Vārti uz Eiropu pašiem un kaimiņiem
Kuģošanas kompānija SOL oficiālo paziņojumu par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti izplatīja pagājušā gada beigās, bet jau janvāra vidū Ventspils ostā, kas izvēlēta kā sadarbības partneris Latvijā, ieradās pirmais kuģis. Prāmis no Ventspils uz Zēbrigi Beļģijā un Tilberiju Lielbritānijā dosies reizi nedēļā, jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva. «Tas ir ļoti nozīmīgs notikums, jo Beļģija atrodas Rietumeiropas sirdī, bet Lielbritānija ir valsts ar lielu ekonomiku un pietiekoši nozīmīgs ekonomiskais partneris ne tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet arī Krievijai un Baltkrievijai,» pārliecināts Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT), kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze ro-ro kravu apkalpošanā. Terminālī skaidro, ka interese kā no vietējiem, tā Kurzemes un pat Rīgas eksportētājiem ir liela. Par tās izmantošanu domā vairāki mūsu uzņēmumi, kuldīdznieki Palleteries, Vika Wood no Talsu novada, Latvijas Finieris no Rīgas un citi.
Jau ziņots, ka prāmju operators Stena Line šogad palielina reisu skaitu no Ventspils uz Nineshamnas ostu Zviedrijā līdz 12 reizēm nedēļā, tā pozicionējot Ventspils ostu kā vārtus uz Skandināviju. Jauna regulārā kuģošanas līnija Centrāleiropas virzienā ir nozīmīgs servisa papildinājums ne vien ostai un NNVT, bet arī Ventspils un visas Ziemeļkurzemes reģiona industriālajiem uzņēmumiem, kuriem regulārs un drošs produkcijas eksports ir būtiska biznesa sastāvdaļa, kā arī iespēja jaunu transporta koridoru attīstībai.
Portugāļu dāma un poļu kungi
Jaunajā līnijā kuģos 1999. gadā būvētais kravas prāmis Elisabeth Russ, kas kuģo zem Portugāles karoga un kuru apkalpo 15 cilvēku liela poļu komanda. Kapteinis ar 20 gadu pieredzi Mareks Endzelms atzīst, ka pirmais brauciens, kas šoreiz gan sākās no Rostokas ostas, bija patīkams un tāda bijusi arī ienākšana ostā, kuru vēlāk gan pārņēma pamatīga migla. Interesanti, ka pieredzējušais jūrnieks pirms gadiem pieciem jau bijis Ventspilī, tiesa, kā pats saka, ieradies šeit no otras puses – kā tūrists. «Skaista, patīkama pilsēta un jauka osta. Esmu tiešām gandarīts šeit atgriezties,» neslēpj kapteinis.
Endzelms vada Elisabeth Russ kopš tās nolaišanas ūdenī un atzīst, ka, neskatoties uz to, ka kuģim ir jau 18 gadu, to joprojām var saukt par labi aprīkotu un tas ir ļoti ērti vadāms. Nav šaubu, ka kapteinis un komanda arī daudz rūpējas, lai kuģī viss būtu tīrs un patīkams. «Mēs esam kravas prāmis, taču atšķirībā no citiem līdzīgiem pie mums arī pieejamas sešas divvietīgas kajītes, tā ka arī šoferiem ir iespējams ceļot kopā ar savu kravu. Uz prāmja ir divas saunas un neliels baseins, pasažieriem ir pieejama atsevišķa ēdamzāle, viņi var izmantot pašapkalpošanās virtuvi, tomēr pie mums joprojām ir arī viens stjuarts, kurš apkalpo gan komandu, gan pasažierus. Tas varbūt ir vecmodīgi, bet reizē arī patīkami un ērti,» atklāj kapteinis.
Endzelms savā karjerā jau piedzīvojis jaunu kuģošanas līniju atklāšanu un to, kā tās pamazām kļūst par nozīmīgu kravu transportēšanas ceļu: «Neviens negaida, ka jau ar pirmajiem reisiem būsim ļoti populāri. Šobrīd galvenais ir parādīt, ka mēs te esam un ko mēs piedāvājam. Esmu pārliecināts, ka Ventspils līnijai ir visas iespējas attīstīties un kļūt ļoti pieprasītai.»
Pagājušajā gadā 1800 kuģu
Kuģu satiksmes organizēšana ostā ir viena no galvenajām Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijām. Pēc ostas padziļināšanas kuģu skaits pakāpeniski samazinājies, jo Ventspils osta ir piemērota lielākajiem kuģiem, kādi var ienākt Baltijas jūrā. Kravu īpašniekiem ekonomiski izdevīgāk ir fraktēt lielāku kuģi, nevis vairākus mazus. Tomēr vienlaikus tas nebūt nenozīmē, ka ostā ir mazāk darba – lielu kuģu ievešanai nepieciešams augsti profesionāls brīvostas pārvaldes loču darbs un liela uzmanība jāpievērš kuģu ceļu dziļuma nodrošināšanai. Aizvadītā gada laikā Ventspils ostā lielie tirdzniecības kuģi ienāca 1291 reizi. 448 bijuši tankkuģi, bet 843 – sauskravas kuģi. 439 reizes gadā Ventspils ostu apmeklējuši prāmji.
Lai gan Ventspils nav tipiska kruīza kuģu piestāšanas vieta, arī pagājušajā gadā kruīzu organizatori nav braukuši garām mūsu pilsētai. Rudenī ostā ienāca kruīza kuģis Saga Sapphire ar 667 pasažieriem un 434 apkalpes locekļiem. Tas ir pēdējos gados lielākais tūristu skaits, ko pie mums atvedis kāds kruīza kuģis. Saga Sapphire plāno Ventspili apmeklēt arī šajā gadā.
Prāmis Elisabeth Russ uzbūvēts 1999. gadā Hamburgā, kur tapuši vēl pieci šādi paši kuģi.
Elisabeth Russ nav tipisks kravas prāmis, jo tajā pieejamas arī sešas plašas divvietīgas kajītes šoferiem vai citiem pasažieriem.
Kapteinis Mareks Endzelms pamatoti lepojas, ka pilngadību sasniegušo kuģi joprojām var saukt par labi aprīkotu un tas ir ļoti ērti manevrējams.
Prāmis var pārvadāt 7,5 tūkstošus tonnu kravas, bet to piekraujot un iztukšojot vienlaicīgi iespējams operēt ar visiem trim klājiem.
Svarīgs transporta koridors uz Rietumeiropu
Igors Udodovs Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
– Prāmju satiksme jau daudzus gadus ir viena no Ventspils brīvostas pārvaldes prioritātēm. Un ne tāpēc, ka mums patiktu lielīties, ka esam prāmju satiksmes galvaspilsēta Latvijā, bet gan galvenokārt tāpēc, ka prāmji jeb regulāri jūras savienojumi ir viens no ļoti būtiskajiem faktoriem, kas ļauj uzņēmējam izšķirties par labu rūpnīcas atvēršanai Ventspilī. Šī līnija domāta kravām un nodrošinās uzņēmējiem ļoti svarīgo transporta koridoru uz Rietumeiropu. Tas savukārt likumsakarīgi veicinās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu veidošanos.
Prāmju satiksmi brīvostas pārvalde no nulles sāka attīstīt pirms 15 gadiem. Mums ir prieks, ka šo gadu laikā ir izdevies piesaistīt un nostabilizēt Ventspilī prāmju līniju uz Zviedriju. Arī šai jaunajai līnijai novēlam veiksmīgu attīstību.