Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 11 mēnešos ir mazāks nekā šajā laika posmā pirms gada, tomēr atsevišķos kravu veidos (īpaši - Ro-Ro, čuguns, dzelzsrūdas koncentrāts) vērojams stabils pieaugums. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu.
Lielākais kravu kritums pēc apjoma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir SIA Ventspils Nafta termināls - par 20% jeb 1,8 m.t.. 11 mēnešos pārkrauti 7,2 m.t., kas ir tikai ceturtā daļa no termināļa jaudas. Liels kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers – par 896 tūkstošiem tonnu jeb par 32% mazāk nekā iepriekšējā gada 11 mēnešos, sasniedzot nepilnus 2 m.t. Terminālis izmanto tikai 30% iespējamās jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauti 996 t.t. jeb par 43% mazāk nekā pagājušā gada 11 mēnešos, tiek izmantota vien piektā daļa termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir AS Ventspils tirdzniecības osta – 11 mēnešu laikā pārkrauti nepilni 2 m. t., kas ir par 712 t.t. jeb par 27% mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika posmā, tiek izmantoti 39% no termināļa jaudas. Ļoti slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur 11 mēnešu laikā pārkrauti vien 314 t.t., kas ir 5% no termināļa jaudas. Arī naftas produktu terminālis SIA Ventall Termināls piedzīvo pārkrauto kravu kritumu, sasniedzot 662 t.t., kas ir par 572 t.t. jeb 46% mazāk nekā gadu iepriekš. Par 16% kravu apjoms samazinājies SIA Ventamonjaks, sasniedzot 370 t.t..
Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, labāk šī gada 11 mēneši aizvadīti AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 392 t.t. labības - tas nozīmē, ka tiek izmantota trešdaļa graudu termināļa jaudas. Par 18% jeb 68 t.t. kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauti 444 t.t.. Par 2% jeb 3 t.t. kravu apjoms palielināts SIA Ventamonjaks Serviss sasniedzot 170 t.t.. Turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā - pasažieru skaits 11 mēnešos palielinājies par 10%, sasniedzot jaunu kopējā pasažieru skaita rekordu – 167 571, bet kravas – par 14%. Līdz ar to arī kopējais kravu apgrozījums audzis SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+ 312 t.t. jeb 16%), sasniedzot 2,3 m.t..
Aprīlī darbi sākti jaunākajā Ventspils brīvostas piestātnē Nr.12, ko nomā SIA Eurohome Latvija. No šī termināļa nosūtītas pirmās kravas 266 t.t. apjomā. Septembrī kravu apstrādes darbus sācis SIA Overseas Estates, pārkraujot 5 tūkstošus tonnu palmu eļļas.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpinājusi investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
