Smaku problēma ir aktuāla visām ostām, kurās pārkrauj naftas un ķīmiskos produktus. Īpaši saasināti šī problēma izpaužas tur, kur smaku avots atrodas dzīvojamās zonas tuvumā. Šī problēma ir aktuāla arī Ventspilij.
No 2018. gada 1. jūnija Ventspilī stājušies spēkā jaunie pilsētas saistošie noteikumi un Ostas noteikumi, kas pieprasa izmantot tvaiku savācējiekārtas (TSI), kad tankkuģos tiek iekrauti noteikti naftas un ķīmiskie produkti. Kopš tā paša laika darbojas arī Latvijā pirmā nepārtrauktas smaku kontroles sistēma.
Smaku kontroles sistēma sastāv no deviņām ierīcēm jeb elektroniskajiem deguniem (e-deguniem), kas nepārtrauktā režīmā reģistrē smaku koncentrāciju uz to termināļu robežas, kas pārkrauj naftas un ķīmiskos produktus, un trīs no tām izvietotas publiskās vietās. Katram no trīs naftas produktu termināļu operatoriem ir trīs elektroniskie deguni – divi uz termināļa robežas un viens – publiskā vietā, kopā – deviņi elektroniskie deguni. Rādītājus no e-deguniem tiešsaistes režīmā saņem paši termināļi, Brīvostas pārvaldes Ostas kapteiņa dienests un Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.
Februāra sākumā notika sanāksme ar pilsētas pašvaldības, Ventspils brīvostas pārvaldes, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, uzņēmumu, kas pārkrauj naftas un ķīmiskos produktus, un kompānijas Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, kura ieviesusi smaku kontroles sistēmu Ventspilī, pārstāvju dalību.
Sanāksmē apsprieda smaku kontroles sistēmas darbības pirmos rezultātus un to turpmākas uzlabošanas iespējas. Nolemts, ka būtu lietderīgi katru e-degunu nodrošināt ar vienotu informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem Ventspilī, kas tiek saņemti no novērošanas stacijas. Tāpat plānots papildināt smaku kontroles sistēmu ar informāciju par notiekošajām tehnoloģiskajām operācijām ostā, lai maksimāli izslēgtu jebkāda veida spekulācijas un subjektīvu faktoru ietekmi, toskait arī cilvēcisko faktoru.
Viens no e-deguniem publiskā vietā – pie Govs ceļotājas krastmalā. Vēl divi e-deguni uzstādīti publiskās vietās – Talsu ielā 114, kā arī Stradiņa un Sanatorijas ielas stūrī.
Informācija par naftas un ķīmisko produktu smaku koncentrācijas e-degunu mērījumiem nonāk Ostas kapteiņa dienestā (attēlā) un Valsts vides dienesta reģionālajā pārvaldē.
Kā notiek smaku kontrole Ventspilī:
- monitorā attēloti visi deviņi e-deguni
- ja smaku koncentrācijas pārkāpuma nav, tad tie ir iekrāsoti zaļā krāsā
- ja pieļaujamā smaku koncentrācija ir pārsniegta (virs 5 ouE), e-deguns iekrāsojas sarkanā krāsā
- tiek atspoguļota vidējā smaku koncentrācija stundā
- atsevišķa diagramma rāda TSI attīrītajā gaisā mērāmo ogļūdeņražu koncentrāciju (pieļaujamā – 10 mg/m3)
Smaka tiek mērīta smakas vienībās (ouE). Viena smakas vienība ir smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts neitrālās gāzes vienā kubikmetrā, standarta apstākļos izraisa ožas orgāna fizioloģisku reakciju vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku.
Uzņēmumi paši kontrolē smakas
Ilga Zīlniece, Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja
– Svarīgi, ka, ieviešot smaku kontroles sistēmu Ventspilī, uzņēmumi paši izvēlējās vietas e-degunu izvietošanai un paši investēja līdzekļus to uzstādīšanā. Jaunieveduma galvenā jēga ir tāda, ka uzņēmumi paši kontrolē smaku izcelsmi savās teritorijās. Tagad uzņēmumi atzīst, ka viņiem tas ir būtisks informācijas avots. Ostas kapteiņa dienests un vides pārvalde saņem informāciju par smaku vidējo koncentrāciju stundas laikā, savukārt termināļu monitoros informācija par smakām tiek saņemta nepārtraukti. Pērn tika ieviestas izmaiņas likumā Par piesārņojumu. Likuma grozījumi paredz, ka jauno Ostas noteikumu izpildes kontroli nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar ostu pārvaldēm. Tomēr diemžēl izmaiņas likumā neguva atspoguļojumu attiecīgajos MK noteikumos, kuri konkretizē likumā noteikto prasību izpildi. Tas kavē kontroles īstenošanu saistībā ar likuma jauno prasību izpildi.
Galvenais mērķis – novērst smaku cēloni
Smaku kontroles iekārtu jeb tā saucamos elektroniskos degunus (e-degunus) Ventspilī uzstādīja starptautiska kompānija SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Smaku kontroles pirmos rezultātus komentē valdes locekle AIGA KĀLA.
Kā darbojas e-deguni?
– Ventspilī uzstādīto e-degunu, tāpat kā jebkuras šādas monitoringa sistēmas, kas strādā tiešsaistē, mērķis ir kontrolēt smakas. Lai monitoringa sistēma noteiktu konkrētu smaku koncentrāciju jeb smakas daudzumu 1 m3, to kalibrē noteiktā veidā. Tā kā Ventspilī monitoringa sistēma ir kalibrēta uz naftas produktu smakām, esam iemācījuši e-deguniem precīzi noteikt tieši šo smaku koncentrāciju. Citu smaku koncentrācijas e-deguni arī uzrāda, bet tās var nebūt precīzas. Tādēļ mēs vienmēr iesakām gan uzraugošajām institūcijām, gan termināļu operatoriem: ja e-degunifiksē pastiprinātu smaku, ir jāapseko teritorija un jānosaka smakas raksturs. Smaku kontroles sistēmai ir nozīme tikai tādā gadījumā, ja tā ne tikai fiksē mērījumus, bet ja tās iegūtie rezultāti tiek arī analizēti to pilnvērtīgai izmantošanai un turpmākajai interpretācijai.
Cik efektīvi ir e-deguni?
– Latvijā normatīvie akti nosaka references metodi, ar kuras palīdzību konstatē smaku pieļaujamo normu pārsniegumu. Šī metode paredz, ka smaku paraugus savāc speciālā maisā, kuru nogādā uz laboratoriju Jūrmalā vai Rīgā. Tur neatkarīgie eksperti testē šīs smakas un nosaka to koncentrāciju. E-deguni pārstāv indikatīvu smaku mērījumu metodi, un tie nekad nevarēs sniegt tik precīzus rezultātus, kādus var iegūt ar references metodi. Tomēr smaku mērīšana, izmantojot references metodi, prasa diezgan ilgu laiku. Savukārt e-deguni kontrolē smakas nepārtraukti.
Kā jūs vērtējat smaku kontroles pirmos rezultātus?
– Smaku monitoringa sistēmas astoņi pirmie darbības mēneši sniedz apstiprinājumu tam, ka Ventspilī uzstādītie deviņi e-deguni ar savu pamatfunkciju galā tiek – reģistrē smakas un to koncentrāciju. Termināļu operatori saņem operatīvu informāciju par paaugstinātu smaku koncentrāciju pie to teritoriju robežām un operatīvi reaģē, lai novērstu iemeslu. Nesen notikusī sanāksme, kurā piedalījās visas iesaistītās puses, apstiprināja, ka operatori ir iemācījušies strādāt ar monitoringa datiem un daudzos gadījumos negaida norādījumus no kontrolējošajām institūcijām, bet paši sper vajadzīgos soļus.
Kādi ir jūsu ieteikumi attiecībā uz smaku kontroli?
– Sistēmas turpmākai attīstībai, manuprāt, ir jābūt vērstai uz vienotu mērķi – novērst smaku parādīšanos un attiecīgi arī iedzīvotāju sūdzības. Var, protams, uzstādīt vēl vairāk e-degunu, lai iegūtu detalizētāku informāciju. Taču konkrētajā situācijā mērķtiecīgāk, manuprāt, būtu operatoriem novirzīt līdzekļus tehniskajiem uzlabojumiem. Mēs uzstājīgi iesakām nepārtraukti izmantot monitoringa datus operatīvajā darbībā, nevis tikai analizēt tos mēneša beigās. Tiklīdz e-deguni reģistrē paaugstinātu smaku līmeni – uzreiz ir jādara viss, lai to samazinātu. Lai ne tikai operatori varētu analizēt situāciju ar smakām, bet arī ostas pārvalde un vides pārvalde, monitoringa sistēmu ir vērts papildināt ar informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem un kravu operācijām smaku paaugstinātā līmeņa reģistrācijas brīdī.
Pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas smakas?
– Ir pieci galvenie smaku izvērtējuma parametri. Smaku koncentrācija ir tikai viens no tiem. Smakas tiek vērtētas arī pēc biežuma un rakstura. Smakas raksturs nosaka, cik tā ir patīkama vai nepatīkama. Dažas smakas, pat ja ir zema koncentrācija, izraisa saasinātu cilvēku atbildes reakciju. Vēl viens svarīgs kritērijs – smakas ilgums. E-deguni reģistrē smakas vidējo koncentrāciju stundas laikā, tomēr, iespējams, spēcīgā smaka bija jūtama desmit minūtes, bet pārējās 50 minūtes tās nebija, līdz ar to vidējā koncentrācija stundas laikā nebūs augsta. Vēl viens smakas vērtējuma kritērijs – uztvērēja jutīgums. Tas ir atkarīgs no smaku avota lokalizācijas. Ja smaku avots atrodas dzīvojamo māju tuvumā, tad līmenim ir jābūt daudz zemākam nekā, piemēram, meža vidū. Savukārt smakas pieļaujamā koncentrācija – 5 smakas vienības/m3 – nevar būt izmantojama rūpnieciskajai zonai, kur smakas intensitāte daudzos gadījumos būs augstāka.
Kā notiek smaku kontrole citās ostās?
– Citās Latvijas ostās tādas pieredzes saistībā ar smaku kontroli kā Ventspilī nav. Rīgas ostā viens terminālis 2014. gadā uzstādīja iekārtu smaku kontrolei. Kas attiecas uz kopējo sistēmu, kas aptver visu ostu, tad Ventspils šajā ziņā ir pirmā Latvijā. Manuprāt, Ventspilī ir panākts liels progress smaku problēmu risināšanā, pateicoties tam, ka termināļu operatori sākuši izmantot tvaiku savākšanas tehnoloģijas.