Ventspilī – jauna dziļūdens piestātne
Pavisam nesen tur notika aktīvi būvdarbi un bija grūti noticēt, ka salīdzinoši nelielā teritorijā līdzās vienam no noslogotākajiem Ventspils tranzītceļiem – Dzintaru ielai –var būt tik daudz vietas tehnikai un būvniekiem! Būvdarbu pašā kulminācijā strādāja no 150 līdz 200 speciālistiem no diviem galvenajiem darbuzņēmumiem – Latvijas AS LNK Industries un Vācijas Hochtief Solutions Baltics, kas Ventspils objektā apvienojās pilnsabiedrībā, kā arī no apakšorganizācijam SIA VIA, SIA Volts-1un AS SZMA V. Tagad jaunā piestātne izskatās pavisam tukša un klusa. Kamēr tur nav kravu un iekraušanas tehnikas, redzami piestātnes patiesie izmēri – 20 tūkstoši m2! Tas ir klusuma mirklis pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.
Uzbūvētai pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma, 12. piestātnei pilnībā jābūt nodotai ekspluatācijā 2015. gada janvāra beigās. Taču patiesībā objekts jau tiek nodots pakāpeniski pa posmiem, saka projekta vadītājs no galvenā darbuzņēmuma – pilnsabiedrības Hochtief Solutions Baltic/LNK Industries – puses Vadims Bogdanovs. 12. piestātnes pirmā kārta nesen tika nodota ekspluatācijā, un tā kalpo ne tikai ostai, bet arī visai pilsētai un tās iedzīvotājiem – runa ir par jauno pilsētas kanalizācijas dīķeri, kas ierakts 24 metru dziļumā zem Ventas ūdens līmeņa. Patlaban nodošanai ekspluatācijā gatavo otro kārtu – piestātnes dzelzceļus. Kompānijas Dzelzceļu būvespeciālisti pagājušās nedēļas beigās strādāja pie strupceļa balsta izbūves pabeigšanas. Drīzumā tiks sagatavoti visi dokumenti un šī objekta daļa arī tiks nodota ekspluatācijā, norāda Bogdanovs.
Projekta vadītājs cer, ka līdz šī gada beigām ekspluatācijā nodos arī trešo kārtu – visu piestātni. Atliek vien padziļināt Ventas gultni pie piestātnes līdz 12,5 metriem, un tad varēs Ventspils brīvostas pārvaldei nodot visu objektu pilnībā. Gultnes padziļināšanu kavēja hidrotehnisko darbu liegums, kas bija spēkā no 1. oktobra līdz 15. novembrim zivju nārsta dēļ. Pēc lieguma termiņa beigām gultnes padziļināšanas tehnika slikto laika apstākļu dēļ vēl kādu laiku kavējās Polijā. Patlaban tā ir ieradusies Ventspilī un padziļināšanas darbi ir atsākušies. Galvenā darbuzņēmēja pārstāvis nešaubās, ka arī šie darbi tiks paveikti laikus.
LNK Industries ir viena no lielākajām būvkompānijām Latvijā, kas būvē civilās un ražošanas ēkas, tiltus un hidrotehniskos objektus. Kā atzīst Bogdanovs, 12. piestātne ir nozīmīgs objekts pat tik lielai kompānijai. Unikalitāti tam visam piešķīra dīķera izbūve, savienojot pilsētas kanalizācijas sistēmas abos Ventas krastos. Tuneli raka un dīķeri tajā ielika mehānismi, kurus vadīja attālināti no krasta. «Latvijā nekur citur vairs nav tāda garuma dīķera tādā dziļumā, turklāt vēl zem upes gultnes. Tas ir unikāls gadījums, jo parasti dīķerus liek zem ceļiem, sauszemē,» skaidro projekta vadītājs. Jaunajā tunelī ir divi dīķeri – viens, kas darbojas, un viens rezerves. Iepriekšējais dīkeris, kas bija ierakts 10 metru dziļumā, traucēja padziļināšanas darbus. Tagad tas atrodas daudz dziļāk par iepriekšējo.
Piestātnes lietderīgais garums ir 321 metrs. Bez šī garuma ir izbūvēta vēl piestātnes daļa, kā krasta nostiprinājums blakus piestātnei, zem tilta. Piestātnē ir izbūvēti trīs dzelzceļa atzari un astoņi 25 metrus augsti apgaismojuma masti. Daļa no piestātnes ir izbūvēta teritorijā, kas ir atkarota no upes, tādēļ būvniecības vietā nācās izcelt 27 tūkstošus kubikmetrus grunts un nomainīt to pret smilšu, grants, šķembu, ģeorežģu un ģeotekstila pīrāgu, sagatavotu pēc speciālas tehnoloģijas, kas nodrošina lielu nestspēju, tādēļ katra pīrāga kārta tika pārbaudīta atsevišķi. Piestātnes kordona līniju notur enkursiena no metāla caurulēm, kas iedzītas 37 metru dziļumā, un betona enkuru balsts. Par piestātnes konstrukciju Bogdanovs neraizējas – tā izturēs projektēto slodzi.
12.piestātne ir tapusi vietā, kur, iespējams, 19. un 20. gadsimta mijā pārkrāva koksni, bet vēlāk atradās bunkurēšanas bāze. Būvniekiem vajadzēja nojaukt vecās koka rievsienas, kā arī tika atrastas citas vēstures liecības – divas prettanku mīnas netālu no tās vietas, kur kādreiz sākās pontonu tilts. Būvdarbus nedaudz kavēja arī Ventspils laika apstākļi, kuriem raksturīgi stipri vēji. 37 metus augstos cauruļpāļus varēja celt un iegremdēt zemē tikai tad, ja vēja stiprums nepārsniedza 10–15 metrus sekundē, turpina Bogdanovs. Tomēr kopumā darbi ritēja raiti, pēc grafika, ko, protams, veicināja arī Ventspils brīvostas speciālistu profesionalitāte, uzsver projekta vadītājs. Reizēm vajadzēja mainīt projektu – piemēram, meklēt citu vietu ūdensvada tīklu pieslēgumam, jo paredzētajā projektā jau bija izbūvēts jauns ielu segums. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Ventspils brīvostas pārvaldi, kuras pārstāvji piedalījās regulārās darba sanāksmēs, tādus jautājumus varēja atrisināt ātri un efektīvi, saka Bogdanovs.
Ventas gultnes apgūšana tuvojas izskaņai
Māris Petrovskis, Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās daļas vadītājs
12. piestātnes būvniecības pabeigšana ir svarīgs un ievērojams notikums Ventspils ostai. Nododot ekspluatācijā šo Universālo piestātni, tiks pabeigta piestātņu līnijas apgūšana Ventas upē. Šā gada sākumā kreisajā krastā starp paceļamo tiltu un Apvedtiltu tika uzbūvēts sauskravu terminālis, kur patlaban pārkrauj koksni. Nododot ekspluatācijā 12. piestātni 2015. gada sākumā, tiks pabeigts pietiekami ilgs posms Ventspils ostas attīstībā. Nākamais posms attīstībai var būt saistīts ar Ziemeļostas projekta attīstību Staldzenes virzienā. Uzbūvētai dziļūdens 12. piestātnei nepieciešamības gadījumā varēs piesaistīt ievērojamu papildu kravu laukumu, arī perspektīvo zemes gabalu – Dzintaru ielas otrā pusē, kur Ventspils brīvostas pārvalde nopirkusi zemi ar visu tur esošo infrastruktūru, tai skaitā dzelzceļu pievedceļus. Turklāt dzelzceļš un cietais segums savieno 12. piestātni ar bijušo BMGS teritoriju otrpus tilta, kuru pēc nepieciešamības arī varēs izmantot kravu uzkrāšanai un Universālā termināļa kravu laukumu paplašināšanai. Jaunais dīķeris, kas izbūvēts projekta ietvaros, kalpos ventspilniekiem, nodrošinās pilsētas kanalizācijas drošu darbību, kā arī ļauj attīstīt ostas pārkraušanas jaudas, jo tagad atrodas pietiekamā dziļumā un netraucē gultnes padziļināšanai. Universālā termināļa būvniecībā ieguldīti gandrīz 16 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 9 miljonus eiro piešķīra Eiropas Savienība no Kohēzijas fonda.
