Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA „Ventspils Nafta termināls” apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas. Katastrofāli rādītāji ir AS Kālija parks, kur visa gada laikā pārkrauti tikai 142 tūkstoši tonnu, kas ir par 91% jeb 1,4 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka Kālija parkā 2015.gadā izmantoti tikai 2% kopējās iespējamās jaudas. Neviena kuģa AS Kālija parks nav bijis kopš 2.jūnija. 52 tūkstošu tonnu jeb 11% liels samazinājums salīdzinājumā ar 2014.gadu bija SIA Ventplac terminālī. Salīdzinoši līdzvērtīgi iepriekšējam gadam strādājis SIA Ventamonjaks serviss.
Seši Ventspils brīvostas termināļi 2015.gadā palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventall Termināls par 91%, AS Ventbunkers par 6%, AS Ventspils tirdzniecības osta par 5%, SIA Noord Natie Ventspils Terminals par 5%, SIA Ventamonjaks par 2%. Kravu apgrozījums, salīdzinot ar 2014.gadu, dubultots AS Ventspils Grain Terminal, tomēr terminālī bijušas 273 dīkstāves dienas un piestātne noslogota tikai par 25%.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei bija jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, pārvalde 2015.gadā īstenojusi vērienīgus infrastruktūras attīstības projektus kopā par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Projektu īstenošanai izdevies piesaistīt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas sedz līdz pat 85% no izmaksām. No finanšu ieguldījuma galvenie objekti 2015.gadā bija termināļu un industriālo zonu pievedceļi. To rekonstrukcijai un būvniecībai tika paredzēti 11 miljoni eiro. Savukārt lielākie investīciju projekti industriālajā teritorijā saistīti ar divu ražošanas ēku celtniecību. Elektronikas centru nodeva ekspluatācijā maijā, bet Tehnoloģiju centra būvniecība noslēdzas šobrīd. 2015.gadā pabeigta Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvvietas jeb Ziemas ostas rekonstrukcija un 12. dziļūdens piestātnes būvniecība. Gultnes padziļināšanas darbi 12. piestātnē vēl turpinās. Šobrīd tiek nostiprināta grunts 2. un 3. piestātnē un norit Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Daudzi 2015.gadā uzsāktie darbi tiks vēl turpināti 2016.gadā. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.