No zaļas pļavas līdz augstajām tehnoloģijām

Industrija ir uz palikšanu

Nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs atgādina, ka, dibinot organizāciju pirms desmit gadiem, galvenais mērķis bija veicināt augsto tehnoloģu nozaru attīstību Ventspilī. Šobrīd pilsētā patiesi ir izveidojusies IT un elektronikas industrija, tā attīstās un ir šeit uz palikšanu. Par to arī vislielākais gandarījums, atklāj Eglājs.

Gan VATP, gan Ventspils brīvostas pārvalde ir realizējusi infrastruktūras un ēku izbūvi uzņēmumiem, kas strādā šajā nozarē. Kādreizējās pļavas vietā ir izveidota viena no labākajām infrastruktūrām Baltijā ar vairākiem neatkarīgiem optisko tīklu un jaudīgiem elektrības pieslēgumiem. Šobrīd Augsto tehnoloģiju parka teritorijā ekspluatācijā ir telpas gandrīz 8000 m2 platībā. Ventspilī darbību ir uzsākuši tādi nozares uzņēmumi kā TestDevLab, Ventspils Elektronikas fabrika, EuroLCDs, programmatūras testēšanas laboratorija Squalio un daudzi citi. Šogad plānots ēku platību dubultot.

Arī Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs ir viens no tiem, kurš pirms desmit gadiem piedalījās VATP dibināšanā un palicis uzticīgs idejai – attīstīt Ventspilī nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību un nodrošina labas darba vietas ventspilniekiem. Pamats plānam ostas pilsētai piesaistīt IKT un elektronikas nozares uzņēmumus bija tieši Brīvostas pārvaldes starptautiskiem ekspertiem pasūtīts pētījums, kurā līdztekus jau Ventspilī tradicionālām nozarēm – transportam un loģistikai – bija ieteikums pievērsties vietējās kravu bāzes attīstībai, t.i., ražojošo uzņēmumu piesaistei darbam pie­ostas industriālajā zonā metālapstrādes, mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, kā arī perspektīvajās IKT un elektronikas nozarēs.

Jāpiebilst, ka ciešā sadarbībā Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas domei, kā arī VATP speciālistiem izdevies vienlaikus veicināt arī citu iepriekš minēto nozaru uzņēmumu ienākšanu Ventspilī. Kā spilgtākie piemēri jāmin Malmar Sheet Metal, Bucher Municipal, Ventspils metināšanas rūpnīca, Ventspils Andren.

Rezultātā pilsētā ir radītas darba vietas, kādu nebija pirms 10 gadiem, un ir apgūti jauni eksporta tirgi Ventspilī tapušai produkcijai. Tā tiek sūtīta uz Zviedriju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, ASV un citviet.

Jāpiebilst, ka vēl viens no būtiskiem nodibinājuma darbības virzieniem ir atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, un desmit darbības gadu laikā biznesa inkubatorus ir izdevies izveidoti visās Kurzemes lielākajās pilsētās. Tajos uzņēmēji ne vien saņem padomu, finansējumu darbības sākšanai un tirgus apgūšanai, bet arī strādā pie jaunu produktu izstrādes.

Ambiciozi, bet iespējami

Eiropā šajās nozarēs strādājošajiem ir būtiski lielākas algas nekā citās rūpniecības vai pakalpojumu nozarēs, un 10 gadu laikā šajā aspektā nekas daudz nav mainījies. Atalgojuma atšķirība starp augsto tehnoloģiju darbavietām un tādām nozarēm kā tekstilrūpniecība vai ādas izstrādājumu ražošana ir vēl vairāk pieaugusi. «Manuprāt, labi apmaksātas darba vietas pilsētai ar rītdienu piestāv,» uzskata Eglājs un atklāj, ka tas viņu pirms desmit gadiem mudinājis iestāties par šīs nozares attīstību.

Viņš atceras, ka toreiz galvenais jautājums visiem bija: vai tas vispār ir reāli? «Mēģināju reklamēt Somijas ostas pilsētu Oulu kā pozitīvo piemēru, kas ir diversificējusi savu ekonomiku un kļuvusi par IT un elektronikas izglītības, zinātnes un rūpniecības centru, un, par laimi, atradu daudzas dzirdīgas ausis,» stāsta VATP valdes priekšsēdētājs. Taču bez pilsētas domes, Ventspils Augstskolas, Brīvostas pārvaldes un Ventspils Tehnikuma vadības un speciālistu, kā arī uzņēmēju iesaistes visas šīs idejas vēl joprojām būtu tikai teorija.

Ar skatu uz Visumu

Tāpat vēl pirms desmit gadiem daudziem kā kosmoss izklausījās tas, ko VATP speciālisti sadarbībā ar Ventspils Augstskolu stāstīja par nepieciešamību iesaistīties arī kosmosa industrijā. Tomēr šodien arī šajā jomā pārliecināmies par tālredzību – Ventspils Augstskolas IT un elektronikas studenti ir tie, kuriem ir iespēja specializēties šajā – pasaulē vienu no vislabāk apmaksāto darba vietu – nozarē. Kopš 2009. gada VATP ir arī mājvieta Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera administrācijas birojam, kas ikdienā koordinē vairāk nekā 60 klastera partneru savstarpējo komunikāciju un aktīvi iesaistās kosmosa tehnoloģiju popularizēšanā Latvijā. Klasteris ir arī iniciators jauniešu konkursam Mums pieder debesis, kas kopumā nu jau 15 Latvijas pārstāvjiem devis iespēju piedalīties starptautiskajā kosmosa nometnē ASV.

Izziņas procesam jābūt saistošam

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, nedrīkst aizmirst pašus pamatus. Lai kāda nozare varētu attīstīties, pastāvēt, jaunatnē jārada interese par to, jāmotivē apgūt tās specialitātes, zināšanas, kas tajā nepieciešamas. Arī šo aspektu VATP nav atstājis novārtā. 2012. gadā ar mērķi sniegt zināšanas apmeklētājiem par tehnoloģiju pasauli un ar interaktīvo ekspozīciju palīdzību rosināt jauniešu un citu apmeklētāju interesi par šīm tēmām tika radīts Kurzemes Democentrs. Pērn Kurzemes Democentram tika piešķirts zinātnes un tehnoloģiju muzeja statuss. «Pie mums regulāri brauc vizītēs skolēnu grupas, lai redzētu un saprastu, ko nozīmē elektronika, IT un citas tehnoloģijas. Centru apmeklē kā ģimenes, tā arī uzņēmēji, Latvijas un ārvalstu delegācijas,» stāsta Eglājs.

Viens no populārākajiem eksponātiem ir iespēja virtuāli nofotografēties dažādos tērpos vai ar dažādām prominentām personām. «Gan mums pašiem, gan mūsu viesiem šī iespēja ir sagādājusi daudzus jautrus brīžus. Piemēram, vairāki Latvijas ministri pie mums ir fotografējušies kā kosmonauti. Jauniešiem ļoti patīk virtuāli nofotografēties ar mūsu pilsētas mēru Aivaru Lembergu. Jaunietēm savukārt patīk iejusties Keitas Midltones lomā un saņemt savā īpašumā bildi, kurā redzama kāzu kleitā kopā ar princi Viljamu. Kā jau augsto tehnoloģiju parkam pienākas, pie mums virtuālajā vidē notiek lietas, par kurām iepriekš varēja tikai sapņot,» smejas VATP valdes priekšsēdētājs.

Bez kvalificētiem speciālistiem šeit nebūtu arī attiecīgās industrijas uzņēmumu. Tāpēc kā būtiskākie projekti, kuru izstrādē ir piedalījušies VATP speciālisti, jāpiemin arī IT un elektronikas studiju programmu izveide un vēlāk arī pilnveidošana Ventspils Augstskolā un Ventspils Tehnikumā, kā arī inženierzinātņu institūta izveide pilsētā.

Kodols nemainīgs

VATP pirmie trīs darbinieki 2005. gada februārī bija Ivars Eglājs, Igors Udodovs un Natālija Nudga. Natālija aizvien palikusi uzticīga komandai un mērķim un šobrīd vada VATP Biznesa inkubatoru. Arī Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks un VATP valdes loceklis Igors Udodovs aizvien līdzdarbojas VATP prioritāro nozaru attīstībā. Savukārt Ivars Eglājs joprojām ir VATP valdes priekšsēdētājs. Mainījies vien fakts, ka Ventspilī vairs nav tikai viņa darbs, bet arī mājas un ģimene.

Starp esošajiem un bijušajiem VATP kolēģiem ar lielāko pieredzi jāpiemin arī Salvis Roga. Viņš ilgstoši vadīja Biznesa inkubatoru, līdz ar to viņa pieredzi un zināšanas darbā ar uzņēmējiem novērtēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aicinot Rogu vadīt kameras filiāli Ventspilī. Tomēr Roga aizvien ir arī VATP valdes loceklis. Tāpat jāpiemin Dana Reizniece-Ozola, kura šobrīd ir ekonomikas ministre. Viens no pirmajiem darbiniekiem ir arī Varis Broks – VATP attīstības projektu vadītājs un tehnoloģiju parka uzņēmumu labā roka saimnieciskajos jautājumos.