Pēc vairāk nekā pusgadu ilgušām savstarpējām sarunām par kādreizējo ostas darbnīcu ēkas K.Valdemāra ielā 12a un ostas darbnīcu darbagaldu tālāku izmantošanu pilsētas interesēs Ventspils pilsētas dome nākusi klajā ar publisku paziņojumu, ka Ventspils brīvostas pārvalde it kā gatavojas iznīcināt vēsturisku īpašumu. Šādi apgalvojumi ir klaji aizskaroši un ne mazākajā mērā neatbilst patiesībai. Vienīgais Ventspils brīvostas pārvaldes mērķis bija panākt, lai šajā pārvaldes sakārtotajā vietā varētu attīstīt pilsētas iedzīvotājiem svarīgas idejas.
2015.gadā Ventspils brīvostas pārvalde no SIA “Jūras darbnīca” par 245 tūkstošiem eiro iegādājās nekustamo īpašumu K.Valdemāra ielā 12, kas sastāvēja no 11 dažādām ēkām un būvēm, kā arī tur esošās tehnoloģiskās un metālapstrādes iekārtas par 86,6 tūkstošiem eiro. Šobrīd pēc nevajadzīgu un savu laiku nokalpojušu graustu nojaukšanas šajā teritorijā (starp “Ziemas ostu” un Ostas kapteiņa dienestu) ir palikušas trīs nozīmīgas ēkas: 20.gadsimta pašā sākumā celtās vizuāli un vēsturiski pievilcīgās ostas darbnīcu ēkas ar adresi K.Valdemāra ielā 12 un padomju gados celta silikātķieģeļu ēka K.Valdemāra ielā 12a. Visās trīs ēkās atrodas dažādas metālapstrādes iekārtas, no kurām vecākā izgatavota 1940.gadā, bet jaunākā – 2011.gadā. Lielākā daļa iekārtu izgatavotas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados. Arī tā neapšaubāmi ir vēsture, ko vērts saglabāt, bet brīvostas pārvaldes ieskatā iekārtas, kuru vecums ir daži desmiti gadu, nav nesaraujami saistāmas ar vairāk nekā simt gadus senu ēku, kā to apgalvo Ventspils pilsētas dome.
Īpašums 2015.gadā tika iegādāts ar mērķi lielākajā no darbnīcām – padomju gados celtajā silikātķieģeļu ēkā izvietot Kuģošanas atbalsta dienesta Aprīkojuma uzturēšanas grupu, tas ir - vietu, kur krāsot un atjaunot bojas, vienlaikus sakārtojot gadu gaitā degradēto teritoriju. Ielas izbūvē, kas savieno “Ziemas ostu” ar Ostas kapteiņa dienestu, apkārtnes labiekārtošanā, vēsturisko ēku fasāžu sakārtošanā un vides objektu uzstādīšanā brīvostas pārvalde jau ieguldījusi vairāk nekā 2,6 miljonus eiro. Kad Ventspils pilsētas dome nāca klajā ar ideju šajā ēkā izveidot ģimenes centru, ņemot vērā, ka no pilsētvides viedokļa šāds objekts te iederētos labāk nekā boju krāsošanas vieta, brīvostas pārvalde no domas ēkas izmantot savām vajadzībām atteicās. Jau tobrīd bija skaidrs, ka īpašumtiesības, lai šādu objektu varētu realizēt, būs nepieciešams mainīt.
Tieši Ventspils pilsētas dome bija tā, kas izrādīja interesi iegādāties silikātķieģeļu ēku K.Valdemāra ielā 12A, lai tur izveidotu ģimenes centru, kā arī darbagaldus ekspozīcijai. Vienīgais likumīgais veids, kā brīvostas pārvalde var pārdot šādu īpašumu, ir pārdot to atklātā izsolē. Pilsētas dome par to bija un ir informēta, tāpēc šobrīd publiski paustais izbrīns ir vairāk nekā pārsteidzošs. Jau 8.oktobra domes Pilsētas attīstības komisijas sēdē, kas publiski redzama Internetā, tiek skatītas alternatīvas vietas pilsētā, kur šādu centru varētu izveidot. No tā varam secināt, ka pārmetumi brīvostai, visticamāk saistīti ar pašas domes plānu maiņu, vai arī, sliktākajā gadījumā, ar apzinātu ļaunprātību publiski diskreditēt Ventspils brīvostas pārvaldi un abu institūciju iespējamo sadarbību. Vai par uzticamu sarunu partneri varam saukt to, kurš pie viena galda izrāda interesi iegādāties ēku un darbagaldus, bet pie otra sākumā klusu, bet, kad jau norunātais “vilciens aizgājis”, atklāti plāno pavisam ko citu? No Pilsētas attīstības komisijas sēdē runātā noprotams, ka Ventspils pilsētas domei vairs nav nekādas intereses par ģimenes centra izveidi K.Valdemāra ielā, tāpēc arī tiek meklēts formāls iemesls sašutumam par izsoli. Šāda situācija nav nepieciešama arī Ventspils brīvostas pārvaldei, tāpēc izsludinātā izsole tiek pārtraukta. Ventspils brīvostas pārvaldes nolūks nekad nav bijis iznīcināt vai atdot metāllūžņos (kā to apgalvo dome) iespējamu kultūras mantojumu. Visa šī procesa vienīgais mērķis bija panākt, lai ēkā, kas nav nepieciešama Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju veikšanai, varētu attīstīt pilsētai nozīmīgas idejas.