Ventspils brīvostas kravu apgrozījums– 20,6 miljoni tonnu
Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.
Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Drīzumā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic” būvniecību.
Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA „Ventspils Nafta termināls” 9%, AS „Kālija parks” 33%, SIA „Ventamonjaks serviss” 26%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA „Noord Natie Ventspils Terminals”. Pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits „Stena Line” līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 32%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventbunkers” - 39%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” - 33%, SIA „Ventall Termināls” - 36%, AS „Baltic Coal Terminal” - 8% un SIA „Ventplac” - 19%.
Neskatoties uz to, ka „Ventspils Grain Terminal” kopējā jauda ir 1,5 miljoni tonnu gadā, graudu terminālī pirmās kviešu kravas apstrāde pabeigta tikai septembrī.