Pieaug lejamkravu apjoms

Pusgada laikā kopš pirmās kravas uzņemšanas, uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas un plāno nākotnē strādāt ar vēl lielāku jaudu.

Aizvadītā gada 11. septembrī Ventspils ostā ienāca kuģis, kas pirmoreiz ostas vēsturē piegādāja palmu eļļas kravu. Toreiz uzņēmums Overseas Estates pieņēma 5300 t eļļas, kas bija kā izmēģinājuma krava, lai pārliecinātos, ka visas iekārtas darbojas veiksmīgi. SIA Overseas Estates, kas ir Rietumu bankas meitas uzņēmums, sulu terminālī sāka saimniekot 2008. gadā, bet pērn uzņēmums termināli pārprofilēja par pārtikas lejamkravu termināli.

Gaida vēl četrus kuģus

«Lēnām esam ieskrējušies,» uzņēmuma darbību komentē tās valdes loceklis Ģirts Fišers. Viņš pastāsta, ka kompānijai ir noslēgts terminētais līgums uz visu sezonu. Pēc pirmās izmēģinājuma kravas pērn septembrī SIA Overseas Estates ir sagaidījusi vēl divus kuģus – aizvadītā gada decembrī saņemta krava ar 12 tūkstošiem tonnu, bet šā gada janvārī – krava ar 12,4 tūkstošiem tonnu palmu eļļas, kas tālāk vagonos nogādāta uz Krieviju. Nākamo kuģi kompānija plāno sagaidīt marta beigās, pēc tam gaidāmi divi kuģi aprīlī un vēl viens maija beigās. «Lēnām tempus kāpinām, un optimistiski raugāmies uz plānu, kas mums sākotnēji bija – sezonā pārkraut 100 tūkstošus tonnu,» uzņēmuma darbības plānus vērtē Fišers, piebilstot, ka šādu mērķi plāno sasniegt līdz šā gada 1. septembrim.

Visi kuģi, kas līdz mūsu ostai piegādā rafinēto palmu eļļu, nāk no Malaizijas. Bez pašas eļļas tiek piegādātas arī palmu eļļas frakcijas – oleīns un stearīns. Ventspils ostā šīs preces tiek krautas vagonos un sūtītas uz Krieviju, kur produkti tiek pārstrādāti margarīna, majonēzes un citu pārtikas produktu ražošanā. No Ventspils līdz rūpnīcai Solņečnie produkti Krievijā krava vagonos ceļo aptuveni 10 dienas. Starpposmā starp kuģiem uzņēmums uzkrāto produkciju krauj vagonos, kamēr terminālis atkal ir tukšs. Tad tas tiek iztīrīts un sagatavots nākošās kravas uzņemšanai.

Specializācija – tropiski šķidrumi

«Esam piešāvušies, kā to visu labāk darīt – kā ērtāk, ātrāk un pareizāk strādāt,» gandarīts ir uzņēmums valdes loceklis. Viņš akcentē, ka palmu eļļa ir gana sarežģīts produkts, jo sacietē jau +36ºC temperatūrā, «tāpēc tā visu laiku jātur siltumā un jāstrādā labi ātri». Šā gada janvārī uzņēmums ieguva pieredzi, kā strādāt apstākļos, kad ārā ir mīnus 10ºC, – uzņēmuma darbinieki ar uzdevumu šādos apstākļos tika galā veiksmīgi.

Otrs produkts, ar kura pārkraušanu izmēģinājuma režīmā nodarbojas kompānija Overseas Estates, ir melase. To pagaidām ierobežotās tvertņu ietilpības dēļ kompānija pārkrauj nelielā apjomā. Šis produkts ceļo pretējā virzienā – pa dzelzceļu no Krievijas. Kamēr šī produkta kravu apjomi ir nelieli, tas paliek vietējā tirgū un tiek izmantots biogāzes ražošanā un lopbarībā. Patlaban terminālī atrodas ap 350 t melases. Arī šī produkta pārkraušanai jānotiek siltumā – līdz plus 40ºC. «Mēs specializējamies uz tropiskajām eļļām un pārtikas šķidrumiem, kas ir jātur siltumā. Tā ir mūsu specializācija, ko mēs arī turpmāk saglabāsim,» stāsta Fišers. Uzņēmums pieļauj, ka nākotnē tas pārkraus arī saulespuķu eļļu, kas nāks no Krievijas un tiks tālāk sūtīta Eiropas virzienā, kā arī uz Indiju un Ķīnu.

Vajadzētu vairāk tvertņu

Lai nodrošinātu specifisku produktu pārkraušanu, Overseas Estate pārveidoja termināli, kas tika panākts, gan siltinot caurules, gan mainot sūkņus, gan uzliekot papildus apsildes sistēmas. «Iepriekš terminālī bija paredzēts pārkraut produktus, ko glabā mīnus 10 grādos, tagad mēs produktus glabājam plus 45 grādos,» atšķirību ieskicē uzņēmuma pārstāvis.

Patlaban uzņēmuma darbības ierobežojošais faktors ir tvertņu ietilpība. Tāpēc uzņēmuma mērķis ir attīstīt tvertņu parku, lai nākotnē varētu pārkraut vairāk kravu – gan apjoma, gan produktu dažādības ziņā. Šobrīd Ventspils ostā ar palmu eļļas kravu ienāk lielie kuģi, kuru ietilpība ir pāri 40 tūkstošiem tonnu. Pa ceļam tie piestājuši Roterdamā, kur izkrāvuši 3/4 no kravas, un tad līdz Ventspilij tiek vests atlikums – tik daudz, cik terminālis spēj pieņemt. «Mums ir, kur augt, lai varētu pieņemt pilnu kuģi, lai tas pa taisno brauktu pie mums – tas ir mūsu mērķis,» stāsta uzņēmuma pārstāvis. Viņš cer, ka jau nākošajā sezonā Overseas Estate varēs nedaudz palielināt pārkraušanas apjomus. Uzņēmumā tiek izskatītas gan iespējas, kā varētu ātrāk un operatīvāk pārkraut kravas, gan arī paralēli domāts par specializētu pārtikas tvertņu, kurās glabāt palmu eļļu, būvniecību. «Lēnām gatavojamies, ar klientiem runājam par līgumu nosacījumiem,» par gatavošanos jaunajai sezonai stāsta Fišers. «Gribam līdz pavasarim nodrošināties ar darbu vēl vienu sezonu uz priekšu.» Turklāt par turpmāko sadarbību tiek runāts gan ar esošo klientu – holdingu Solņečnie produkti –, gan citiem klientiem.

Kvalitāti pārbauda laboratorijā

Uzņēmumam ir sava laboratorija, kuru tas iedarbināja līdz ar pirmās kravas uzņemšanu. Pirms tam uzņēmuma darbinieki brauca mācīties uz rūpnīcu laboratorijām, un arī uzņēmumā ik pa laikam ierodas kvalitātes pārbaudes speciālisti. Laboratorijas darbinieku uzdevums ir ik dienas veikt analīzes gan tai produkcijai, kas tiek sūtīta tālāk, gan arī tai, kas glabājas terminālī. Ik nedēļu jāveic analīzes visās 12 termināļa tvertnēs, tāpat katrai partijai, kas tiek sūtīta uz rūpnīcu ar vagoniem, un produktiem, kas tiek saņemti no kuģiem. Lai nodrošinātu termināļa darbu, uzņēmumā kopumā strādā 18 darbinieki. Diezgan daudz uzņēmums izmanto arī ārpakalpojumus.

Uzņēmuma Overseas Estates valdes loceklis Ģirts Fišers pie Paraugu bankas, kur tiek glabāti produkti no katra nosūtītā vagona, demonstrē istabas temperatūrā sacietējušo palmu eļļu.

Laboratorijas vadītāja Natālija Zeņina ik dienas pārbauda eļļas kvalitāti, kas glabājas termināļa tvertnēs. Pavisam ir 12 tvertnes, un katru no tām jāpārbauda reizi nedēļā. Paraugi tiek ņemti arī no vagoniem, kas tiek sūtīti tālāk klientam.

Atsevišķā telpā atrodas termināla vadības sistēma, kas ir datorizēta un automatizēta.

Ar šādu termometru mēra eļļas temperatūru tvertnēs.

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs

– Iepriekšējais uzņēmuma projekts bija it kā loģisks un labs, bet viņiem nesanāca sadarbība ar brazīļiem, līdz ar to pamatprojekts, kas bija sulu terminālis, kas apgādā Austrumeiropu un Centrālāziju, izpalika. Protams, tas bija ļoti specifisks produkts. Kā jau sulai, tai bija ļoti augstas produkta glabāšanas prasības, bija nepieciešama ļoti specifiska saldētava. To var salīdzināt gluži kā ar kosmosa kuģi. Šo termināli pārprofilēt bija ļoti nopietns izaicinājums. Galvenais bija atrast kravu. Šobrīd krava ir atrasta. Savu tiesu nopelna kā termināļa jaunie īpašnieki, tā arī Brīvosta, kas ieguldījusi piestātnes izbūvē. Šobrīd, kad uzņēmums strādā, Brīvosta saņem daudz vairāk nekā maksājumu minimumu, kā tas bija iepriekš. Svarīgi arī, ka uzņēmumā ir labi apmaksātas darbavietas. Var novēlēt, lai ar laiku uzņēmuma apgrozījuma apjoms sasniedz to, kā iepriekš bija plānots – ap 200 līdz 300 tūkstošiem tonnu gadā. Iespējams, ka varētu būt pat vairāk, jo šī ir lielākas masas krava nekā sulas.