārliecinātiem par pārvaldības iestādes darba caurspīdīgumu un pārdomātu, efektīvu darbu, kas dotu iespēju ne tikai saglabāt kravu apgrozījumu esošajā līmenī, bet arī attīstīties. Šobrīd Ventspils brīvostā norit aktīvs darbs četros virzienos. Rūpīgi izvērtējam aizsāktos projektus, aktualizējam investīciju sadaļu, galveno vērību pievēršot ostas infrastruktūras saglabāšanas un attīstības jautājumiem, sakārtojam normatīvo aktu bāzi, lai Ventspils brīvostas pārvaldi varētu pārņemt jaunizveidotā valsts akciju sabiedrība, un, galvenokārt, mērķtiecīgi efektivizējam ostas pārvaldes darbu.”