Sāksim ar to, ka 10% ostas nodevu nonāk speciālā pilsētas pašvaldības budžetā, no kura līdzekļi tiek tērēti infrastruktūras attīstībai, kas nodrošina ostas darbību. Tie ir stabili ienākumi, kas ik gadu veido 700–800 tūkstošus latu. Atgādināšu, ka ienākumu galvenais postenis, kas ir bāze pašvaldības budžeta veidošanai, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Aptuveni 30% kopējā IIN apjoma pilsētas budžetā nonāk no stividorsabiedrībām, kas strādā ostā.

 

Gribu sacīt, ka lielākais nodokļu maksātājs pilsētas budžetā ir «Ventspils nafta» termināls, bet otrs lielākais – Ventspils brīvostas pārvalde. Pēc tam seko Ventamonjaks, Ventspils tirdzniecības osta, Ventbunkers, Kālija parks. Ostas uzņēmumi maksā pilsētas kasē arī nekustamā īpašuma nodokli – kā par ēkām un celtnēm, tā arī par zemi. Ostas tiesa šajā nodokļu plūsmā pārsniedz trešdaļu.

 

Būtiski arī tas, ka lielākā daļa rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumu darbojas Ventspils brīvostas teritorijā un saistīti ar veiksmīgu ostas darbību. Lai arī pārstrādes nozares uzņēmumu ieguldījums kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summā ir zem 10%, šim rādītājam ir tendence pieaugt. Būvniecības nozare tāpat saņem daļu pasūtījumu no ostas vai ar ostu saistītiem uzņēmumiem. Tāpēc ne tikai osta, bet arī pilsēta ir ieinteresēta jaunu termināļu un jaunu uzņēmumu attīstībā. Mēs ceram, ka drīzā nākotnē sāks darboties sulu terminālis, refrižeratorterminālis, kur apsolīts izveidot 130 jaunas darba vietas. Ja tā notiks, tad tas ir papildu aptuveni 300 tūkstoši latu IIN pilsētas budžetā.

 

Aktīvi un veiksmīgi strādājam pie tā, lai palielinātu ražošanas apjomu rūpnieciskajā zonā. Gaidām, kad savu darbību atjaunos uzņēmums Bau-How un tiks izbūvēta moduļu māju jaunā ražotne Mičurina ielā. Pienāk labas ziņas par iespējamu lielas elektronikas fabrikas izvietošanu Ventspilī. Ceram, ka tiks atklāti arī citi jauni uzņēmumi.