Ventspils brīvostas kravu apgrozījums septiņos mēnešos 14,8 miljoni tonnu
2015.gada septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.
2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta rūpniecisko ēku būvniecība – jūnijā atklāts un darbu sācis Elektronikas centrs un vēl turpinās Tehnoloģiju centra būvniecība.
Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2015.gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventall Termināls par 78%, AS Ventspils tirdzniecības osta par 9%, SIA Noord Natie Ventspils Terminals par 11%, kā arī AS Ventspils Grain Terminal, kur sešos mēnešos pārkrauti 119 tūkstoši tonnu atšķirībā no iepriekšējā gada, kad šajā laika periodā terminālī kravu pārkraušanas darbi nenotika. Salīdzinoši līdzvērtīgi iepriekšējam gadam strādājuši SIA Ventplac (samazinājums par 9% jeb 24 tūkstošiem tonnu) un SIA Ventamonjaks serviss (samazinājums par 6% jeb 23 tūkstošiem tonnu).
Jūlijā pārvadāts rekordliels prāmju pasažieru skaits – 17 853 pasažieru. Populārākā līnija ir Ventspils-Nīneshamna –Ventspils, kur pasažieru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 54%. Prāmju līnijas no Ventspils nodrošina operators Stena Line terminālī Noord Natie Ventspils Terminals.
Būtiski kravu apgrozījums samazinājies četros termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 809 tūkstošiem tonnu jeb 11% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, bet par 286 tūkstošiem tonnu jeb 16% pārkrauto kravu apjoms samazinājies AS Ventbunkers. Īpaši negatīvi kravu apgrozījuma dati ir AS Baltic Coal Terminal un AS Kālija parks. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,4 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 44% jeb vairāk nekā 1 miljonu tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos. Katastrofāli rādītāji ir AS Kālija parks, kur septiņos mēnešos pārkrauti tikai 142 tūkstoši, kas ir par 88% jeb 1 miljonu tonnu mazāk nekā pērn. Šie apjomi ļoti lielā mērā atpaliek no termināļu jaudas, tāpēc šo termināļu darbs būtiski jāuzlabo.