Pateicoties projektam, piecu gadu laikā sakārtotas un labiekārtotas kopumā 40 pilsētas ielas un laukumi, kas vienlaikus ir arī ostas termināļu vai industriālo zonu pievedceļi. Šiem mērķiem attiecināmajās izmaksās kopumā plānots iztērēt 35,9 miljonus eiro, no kuriem 30,5 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Šogad darbi notiek 15 objektos, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis. Četros objektos darbi aizsākās jau pagājušajā gadā, bet šogad tie pabeigti, un patlaban šie objekti tiek gatavoti nodošanai ekspluatācijā. Lielākie rekonstruētie objekti kopš pagājušā gada pilsētā bija Celtnieku iela un Kustes dambis.
Celtnieku iela pēc rekonstrukcijas visā tās garumā – 1411 m, no Talsu ielai līdz Siguldas ielai – pārvērtusies līdz nepazīšanai. Ir ieklāts jauns asfaltbetona segums braucamajai daļai, izbūvētas skaistas ietves, veloceliņi un autostāvvietas no bruģakmens, tāpat arī ierīkots jauns ūdensvads, lietus un sadzīves kanalizācija, daļēji atjaunots ielas apgaismojums, iestādīti koki. Celtnieku ielas rekonstrukcijas darbi aizsākās 2014. gadā, bet pabeidza tos šogad. Patlaban objekts tiek nodots ekspluatācijā.
Sastaptie šajā rajonā dzīvojošie ventspilnieki ir patiesi gandarīti par tik būtiskām izmaiņām šajā ielā. Daudzi vēl atceras vecās izdangātās ietves, kuru vietā tagad ir izveidoti skaisti un ērti gājēju celiņi. Tatjana, kura šajā rajonā dzīvo jau 50 gadu, neslēpj savu sajūsmu: «Iela kļuvusi ļoti skaista un ērta, nevar pat salīdzināt ar to, kas bija pirms rekonstrukcijas!» Agris arī novērtējis to, ka iela ir kļuvusi skaistāka un mājīgāka – ir soliņi, kur var atpūsties, ir pietiekami daudz atkritumu urnu. Vēl kāda sieviete, kuru arī sauc Tatjana, priecājas, ka Celtnieku ielā ir uzstādīts afišu stabs un tagad var uzzināt informāciju par kultūras pasākumiem. Raisa bieži pastaigājas kopā ar mazdēlu Lūkasu un nevar vien nopriecāties par ērtajiem gājēju celiņiem, pa kuriem tagad ļoti viegli stumt bērnu ratiņus. Sievietei patīk plašie zālieni, kas atdala braucamo ielas daļu no ietves: «Tagad nav jābaidās, ka bērns varētu izskriet uz braucamo daļu.» Raisa ir pamanījusi, ka pēc rekonstrukcijas ir uzlabojies ielas apgaismojums, līdz ar to sieviete tagad jūtas drošāk diennakts tumšajā laikā.
Tikpat vērienīgas pārmaiņas vērojamas arī Kustes dambī, kas rekonstruēts no Fabrikas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai, un Robežu ielā – starp Kustes dambi un Mičurina ielu. Darbi veikti 2220 metru posmā. Kustes dambī ir pilnībā atjaunota ceļa asfaltbetona seguma konstrukcija, no bruģakmens izbūvēti jauni gājēju un veloceliņi, ierīkota drenāža un jauna lietus kanalizācija, kā arī ūdensvada pieslēgumi. Pēc rekonstrukcijas ir izmainījies un daudz drošāks kļuvis Kustes dambja un Robežu ielas krustojums, bet gar ceļu līdz pilsētas administratīvajai robežai ir iestādīti koki. Tāpat kā Celtnieku ielā, darbi šeit sākušies pagājušajā gadā, bet pabeigti šogad. Patlaban objekts tiek nodots ekspluatācijā.
Par pārejas remontu no pagājušā gada kļuvis arī Lielā prospekta starp Lāčplēša un Brīvības ielu 510 metrus garā posma remonts. Atjaunojot asfalta seguma dilumkārtas, ir uzlabojusies ceļa nestspēja. Projektā bija iekļauta arī tilta pār Vidumupīti rekonstrukcija. Būvdarbi šeit jau ir pabeigti, iesniegti dokumenti objekta pieņemšanai ekspluatācijā. Tādā pašā gatavības stadijā ir arī laukums pie piestātnes 40A 6900 m2 platībā. Rekonstrukcijas laikā šeit ir izbūvēts jauns bruģakmens segums, apgaismojums un lietus kanalizācija.
Būvdarbi Lielajā prospektā notika arī šogad. 293 metrus garajā posmā starp Aleksandra un Kuldīgas ielu uzlabota seguma nestspēja, jo nomainīta dilumkārta. Savukārt puskilometru garajā posmā no Saules ielas līdz Poruka ielai paralēli šiem darbiem izbūvēts arī jauns ūdensvads un rekonstruēts ūdensvada mezgls. Krustojumā ar Katoļu ielu uzstādīti luksofori, līdz ar to tagad šis krustojums ir kļuvis drošāks.
Šogad ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas darbi sākās 11 objektos. Deviņos no šiem objektiem būvdarbi jau ir pabeigti un ir iesniegti dokumenti objektu pieņemšanai ekspluatācijā. Ievērojamas izmaiņas notikušas Inženieru ielā. Posmā no Dzeņu ielas līdz Katoļu ielai asfaltētais ceļa segums nomainīts pret bruģakmeni, izbūvēts veloceliņš un atzars no maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas, kā arī lietus kanalizācija. Savukārt posmā no Kuldīgas ielas līdz Pļavas ielai nostiprināts ceļa segums, asfalts daļēji nomainīts pret bruģakmeni.
Daudz drošāka un ērtāka autovadītājiem, gājējiem un iedzīvotājiem kļuvusi Jēkaba iela, kur 568 m posmā starp Ganību un Bebru ielu asfalta segums nomainīts pret betona bruģakmeni. Pēc ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves ielas iedzīvotāji tikuši pie kvalitatīviem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, bet diennakts tumšajā laikā spēj novērtēt ielas apgaismojumu. Jauns asfaltbetona ceļa segums, gājēju un veloceliņš izbūvēts 577 metru garumā Ganību ielas posmā no nekustamā īpašuma nr. 107 līdz Ventspils lidostai.
Šogad jauns labiekārtots atzars ar asfaltbetona segumu 100 metru garumā savienojis Dzelzceļnieku ielu ar Kustes dambi. Ventspils brīvostas pārvalde veido šeit nepieciešamo infrastruktūru pašreizējām un potenciālajām rūpnieciskajām ražotnēm – izbūvēta ietve un autostāvvietas, ūdensvads un kanalizācija, apgaismojums. Pašreizējo un topošo industriālās zonas uzņēmumu ērtībai Ventspils brīvostas pārvalde labiekārtojusi arī servitūta ceļu Rūpniecības ielā 24a, izbūvējot jaunu bruģakmens segumu, ietvi, veloceliņu, autostāvvietas, ūdensvadu, kanalizāciju, apgaismojumu. Pateicoties projektam, izbūvēti jauni piebraucamie ceļi pie uzņēmuma Hydraulik Bauteile Baltic un būvkompānijas Ostas celtnieks ražošanas bāzes. «Tas ir vēl viens labiekārtots un sakārtots pilsētas teritorijas stūrītis,» norāda Petrovskis.
Jauns pievedceļš ar bruģakmens segumu izbūvēts arī pie objekta Fabrikas ielā 12. Tur arī izveidota lietus kanalizācija un ūdensvads. Rekonstrukcijas darbi turpinās divos objektos – Brīvības ielā (starp Lielo prospektu un Latgales ielu) un Kroņa ielā (starp Vasarnīcu un Loču ielu). Abos objektos tiks pilnībā atjaunotas ceļa seguma konstrukcijas, izbūvēti jauni gājēju un veloceliņi, rekonstruētas vai izbūvētas jaunas komunikācijas, atjaunots apgaismojums.
Brīvības ielā rekonstrukcijas gaitā asfaltbetona segumu nomainīs pret bruģakmeni, izbūvēs jaunas ietves un autostāvvietas, kā arī komunikācijas, toskait jaunas siltumtrases.
Šobrīd darbi turpinās Kroņa ielā, kur tiek rekonstruēta brauktuve un izbūvētas ietves. Būs arī jauni ūdensvada pieslēgumi.
Celtnieku iela pēc rekonstrukcijas pārvērtusies līdz nepazīšanai.
Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām nr. 3DP/3.3.1.3.0/10/IPIA/SM/002 realizācija uzsākta 2010. gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015. gada beigām. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir aptuveni 35,9 miljoni eiro, no tiem 30,5 miljoni eiro ir piesaistītais ES fondu līdzfinansējums.