«Pagājušā gada beigās veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka ventspilniekiem vissvarīgākie jautājumi ir bezdarba likvidēšana un rūpniecisko ražotņu attīstība, uzņēmējdarbības atbalstīšana,» skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Ventspils brīvostas darbības viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu, attīstot ostas teritorijas un industriālās zonas.
Šā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos Ventspils brīvostā kopā pārkrauti 24,5 miljoni tonnu kravas. Dati par pārkrauto kravu veidiem norāda, ka vislielākais apgrozījums arī šajā periodā ir bijis lejamkravām – vienpadsmit mēnešos pārkrauti 15,93 miljoni tonnu. Beramkravu apjoms šogad ir bijis 7,22 miljoni tonnu, bet ģenerālkravu apgrozījums šajā periodā ir sasniedzis 1,34 miljonus tonnu.
Vislielākais kravu apjoma kāpums bijis dzelzsrūdai – šā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos pārkrauts par 53,27% vairāk nekā pagājušā gadā šajā pašā laika periodā, sasniedzot 164 tūkstošus tonnu. Pārkrautās šķeldas apjoms pieaudzis par 37,42%, sasniedzot 415 tūkstošus tonnu, bet par nepilniem 23% palielinājies pārkrautās šķidrās ķīmijas apjoms (pārkrauti 125 tūkstoši tonnu) un koksnes granulu apjoms (pārkrauti 49 tūkstoši tonnu).
Vislielākais apjoms arī šajā periodā ir bijis naftas produktu kravām - 14,67 miljoni tonnu, kam seko 4,87 miljoni tonnu akmeņogļu. Trešais lielākais kravu apjoms ir bijis minerālmēsliem – pārkrauts 1,06 miljons tonnu.
Prāmju līnijas šogad ir pārvadājušas 14 532 pasažierus, 6 436 vieglās automašīnas un 31 377 kravas vienības ar 839,3 tūkstošiem tonnu kopā.
