Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums janvārī 1,8 miljoni tonnu

2016.gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 t.t. jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3 t.t. karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-51 t.t. jeb 19%), SIA Ventamonjaks (-26 t.t. jeb 50%), SIA Ventall Termināls (- 22 t.t. jeb 14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-2 t.t. jeb 1%).

AS Ventbunkers janvārī kravu apgrozījumu palielinājis par 88% salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mēnesī pārkraujot 286 tūkstošus tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai pusei no termināļa iespējamās jaudas. Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk janvāris aizvadīts AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 30 t.t. labības - tas nozīmē, ka janvārī izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas.  Par 48% jeb 14 t.t. kravu apjomu janvārī palielinājis SIA Ventplac, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas.  

Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde plāno investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 7,3 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Turpināsies jau pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē un   Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots uzsākt ostas promenādes atjaunošanas darbus un divu jaunu rūpniecisku ēku projektēšanu Ventspils brīvostas industriālajā zonā. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.