Ar kādiem rezultātiem Ventspils brīvosta noslēdz 2015. gadu?
– Tradicionāli osta tiek analizēta pēc tajā pārkrauto kravu apjoma, tomēr Ventspils gadījumā esam skatījušies tālāk, attīstot ostu kā reģiona ekonomisko centru un vilcējspēku daudz plašākā nozīmē nekā tikai kravu pārkraušana. Daudzu desmitu gadu garumā Ventspils veidota par tipisku tranzītostu, kas nozīmē, ka esam ārkārtīgi atkarīgi no faktoriem, ko paši nekādi nespējam ietekmēt, – pasaules politiski ekonomiskajiem procesiem, kā arī privāto ostas termināļu rīcības. Tieši tāpēc mērķtiecīgi esam turpinājuši ostas industriālās teritorijas attīstību un ieguldījuši ostas infrastruktūrā, nevis tikai gaidoši skatījušies uz to, kas notiek ostas piestātnēs. Pat ķeblis nestāvēs stabili, ja turēsies uz vienas kājas, kur nu vēl osta. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka uz 2015. gadu no ostas ilgtermiņa stabilitātes viedokļa varam atskatīties ar gandarījumu par paveikto.
Kāds 2015. gads bijis ostas termināļiem?
– Diemžēl kravu apgrozījuma prognozes nav piepildījušās. Vairākos termināļos ievērojami samazinājies kravu pārkraušanas apjoms. Apkopojot gada rezultātus, kravu apgrozījums varētu sasniegt 22,5 miljonus tonnu, kas ir aptuveni par 13% mazāk par plānoto. Līdz ar to samazinājušies arī Ventspils brīvostas pārvaldes ieņēmumi, jo lielāko ienākumu daļu aizvien vēl dod ostu maksas. Mēs nevaram analizēt privāto stividorsabiedrību darbu. Taču, ja jānosauc kompānijas ar lielāko kravu apgrozījuma kritumu, tad vispirms ir jāmin AS Kālija parks, kuras darbība faktiski ir apstājusies. Jau kopš 2. jūnija nekāda kravu pārkraušana terminālī nenotiek.
Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums ir gan ogļu terminālī Baltic Coal Terminal, kas patlaban sasniedzis 56% no pagājušā gada rezultātiem, gan «Ventspils nafta» terminālā, kas pagaidām pārkrāvis 84% naftas produktu no pagājušā gada apjoma. Šie trīs termināļi pārsvarā arī ietekmējuši ostas kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu. Tajā pašā laikā salīdzinoši labs gads bijis ASVentbunkers, SIA Ventamonjaks serviss, SIA Ventamonjaks, SIA Ventall. Arī AS Ventspils tirdzniecības osta un SIA Noord Natie Ventspils Terminals turējušās vismaz iepriekšējā gada līmenī. Prieks, ka turpina attīstīties prāmju satiksme. Šogad sasniegsim jaunu pārvadāto pasažieru skaita rekordu.
Kādas ir prognozes par kravu apgrozījumu nākamajā gadā?
– Spriežot pēc prognozēm, ko esam saņēmuši no termināļiem, nekas labāks kā šogad nav gaidāms. Tādēļ 2016. gadā plānojam kravu apgrozījumu 22 miljonu tonnu apmērā. Saskaņā ar šo prognozi plānojam arī Ventspils brīvostas pārvaldes ieņēmumus. Nākamajā gadā samazināsim kārtējos budžeta izdevumus par 10%, salīdzinot ar šo gadu. Jaunu un jau esošo objektu būvniecībai un paplašināšanai plānojam 7,3 miljonus eiro. Pārsvarā tie ir objekti, kas uzsākti šajā gadā. Pusotru miljonu rezervējam industriālā parka paplašināšanai.
Jau minējāt, ka brīvostas pārvalde šogad daudz ieguldījusi ostas infrastruktūrā. Kas ir būtiskākais, ko minēt par investīciju programmas izpildi?
– Šogad apgūto investīciju apjoms ir vairāk nekā 30 miljoni eiro. Galvenie objekti ir termināļu un industriālo zonu pievedceļi. To rekonstrukcijai un būvniecībai tika paredzēti 11 miljoni eiro. Savukārt lielākie investīciju projekti industriālajā teritorijā šogad saistīti ar divu ražošanas ēku celtniecību. Elektronikas centru nodeva ekspluatācijā maijā, bet Tehnoloģiju centra būvniecība noslēdzas šobrīd. Katrs no šiem objektiem maksā aptuveni četrus miljonus eiro, no kuriem 1,4 miljoni katrai ēkai piesaistīti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Šogad ir pabeigta Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvvietas jeb Ziemas ostas rekonstrukcija un 12. dziļūdens piestātnes būvniecība. Gultnes padziļināšanas darbi 12. piestātnē vēl turpinās. Šobrīd tiek nostiprināta grunts 2. un 3. piestātnē. Norit krastmalas piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Daudzi šogad uzsāktie darbi tiks vēl turpināti nākamajā gadā.
Jūs teicāt, ka kravu apgrozījuma samazinājums veicinājis brīvostas ieņēmumu samazinājumu. Vai tas ietekmējis arī plānotās investīciju programmas izpildi?
– Šogad īstenojām veselu virkni projektu ar ES fondu līdzfinansējumu. Un, ja nepietiek savu līdzekļu, tad esam spiesti aizvietot šo deficītu ar kredītiem. Samazinoties kravu apgrozījumam, ostas nodevu apjoms izrādījies par 2,5 miljoniem eiro mazāks, nekā ticis plānots. Tādēļ esam spiesti ņemt vairāk kredītu, nekā bija plānots. Nevaram pieļaut, ka ES fondu atbalstītu projektu īstenošana nebūtu iespējama līdzfinansējuma trūkuma dēļ. Turklāt šogad esam mācējuši piesaistīt papildu finansējumu no Eiropas fondiem 6 miljonu eiro apmērā – šis finansējums ir gan tāpēc, ka mums pašiem izdevies ietaupīt līdzekļus dažādos projektos, gan arī no tās naudas, ko citi projektu īstenotāji nepaspēja izmantot. Mēs ļoti veiksmīgi šogad apguvām visus pieejamos līdzekļus no ES fondiem ar maksimālo 85% līdzfinansējumu, ko panācām sarežģītās un garās sarunās ar ES.
Vai uzņēmējiem ir interese par darbu jaunajās rūpnieciskajās ēkās, kas uzbūvētas Augsto tehnoloģiju parkā?
– Jā, Elektronikas centrs jau strādā, un tajā ir 3 nomnieki. Lielākais, protams, ir HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika. Tehnoloģiju centra būvniecības darbi ir noslēgušies, bet vēl priekšā iekārtu uzstādīšanas un telpu iekārtošanas darbi. Centram ir piesaistīti trīs nomnieki, no kuriem pirmais ir inovatīvo apkures iekārtu ražotājs Wasserkabel Montage. Ievērojot uzņēmēju vēlmi priekšlaicīgi neinformēt par viņu biznesa plāniem, par pārējiem nomniekiem konkrēti jau varēsim runāt, kad viņi savu darbību Tehnoloģiju centrā būs uzsākuši. Katrā ziņā ventspilniekiem arī šeit būs jaunas darba iespējas.
Tātad viens no nākamā gada priecīgajiem notikumiem būs Tehnoloģiju centra atklāšana. Vai ir plānots vēl kaut kas šajā jomā?
– Nākamā gada sākumā gaidāms vēl viens priecīgs un nozīmīgs notikums – šokolādes fabrikasPobeda atklāšana Kustes dambī 30a. Šis projekts ir vēl viens pierādījums Ventspils pašvaldības stratēģijai attīstīt industriālās ēkas Ventspilī. Vieta tukša nestāv – ja arī kādam uzņēmējam bizness nesokas tā, kā cerēts, viņa vietā nāk cits, kas ar prieku vēlas izmantot jau gatavo infrastruktūru un attīstīt savu darbību. Nākamajā gadā plānojam veikt projektēšanas darbus un, iespējams, uzsākt divu ražošanas ēku būvniecību. Potenciāls investors ir izrādījis interesi par ražošanas platībām Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet ar tur esošajām platībām nepietiks viņa iecerēm. Savukārt Talsu ielā 200, bijušās zvērsaimniecības teritorijā, plānojam novākt visas pussabrukušās ēkas un uzbūvēt jaunu rūpniecisko ēku. Turp vēlamies pārcelt zivju pārstrādes ražotni, kam nebūtu jāatrodas tik biezi apdzīvotā rajonā kā Ostgals. Papildus vēl šī projekta realizācijai nepieciešama jauna zivju izkraušanas vieta līdzās terminālim Sarkanmuiža, ko būvēsim, ja tam izdosies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu.
Kopumā investīciju programma ievērojami atpaliek no šī gada. Vai tas nozīmē, ka osta sasniegusi zināmu līmeni savā attīstībā un sakārtotībā?
– Domāju, daudzi ir pamanījuši, ka ostas būvniecība un modernizācija pārsvarā ir pabeigta. Jaunu termināļu un citu objektu būvniecībai nav vietas un nepieciešamības. Tagad gribam sakārtot savu saimniecību, kur tas vēl ir vajadzīgs. Viens no nākamā gada svarīgākajiem projektiem ir Kuģošanas atbalsta dienesta aprīkojuma uzturēšanas grupas pārvietošana uz pašreizējās Jūras darbnīcas telpām K. Valdemāra ielā. Ventspils brīvostas valde apstiprinājusi teritorijas attīstības programmu gar K. Valdemāra ielu – no Ziemas ostas līdz Kapteiņa dienestam, paredzot ievērojami uzlabot Kuģošanas atbalsta dienesta aprīkojuma uzturēšanas grupas darba apstākļus un turpmāku krastmalas sakārtošanu.
Ventspils brīvostas pārvalde grasās izpirkt Jūras darbnīcu ēku no pašreizējā privātā īpašnieka?
– Tieši tā. 2016. gada budžetā tam ir rezervēti līdzekļi. Mēs iegādāsimies šo ēku savu funkciju izpildei un pie viena labiekārtosim līdzās esošo teritoriju par prieku iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.
Ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļi arī lielā mērā ir sakārtoti. Ko jūs plānojat šajā jomā nākamajā gadā?
– Ja runā par turpmāku Kohēzijas fonda pieejamo līdzekļu piesaisti ostas attīstībai, tad plānojam līdz 2022. gadam apgūt 30 miljonus eiro. Lielākā daļa šo līdzekļu paredzēti pievedceļu uzlabošanai un hidrotehnisko būvju remontam. Starp citu, plānojam uzlabot hidrotehniskās konstrukcijas Ziemas ostā un Mazajā zvejas ostā. Pēc šo ostu rekonstrukcijas tur viļņošanās kļuvusi lielāka. Pirms rekonstrukcijas piestātnes bija pussabrukušas un caur tām skalojās ūdens. Neskatoties uz to, ka tas apdraudēja galvenokārt jau cilvēkus, kas strādā ostā un pārvietojas pa piestātni, tam bija arī pozitīvs efekts – izcaurumotās piestātnes sienas lielos viļņus dzēsa. Šobrīd krasti ir nostiprināti, viļņi pret tiem atsitas un rada pastiprinātu viļņošanos Ziemas ostas iekšpusē. Vienīgā iespēja, kā šo problēmu risināt, ir uzbūvēt molus, kas labāk pasargātu Ziemas ostu un Mazo zvejas ostu no viļņiem. Patlaban sadarbībā ar zinātniekiem veicam viļņu datormodelēšanu, lai izvēlētos vislabāko konstrukciju jaunajam molam. Tas ir sarežģīts jautājums, kura tehniskajam risinājumam ir vajadzīga liela precizitāte.
Vai nākamajā gadā vēl neaktualizēsies Ziemeļu ostas būvniecības projekts?
– Šis projekts ir iekļauts ostas attīstības programmā. Mēs par to regulāri informējam dažāda mēroga pasākumos un sarunās kā par potenciālu investīciju iespēju. Bez liela investora šis projekts nevar virzīties uz priekšu.
Tas nozīmē, ka visas cerības ir uz Ķīnu?
– Ķīna ir atsevišķa tēma. Protams, varam cīnīties par ķīniešu precēm un kravām, kas virzīsies ziemeļu virzienā pa Jauno zīda ceļu uz Skandināviju, un otrādi. Šajā maršrutā Ventspilij ir neapstrīdamas priekšrocības kā īsākajam prāmju satiksmes savienojumam starp Latviju un Zviedriju. Cita ķīniešu preču un kravu grupa, kas arī var virzīties uz Skandināviju caur Ventspili, saistīta ar industriālā parkaLielais akmens simtiem miljonu eiro vērto būvniecības projektu Baltkrievijā. Taču šīm abām kravu grupām pagaidām nav saistības ar Ziemeļu ostas projektu. Ja analizē Ventspils ostas kravu apgrozījumu, pārsvarā kravas ir no NVS valstīm. Arī turpmāk jārēķinās pārsvarā ar kravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm.
Tomēr prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija nākotnē atteiksies no Baltijas ostu izmantošanas.
– Mums tas nav jaunums. Krievijas ostas attīstās pamatīgi un strauji, palielinot kravu apgrozījumu. Baltijā tās ir Primorskas, Ustjlugas ostas, Bronkas terminālis netālu no Sanktpēterburgas. Šis fakts ir jāpieņem. Taču uzskatu, ka termināļiem ir iespēja saglabāt esošās kravu plūsmas no Krievijas. Šis kravu apjoms Krievijai ir salīdzinoši nebūtisks, bet mūsu plusi ir pieredze un labā infrastruktūra, kas nodrošina visu nepieciešamo visu veidu kravu pārkraušanai. Tā ka ļoti daudz kas šobrīd ir mūsu termināļu rokās.
Ar kādiem jauniem muzeja eksponātiem un tūristu apskates vietām Ventspils brīvosta iepriecinās ventspilniekus un pilsētas viesus?
– Turpinām sadarbību ar Kaļiņingradas Jūras muzeju. Ceram, ka tas vainagosies ar panākumiem – Ventspilī tiks izvietota peldošā bāka Irbenskij. Pēc pilsētas krastmalas piestātņu rekonstrukcijas pabeigšanas uzstādīsim uz postamenta loču kuģi Rota, kas savu laiku jau ir nokalpojis.
Vai ir paredzēta Ventspils brīvostas flotes atjaunošana tuvākajā nākotnē?
– Vispirms ir jānomaina zemessūcējs Dzelme. Šis kuģis ir jau savu laiku nokalpojis, tā ekspluatācija un remontēšana ir ļoti dārga, turklāt arī jauda varētu būt labāka. Mums ir vajadzīgs jauns kuģis, kas gādātu par ostas dziļuma uzturēšanu, bet tāds maksā vairāk nekā 20 miljonus eiro. Diemžēl valdība ir lēmusi visus ES fondu līdzekļus, uz kuriem arī mēs varējām pretendēt jauna kuģa iegādei, novirzīt tikai dzelzceļa maršruta Rail Baltica II projektam, tādēļ mums pagaidām nav iespējams piesaistīt līdzekļus šim mērķim. Meklējam citus variantus. Nākamie rindas kārtībā – jauni loču kuteri, taču tas ir nākotnes projekts. Pagaidām iztiksim ar to, kas ir, regulāri remontējot un uzturot kuģus labā tehniskā kārtībā. Sarunas noslēgumā vēlos pateikties par labu darbu aizejošajā gadā visam Ventspils brīvostas pārvaldes kolektīvam!