Rūpnieciskā Ventspils apsteidza visus

Ventspils uzrāda visstraujāko saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoma pieaugumu Latvijā. Rūpnieciskie uzņēmumi, kas darbojas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā, deviņu mēnešu laikā saražojuši produkciju teju 183 miljonu eiro apmērā, palielinot ražošanas apjomu, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, par 57%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad deviņu mēnešu laikā Ventspilī sasniegts Latvijā visaugstākais saražotās rūpnieciskās produkcijas pieaugums – par 57%, salīdzinot ar 2017. gada trīs ceturkšņu līmeni. Vidēji Latvijā saražotais rūpnieciskais apjoms tajā pašā laika posmā ir palielinājies par 8%. Pēc rūpnieciskās produkcijas attīstības tempiem Ventspils ir stabila līdere starp Latvijas pilsētām: Jēkabpilī šis pieaugums ir 16%, Jelgavā – 13%, Rēzeknē – 11%, Daugavpilī – 7%, Liepājā un Rīgā – 3%, Valmierā šogad tiek novērots saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoma samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Faktiskajās cenās tas produkcijas apjoms, kādu šogad saražojuši visi Ventspils rūpnieciskie uzņēmumi, ir 183 miljoni eiro. Tas ir Ventspils industriālās attīstības perioda rekordapjoms. Īpaši strauji attīstās metālapstrādes un mašīnbūves nozare. Visu šīs nozares uzņēmumu summārais apgrozījums deviņu mēnešu laikā sasniedzis 86 miljonus eiro. Salīdzinājumam: 2017. gadā saražotās mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas apgrozījums sasniedza 75 miljonus eiro, 2016. gadā – 48 miljonus eiro.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ventspilī saražotā rūpnieciskā produkcija sasniedz 4735 eiro. Pēc šī rādītāja esam otrajā vietā Latvijā, piekāpjoties tikai Valmierai. Vidēji Latvijā saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoms uz vienu iedzīvotāju šā gada trīs ceturkšņos veidoja 2576 eiro. Zem vidējā Latvijas līmeņa pēc šī rādītāja bija Jelgava, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils. Pēc rūpnieciskās produkcijas saražotā apjoma faktiskajās cenās Ventspils starp republikas pilsētām arī ir otrajā vietā – pēc Liepājas.

Jau iepriekš tika informēts, ka šogad Ventspils ir atzīta par mašīnbūves centru Latvijā, bet trīs uzņēmumi, kas strādā Ventspils brīvostas teritorijā, ir starp desmit nozares uzņēmumiem, kas attīstās visstraujāk, proti, tie ir Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal un TC Steel.

Kopš 2000. gadu sākuma Ventspils pašvaldība uzsākusi industrializācijas programmas īstenošanu, savukārt industriālo teritoriju attīstība ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes darbības prioritārajiem virzieniem. Vairāk nekā 15 gadu laikā Ventspils brīvostas teritorijā ir atvērtas un attīstās aptuveni 20 rūpnieciskās ražotnes, kurās ir izveidots ap 1700 jaunu darba vietu. Ventspilī attīstās ļoti dažādas rūpnieciskās nozares – kokapstrāde, biodīzeļdegvielas ražošana, mašīnbūve, sveču ražotne, elektronisko shēmu un šķidro kristālu displeju ražošana, poliuretāna izstrādājumu un ēkas celtniecības moduļu ražošana, elastīgā iepakojuma un hidraulisko iekārtu, šokolādes un koksnes granulu ražošana, metālapstrāde, lielgabarīta stiklšķiedras rūpniecisko iekārtu un apkures sistēmu ražošana.

Pildot vienu no savām funkcijām – ražošanas attīstību Ventspils brīv­ostas teritorijā, Ventspils brīvostas pārvalde 12 gadu laikā ir uzbūvējusi deviņas ražošanas ēkas. Nesen Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza vienīgās rūpnieciskās ēkas, kur kādu laiku nenotika aktīva ražošana, nomas līgumu. Tas ir viens no korpusiem Kustes dambī 30A. Līgumu par rūpniecisko telpu un piegulošās zemes nomu Ventspils brīvosta parakstīja ar SIA Latvian Port, kas iecerējusi šeit attīstīt kokapstrādes produkcijas ražotni.

Nākamajā gadā Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā sāksies vēl trīs ēku būvniecība. Divas no tām papildinās Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, bet trešo ēku plānots uzbūvēt Ganību ielā, līdzās uzņēmumam Bucher Municipal. Par divu plānoto ēku nomu jau ir noslēgti līgumi.

Septiņas reizes ātrāk nekā visā Latvijā

Aivars Lembergs, pilsētas mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Ventspils jau vairāk nekā 15 gadus realizē industrializācijas programmu. Šogad, ņemot vērā saražotās rūpnieciskās produkcijas pieaugumu deviņu mēnešu laikā, salīdzinot ar analoģisku pagājušā gada līmeni, Ventspils ieņem līderpozīciju Latvijā. Ventspilī attīstības temps ir gandrīz septiņas reizes straujāks nekā vidēji Latvijā! 90% visas saražotās rūpnieciskās produkcijas Ventspilī tiek sūtīts eksportam. Lielākais īpatsvars rūpniecībā ir metālapstrādei un mašīnbūvei – 47%. Lielākie šīs jomas uzņēmumi ir Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal, Ventspils metināšanas rūpnīca, Kalmeta, TC Steel. Svarīgi arī tas, ka pēc tāda rādītāja kā rūpnieciskās produkcijas izlaide aprēķinā uz vienu iedzīvotāju Ventspils vienmēr bija pēdējā, bet šobrīd mēs esam otrie un stipri virs vidējā līmeņa Latvijā! Mūs apsteidz tikai Valmiera, kas kopš padomju laika bija rūpniecības centrs un kopš tiem laikiem mantojusi stiklšķiedru rūpnīcu. Toties mēs strauji apsteidzam tādus kādreizējus rūpniecības un mašīnbūves centrus kā Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Rīga! Cerams, ka šī dinamika turpināsies un mēs atstāsim aiz sevis arī Valmieru. Visu, kas atkarīgs no pašvaldības, mēs darām. Pārējais ir privāto uzņēmēju rokās.

Šogad Ventspils ir atzīta par Latvijas mašīnbūves līderi; starp desmit visstraujāk augošajiem uzņēmumiem nozarē ir arī atkritumu un beramkravu lielgabarīta konteineru ražotne TC Steel.

Industrializācijas laikā Ventspilī ir parādījušās agrāk tai neraksturīgas rūpnieciskās nozares, kā, piemēram, elektronisko shēmu un to komponentu ražošana.