Ievērojami palielinājies ir arī pārvadātās kravas un vieglo automašīnu daudzums – šogad 1.ceturksnī pārvadāta 1 451 vieglā automašīna, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 52%, un 10 745 kravas vienības (42% pieaugums). Par 55% ir pieaugusi pārvadātās kravas tonnāža – šā gada pirmajā ceturksnī ir pārvadāti 313,9 tūkstoši tonnu. Savukārt pārvadāto kravas automašīnu šoferu skaits sasniedz 9518 salīdzinot at 6 867 pagājušā gada pirmajos 3 mēnešos.

Šīs izmaiņas ir saistītas ar to, ka 2009.gada nogalē tika pārtraukta prāmju satiksme starp Liepāju un Travemindi, kas vēl joprojām nav atjaunota. Šā gada janvārī tika slēgta arī kompānijas DFDS Tor Line prāmju līnija no Rīgas uz Travemindi. Savukārt, Ventspilī prāmju pārvadājumi turpinās un veiksmīgi attīstās, kas attiecīgi norāda uz stratēģiski svarīgu un pareizu Scandlines lēmumu izveidot Ventspili par prāmju pārvadājumu centru Baltijas Jūras austrumu piekrastē. Šogad Scandlines ir veikusi nelielu prāmju līniju reorganizāciju, un kopš 19.janvāra prāmju līnijas Ventspils – Rostoka (Vācija) vietā piedāvā satiksmi uz Lībekas priekšostu Travemindi, kas atrodas apmēram 120 kilometrus uz rietumiem no Rostokas un attiecīgi tuvāk Rietumvācijā esošajiem rūpnieciskajiem centriem.

Pašlaik Ventspils brīvosta apkalpo divas regulārās prāmju līnijas. Uz Vācijas ostu Traveminde 4 reizes nedēļā kursē kravas/pasažieru prāmji „URD” un „ENVOY”, ceļā pavadot aptuveni 27 stundas. Savukārt, satiksmi maršrutā Ventspils - Nīneshamna (Zviedrija) nodrošina kravas/pasažieru prāmis „ASK”, kurš kursē 5 reizes nedēļā, ceļā pavadot aptuveni 11 stundas. Abu līniju operators ir Scandlines.

Ventspils osta šodien ir lielākā prāmju satiksmes osta Latvijā un svarīgs prāmju līniju satiksmes centrs visā Baltijas Jūras Austrumu piekrastē. Taču prāmju līnija esamība Ventspilī nav sākusies tukšā vietā un pamatā šodienas sasniegtajam prāmju satiksmes jomā ir bijis rūpīgs un intensīvs Ventspils brīvostas pārvaldes darbs vairāku gadu garumā. Jau 1998.gadā ostas vadība pieņēma stratēģisku lēmumu aktīvi iesaistīties prāmju satiksmes attīstībā. Turpmākajos gados pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika izbūvētas divas ro-ro tipa piestātnes (abas Noord Natie Ventspils terminals teritorijā), kuras ir nepieciešamas prāmju apkalpošanai. Vēlāk tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums prāmju termināļa, kā arī kravas klientu servisa centra izbūvē. Tas ļāva atdalīt smago transportu no vieglā transporta, būtiski uzlabojot Ventspilī pieejamā pakalpojuma klāstu. Tāpat visu šo gadu garumā aktīvi tika strādāts pie pašu prāmju operatoru piesaistes. Kā zināms maršrutus uz Zviedriju un Vāciju no Ventspils ir nodrošinājuši tādi Ventspils brīvostas pārvaldes piesaistīti prāmju līniju operatori kā „VV-line”, „Ventlines”, „DFDS Tor-Line” un visbeidzot „Scandlines”, kurš ir vislielākais no visiem minētajiem un pārņemot iepriekšējo maršrutus ir veiksmīgi nostabilizējies Ventspilī un attīstās.

Faktiski līdz ar prāmju līniju attīstību Ventspilī ir ienācis jauns pakalpojuma veids, kāds līdz šim nav bijis. Tas viennozīmīgi rada gan jaunas darba vietas, gan padara Ventspili pievilcīgāku starptautiskajā vidē kā iespējamo rūpniecības un loģistikas centru.

Taču darbs pie sasniegtā neapstājas un nepārtraukti tiek meklēti risinājumi jaunām idejām, jaunai attīstībai. Kā jaunāko var minēt Š.g.15.aprīlī ES Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas Uzraudzības komitejā apstiprināto projektu „Gotlande – Ventspils – Sāremā savienojums ilgtspējīgai attīstībai”. Projekts paredz veicināt triju valstu reģionu – Zviedrija (Gotlande) – Latvija (Ventspils) – Igaunija (Sāremā) ekonomisko attīstību, nodrošinot šo reģionu pieejamības un pievilcības uzlabošanu ar prāmja satiksmes attīstības palīdzību. Tas nozīmē, ka no Ventspils būs jauna prāmju līnija uz Gotlandi, kā arī atjaunosies satiksme uz Sāremā.