Ventspils brīvostas kravu apgrozījums sasniedz 17,4 miljonus tonnu

 
Pēc 2014.gada septiņiem mēnešiem kravu apgrozījums Ventspils brīvostā par 4,5% pārsniedz gadā plānoto apjomu, sasniedzot 17,4 miljonus tonnu.
 
Pirmie septiņi mēneši Ventspils brīvostā aizritējuši kā prognozēts, šobrīd par 4,5% jeb 749 tūkstošiem tonnu pārsniedzot gadā plānoto apjomu. Vērojamas pozitīvas tendences atsevišķu kravu grupās. Tā, piemēram, prāmju līnijā uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamni, kas kopš maija kursē 6 reizes nedēļā, pasažieru skaits palielinājies par 22%, bet kravu – par 20%, bet līnijā uz Trāvemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 33%.
Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences apstākļos. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienu un 34.piestātnes zemūdens daļu.
 
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Drīzumā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic” būvniecību.  
 
Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS „Kālija parks” 74%, SIA „Ventspils Nafta termināls” 7%, SIA „Ventamonjaks serviss” 22%, SIA „Ventall Termināls” 15%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventbunkers” - 34%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” - 34%, AS „Baltic Coal Terminal” - 10%, SIA „Ventplac” - 20%.
Neskatoties uz skaļiem paziņojumiem par iecerēm būvēt Ventspils graudu termināļa 2.kārtu, pie termināļa jaudas 1,5 miljoni tonnu šī gada pirmajos septiņos mēnešos AS ”Ventspils Grain Terminal” pārkrauts 0 tonnu kravu, tādējādi radot zaudējumus Ventspils brīvostai.