Ventspils brīvostas termināļu kravu apgrozījums desmit mēnešos 19,3 miljoni tonnu

2015.gada oktobrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos desmit mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 19,3 miljonus tonnu. Lai gan kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gada oktobrī ir lielākais pēdējo piecu mēnešu laikā, desmit mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

2015.gada oktobrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos desmit mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 19,3 miljonus tonnu. 

Lai gan kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gada oktobrī ir lielākais pēdējo piecu mēnešu laikā, desmit mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde  neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta rūpniecisko ēku būvniecība – jūnijā atklāts un darbu sācis Elektronikas centrs un vēl turpinās Tehnoloģiju centra būvniecība. 

Seši Ventspils brīvostas termināļi 2015.gada pirmajos desmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventall Termināls par 89%, AS Ventbunkers par 10%, AS Ventspils tirdzniecības osta par 6%, SIA Noord Natie Ventspils Terminals par 6%, SIA Ventamonjaks par 11%. Trīs reizes vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā kravas pārkrautas AS Ventspils Grain Terminal, tomēr pārkrautais apjoms – 312 tūkstoši tonnu – ir tikai 25% no termināļa jaudas. Līdzvērtīgi iepriekšējam gadam darbs ritējis SIA Ventamonjaks serviss. 

Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 1,5 miljoniem tonnu jeb 15% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,5 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 50% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos un ir tikai trešā daļa no termināļa jaudas. Katastrofāli rādītāji ir AS Kālija parks, kur desmit mēnešos pārkrauti tikai 142 tūkstoši tonnu, kas ir par 90% jeb 1,2 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn.  Tas nozīmē, ka Kālija parkā šogad tiek izmantoti tikai 2% kopējās iespējamās jaudas. 48 tūkstošu tonnu jeb 12% liels samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir SIA Ventplac terminālī.