Ventspils ostas nākotnes izaicinājumi. Vai tranzītam ostā atmests ar roku?

02/05/2017

Gadsimtiem ilgi osta ir bijusi Ventspils mugurkauls – centrs, ap ko veidojusies pilsēta. Pilsētu nevar atraut no ostas, tāpat kā ostu nevar no pilsētas atdalīt. Par to, kas ir Ventspils osta šodien un kāda izskatās tās nākotne, jautājām Ventspils brīvostas pārvaldniekam IMANTAM SARMULIM.

Runājot par Ventspils brīvostu, mēs jau sen vairs nedomājam tikai par ostu, bet arī rūpniecību. Vai tā ir un būs arī turpmāk?

– To, kādā virzienā jāstrādā Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas pašvaldība un ostas valde stratēģiski nolēma jau pirms daudziem gadiem, un tas ierakstīts gan Latvijas ostu attīstības programmā, gan Ventspils brīvostas likumā. Saskaņā ar to brīvostas pārvalde strādā un strādās trīs virzienos: pašreizējo ostas pozīciju saglabāšana šķidro un beramkravu tirgū, jaunu darbības veidu un pakalpojumu piesaiste ostai un rūpniecības attīstība brīvostas industriālajās teritorijās. Ostas rūpnieciskās teritorijas attīstība nav nekāds Latvijas fenomens, tā strādā virkne lielo ostu Eiropā un pasaulē. Osta un eksportspējīga rūpniecība ir savstarpēji saistītas.

 

Lai arī gada sākums ostā šogad ir ar pluszīmi, kopējais kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pēdējos gados samazinās. Vai tiešām pienāks brīdis, kad kuģus Ventspilī vairs neredzēsim?

– Ventspils osta ir, bija un būs. Kamēr vien būs kāds, kas ražo, un kāds, kas pērk, bez ostām neiztikt. Un šajā tīklā vienmēr sava vieta būs arī Ventspils ostai. Bet ir naivi iedomāties, ka šis bizness notiks pats no sevis un ka pasaule visu laiku būs tāda pati kā pirms 50 gadiem. Daudzi ar nostalģiju atceras laikus, kad kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostā krietni pārsniedza 30 miljonus tonnu. Jā, toreiz pietika ar vienu lielas valsts vadības lēmumu, lai visu naftas un minerālmēslu eksporta plūsmu virzītu uz Ventspili. Bet diez vai kāds vēlas atcerēties, ka toreiz nevienu īpaši neinteresēja, kā šajā produktu tranzītā jūtas ventspilnieks, kurš no visas šīs aktivitātes juta vien nopietnas vides problēmas. Būt saimniekiem savā zemē un savās ostās nozīmē arī pieņemt jaunos spēles noteikumus. Mūsu gadījumā – pieņemt, ka milzīgās Krievijas kravu plūsmas caur Latviju ma­zi­nāsies. Krievija par plāniem attīstīt savas ostas atklāti runāja jau 90. gadu beigās. Krievijas Federācijas valsts programma transporta attīstībai nosaka uzdevumu virzīt Krievijas kravu plūsmu uz savām ostām no Baltijas un Ukrainas, kaimiņvalstu ostām atstājot ne vairāk kā 5% sava tranzīta.

Priekšvēlēšanu laikā dzird solījumu Ventspils ostu atkal padarīt par vadošo Baltijā. Vai tas ir iespējams?

– Ir tāds folklorizējies teiciens: «Kā var nesolīt!?» Tomēr domāju, ka mūsu sabiedrība ir pāraugusi tos laikus, kad akli tic tukšiem solījumiem. Ja šo solījumu paudēji orientējas nozarē, tad paši ļoti labi saprot, ka tas nav iespējams. Pēdējo 20 gadu laikā Ventspils osta ir mainījusies, bet ne uz slikto pusi, kā daži mēģina iegalvot. Tieši otrādi – Ventspils brīvostas pārvalde ir attīstījusi ostas infrastruktūru līdz tādam līmenim, ka šeit ir iespējams pēc pasaules standartiem apkalpot jebkura veida kravas. Agrāk tā nebija. Ventspils ostā ir dabiskās un izbūvētās priekšrocības par zemākajām ostu maksām Baltijas jūras austrumkrastā. Tātad Ventspils osta ir palikusi tikai labāka, to neviens nevar noliegt. Kas tad ir noticis? Ir mainījušās pārējās reģiona ostas. Ventspils osta bija pirmā, kas padziļināja kuģu ceļus, bet tagad to dara arī kaimiņi. Pēdējo gadu laikā pilnīgi no jauna ir uzbūvētas tādas Krievijas ostas kā Primorska un Ustjluga, krietni attīstījušās citas ostas. Nav grūti būt pirmajam, ja esi vienīgais. Lai padarītu Ventspili par vadošo ostu Baltijas jūrā, būtu jāslēdz kādas trīs citas. Bet, ja kāds sola Ventspili izveidot par vadošo ostu, – vēlam sekmes! Ventspils brīvostas pārvaldes pūļu rezultātā Ventspils ir izveidota par modernāko ostu Latvijā un vienu no modernākajām Baltijas jūrā. Bet tās jaudas, ko piedāvā Ventspils osta, privātie termināļi, kas šeit strādā, neizmanto pilnībā. Efektīvai ostas izmantošanai nepieciešams biznesa ķēriens un efektīva pārvaldība. Diemžēl ne visi privātie termināļi Ventspils ostā var ar šiem elementiem lepoties, jo kravu apjoms krīt un ostas pārvaldes ieguldījumi netiek pilnībā izmantoti.

Ko var darīt un dara tieši Ventspils brīvostas pārvalde, lai ostā tiktu pārkrauts vairāk kravu?

– Ventspils brīvostas pārvalde nekad nevienu kravas tonnu nav pārkrāvusi un nepārkraus. Ostas pārvalde pati neslēdz līgumus ar kravu īpašniekiem, un ostas pārvalde arī pati ne vilcienu vagonus, ne kuģus neved. Lai veicinātu ostas termināļu darbu kravu pārkraušanā, brīvostas pārvalde strādā trīs virzienos.

Pirmais – ostas infrastruktūra par labu cenu. Patiesībā šis ir galvenais brīvostas pārvaldes uzdevums: nodrošināt perfektu infrastruktūru – kuģošanas kanālu dziļumu, hidrobūves, pievedceļus, kraujlaukumus –, lai uzņēmumiem šeit būtu perfekti piemēroti apstākļi darbam. Tas ietver arī ostas dienestu – loču, kuģu satiksmes, ostas kontroles, piesārņoto ūdeņu savākšanas un citu – augsti profesionālu darbu 24 stundu režīmā. Kopš 2001. gada dažādos infrastruktūras sakārtošanas, būvniecības darbos Ventspils brīvostas pārvalde ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro. Daļu no šiem līdzekļiem izdevies piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tas arī ir prasījis papildu darbu, bet vienlaikus ļāvis saimniekot maksimāli efektīvi un nepaaugstināt ostu maksas, ko maksā kuģi. Tas ir brīvostas pārvaldes galvenais ienākumu avots, bet termināļu konkurētspējai ir svarīgi, lai kuģu īpašniekiem ienākšana Ventspils ostā būtu izdevīga. Kā jau minēju, ostu maksas Ventspilī ir mazākās Baltijas jūras austrumkrastā. Piemēram, maksa par tankkuģa ienākšanu ostā vidēji Rīgā ir par 20% lielāka nekā Ventspilī, ­bet Klaipēdā – par 45% lielāka. Saus­kravu kuģa ienākšana Rīgā maksā vidēji par 15% vairāk, bet Klaipēdā pat par 60% vairāk. Tā ir tā izmaksu daļa, ko varam koriģēt. Tālākā izmaksu daļa ir privāto termināļu rokās. Brīvostas pārvalde nezina un nevar zināt, kādus tarifus par saviem pakalpojumiem piedāvā privātie termināļi un cik tie ir spējīgi konkurēt ar līdzīgiem termināļiem citās ostās. Visi gan var redzēt pub­lisko informāciju par uzņēmumu peļņu. Ja tirgus situācija mainās, vi­siem jāspēj mainīties tai līdzi.

Otra lieta, ko darām, ir ostas reklāma. Jā, brīvostas pārvalde nav tiesīga runāt ar kravu īpašniekiem par konkrētu piedāvājumu Ventspilī, konkrētām cenām, tā būtu iejaukšanās privāto uzņēmumu sfērā. Bet pārvalde var reklamēt Ventspils ostu kā lielisku vietu visa veida kravu pārkraušanai. Tas notiek nepārtraukti. Ventspils brīvostas pārvalde ir klātesoša visos lielākajos transporta un loģistikas nozares pasākumos Ventspili interesējošajos tirgos. Termināļi var izmantot pārvaldes sagādāto platformu un braukt uz šiem pasākumiem, netērējot papildu līdzekļus par stendu iekārtojumu. Ir termināļi, kas šo iespēju izmanto labprāt.

Un trešā lieta – brīvostas pārvalde attīsta ostas teritoriju tādā virzienā, lai jaunie projekti pozitīvi ietekmētu arī kravu apgrozījumu ostā. Jaunas ražotnes brīvostas teritorijā, protams, ir jaunas darba vietas un nodokļi budžetā, bet tās ir arī papildu kravas ostai. Jā, tas apjoms, protams, nav tik liels kā tranzīts no Krievijas, bet tas pakāpeniski palielinās un tā ir ļoti pozitīva tendence. Visi min, ka Klaipēdas osta palielina kravu apgrozījumu, bet reti kurš zina, ka bez tā, ka Krievijas kravas Klaipēdas ostā ir tikai 3%, kamēr Ventspilī tās veido lielāko daļu visa apjoma, lauvas tiesa visu Klaipēdas ostas kravu ir nevis tranzīts, bet vietējās kravas. Tās ir kravas, kas tiek saražotas uz vietas Lietuvā un eksportētas caur Klaipēdas ostu. Tās ir kravas, kas nav atkarīgas no kaimiņvalstu lēmumiem un dažādiem ģeopolitiskiem strīdiem. Ja Latvijā attīstīsies eksportspējīga rūpniecība, būs ko darīt arī ostām.

Nevar noliegt, ka pēdējos gados daudz paveikts rūpniecības attīstībā Ventspilī. Tomēr dzirdama kritika, ka ieņēmumi no rūpniecības nekad nevarēs aizstāt ieņēmumus no ostas. Kāds būtu jūsu komentārs?

– Iespējams, pašvaldība un pārvalde skaļāk runā par paveikto rūpniecībā, arī tāpēc, ka šajā jomā vēl ir lielas attīstības iespējas. Tomēr jāuzsver, ka gan līdz šim, gan arī turpmāk absolūti lielākā daļa visu investīciju un brīvostas pārvaldes darba ir veltīti ostai. Par to runā skaitļi. Rūpniecības attīstībā Ventspilī brīvostas pārvalde kopš divtūkstošo gadu sākuma ieguldījusi apmēram 37 miljonus, tai skaitā – būvējot jaunas ēkas. Savukārt investīcijas ostā sasniedz 130 miljonus eiro. Nākamajā ­plānošanas periodā, tas ir, līdz 2021. gadam, rūpniecībā plānots ieguldīt 12 miljonus eiro, bet ostas infrastruktūrā – apmēram 37 miljonus eiro. Es domāju, ka uzsvari ir skaidri redzami. Tāpēc dažreiz izbrīnu raisa dažādu tā saukto speciālistu komentāri, ka Ventspilī ostai esot atmests ar roku. Ostai gan bija, gan būs pievērsta maksimāla uzmanība.

Bet, domājot par ostas attīstību, ne mirkli nedrīkst aizmirst par to, kas ir svarīgi iedzīvotājiem. Un tas ir darbs. Ventspils pašvaldības lēmumu pirms 15 gadiem sākt attīstīt rūpniecību pamatoti var uzskatīt par vienu no gudrākajiem lēmumiem neatkarīgajā Latvijā. Un to nesakām tikai mēs, to atzīst eksperti kā Latvijā, tā ārzemēs. Lai iedzīvotāji pašvaldībā varētu saņemt visus pakalpojumus, ir svarīgi, cik daudz ventspilnieku strādā pilsētas uzņēmumos, nodrošinot ienākumus sev un arī ieņēmumus pašvaldības budžetā. 37 miljoni, ko Ventspils brīv­ostas pārvalde ieguldījusi rūpniecībā, ir radījuši 1400 jaunu darba vietu Ventspilī. Savukārt ostā strādājošie privātie termināļi, kur ieguldīti milzīgi gan ostas pārvaldes, gan privātie līdzekļi, kopš 2002. gada samazinājuši darbinieku skaitu par vairāk nekā tūkstoti. Ja vērtējam ieguldījumu efektivitāti no šāda viedokļa, ir skaidri redzams, ka ieguldījumi rūpniecībā atmaksājas un visā Latvijā šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Aivars Lembergs šobrīd valdībai ir iesniedzis programmu rūpniecības attīstībai, aicinot piešķirt vairāk līdzekļu no valsts šīs jomas attīstībai. Būtu ļoti vēlams, lai šī programma atrastu dzirdīgas ausis un Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja strādāt Latvijā. Ventspils piemērs rāda, ka tas ir pareizais virziens.

Ieguldījumi ostā, īpaši hidrobūvēs, iedzīvotājiem ir mazāk redzami, bet pēdējo gadu laikā tapuši arī jauni ostas termināļi.

– Jā, ir paveikts milzīgs darbs arī šajā jomā. Būvētas un atjaunotas piestātnes, uzbūvēti seši jauni termināļi. Pieciem no tiem infrastruktūru, pievedceļus un piestātnes būvēja Ventspils brīvostas pārvalde, bet sestajam piemērota speciāla atbalsta shēma no Ventspils brīvostas pārvaldes puses. Lielākie ostas termināļi, kas šeit strādāja vēl no ­Padomju Savienības laikiem, 2001. gadā pārkrāva 96% visu kravu Ventspils ostā. 2016. gadā tie jau pārkrāva trīs reizes mazāk – 12,3 miljonus tonnu, kas vairs ir tikai 65% no visām kravām. Pārējais kravu apjoms panākts, piesaistot darbam ostā jaunus termināļus. Īpaši gribu izcelt Ventspils brīvostas pārvaldes būvēto universālo termināli, kur iespējams apkalpot prāmjus. Ja brīvostas pārvalde nebūtu uzstājusi, ka jau nomā nodotajā terminālī vēlas izbūvēt arī prāmju piestātnes un kravu un pasažieru termināļus, ja nebūtu kopā ar pašvaldības pārstāvjiem aktīvi meklējusi prāmju operatorus, prāmju šodien Ventspilī, visticamāk, nebūtu. Ventspils šobrīd ir lielākā Ro-Ro, tas ir, ar prāmjiem pārvadāto kravu, osta Latvijā. Šeit pārkrauj gandrīz trīsreiz vairāk Ro-Ro kravu nekā Rīgā un Liepājā kopā. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums kravu diversifikācijas virzienā.

Kādi ir tuvākajā laikā plānotie lielākie darbi?

– Izcelšu tikai dažus. Piesaistot ES fondus, plānoti apjomīgi hidrobūvju remonti, no kuriem redzamākais, protams, būs abu molu rekonstrukcijas projekts, kā arī pievedceļu ostas termināļiem rekonstrukcija. Vienlaikus vērtējam termināļu attīstības plānus un iesaistāmies to īstenošanā. Piemēram, universālajam terminālim pie tilta, kur notiek ļoti aktīva darbība, paplašināsim kraujlaukumu un sakārtosim dzelzceļa pievadus, lai palielinātu viņu kravu apstrādes iespējas. Un vēl gribu izcelt jaunu rūpniecisko ēku būvniecību. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde attīsta industriālo darbību ilgus gadus neizmantotā teritorijā Talsu ielā 200. Divas jaunas rūpnieciskās ēkas jau drīz būs Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Abām jau ir sameklēti arī nomnieki. Un vēl vienu jaunu ražotni plānots būvēt Ganību ielā līdzās jau tur esošajām Malmar un Bucher ēkām. Darba ir daudz. Brīvostas pārvalde no savas puses darīs visu, lai uzņēmumiem Ventspilī būtu labākie darba apstākļi. Pārējais atkarīgs no uzņēmumiem.