Ostas vēsture

Ventspils izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma Baltijas jūras krastā un neaizsalstošās ostas dēļ kopš sendienām ir bijusi svarīgs austrumu–rietumu tirdzniecības koridors. Arī šodien Baltijas jūras reģions ir viens no straujāk augošajiem Eiropas Savienībā. Ostu darbība Baltijas jūras piekrastē — gan Hanzas savienības laikā, gan mūsdienās — vienmēr ir bijusi būtisks reģiona ekonomikas izaugsmes dzinējspēks.

Ventspils osta 750

VENTSPILS OSTA 750

Ostas vēsture

Pirmās rakstītās ziņas par Ventspils ostu atrodamas 1263. gadā. Ventspils aizsākums meklējams 13. gadsimtā, kad vācu krustneši Baltijas jūras reģionā pie Ventas grīvas uzcēla cietoksni un izveidoja pirmo primitīvo kuģu piestātni tirdzniecības kuģu vajadzībām. Viduslaikos Ventspils kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības — Hanzas savienības locekli. Savienībai izdevās apvienot Baltijas jūras tuvumā esošās pilsētas un iegūt monopoltiesības tirdzniecības jomā.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682) Ventspils piedzīvoja uzplaukumu un kļuva par Kurzemes hercogistes ostu un manufaktūru vadošo centru. Ventspils kuģu būvētavās tika uzbūvēti un Eiropā pārdoti vairāk nekā 135 kuģi. Pēc 1682. gada rosīgā ostas darbība pamira. 

Stratēģiski svarīga transporta centra statusu Ventspils sāka atgūt 1795. gadā, kad Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Vairums Krievijai piederošo Baltijas jūras ostu ziemā gandrīz uz pusgadu aizsala, tāpēc neaizsalstošajai Ventspils ostai tika veltīta aizvien lielāka uzmanība un Krievijas preču imports un eksports uz Rietumeiropas valstīm caur Ventspili strauji pieauga. 

19. gadsimta beigās ostā izvērsās nepieredzēta apjoma celtniecība. Ostā izbūvēja jaunas piestātnes, molus, noliktavas, pagrabus, kā arī jaudīgu, ar japāņu iekārtām aprīkotu pasaules mērogā unikālu elevatoru ar graudu kalti. Dzelzceļa līnijas Maskava–Ventspils izbūve 20. gadsimta sākumā Ventspilij pirmajai no Baltijas jūras ostām ļāva iekļauties Krievijas dzelzceļa tīklā. 1912. gadā Ventspils kravu apgrozījuma ziņā jau krietni apsteidza Liepāju. 

Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī starpkaru periodā — Latvijas brīvvalsts laikā — Ventspils osta savas pozīcijas zaudēja. Ostā dominēja kokmateriālu kravu apstrāde, tomēr pirmskara darbu mehanizācijas izaugsmes tempi neatjaunojās un osta nīkuļoja.

Strauja apstrādes rūpniecības attīstība Ventspils ostā atsākās 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Šajā laikā tika izstrādāti Ventspils pilsētas un ostas vienotas infrastruktūras plāni — izbūvēti ielu un pievadceļu tīkli, droša elektroapgāde, noliktavu un kravu bāzes. Tika nolemts attīstīt Ventspili par PSRS vadošo naftas, ķīmisko un citu produktu eksporta un pārstrādes centru. Sešdesmitajos gados Ventspils atguva nozīmīga tranzīta centra statusu. 

Otrās Latvijas brīvvalsts laikā, 1990. gadu otrajā pusē, sākās Ventspils ostas restrukturizācija, grandioza ostas modernizācija — akvatorijas un Ventas gultnes padziļināšana, hidrotehnisko būvju rekonstrukcija, jaunu piestātņu izbūve. Jaunizveidotā Ventspils ostas administrācija (kopš 1997. gada — Ventspils brīvostas pārvalde) kļuva par galveno šīs Latvijas ostas teritorijas apsaimniekotāju un attīstītāju. Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveide 1997. gadā līdz pat šodienai sniedz uzņēmumiem iespēju iegūt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un rada labvēlīgu vidi investīcijām. 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka mērķtiecīgi attīstīt ostas teritorijas industriālo zonu, piesaistot darbībai Ventspilī rūpniecības uzņēmumus.

Šodien Ventspils ostas kopējā platība sasniedz ~ 2,5 tūkstošus hektāru un ir uzņēmumu izaugsmei labvēlīga industriāla teritorija. Te darbojas gan ar ostu, gan ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi. Ostas termināļos tiek pārkrauti naftas produkti, jēlnafta, šķidrie ķīmiskie produkti, ogles, dažādi metāli, minerālmēsli, kokmateriāli, graudaugi, sulu koncentrāti, konteineri un dažādas ģenerālās kravas —galvenokārt ES, NVS un Āzijas reģioniem.

Pēdējā desmitgadē Ventspils ostā ir īstenoti vērienīgi investīciju projekti. Tie ir stiprinājuši ostas konkurētspēju un rūpnieciskās ražošanas sabalansētu attīstību. Pilsētā attīstās industriālā zona — mājvieta uzņēmumiem, kas specializējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu radīšanā IT, telekomunikāciju, elektronikas, mašīnbūves, rūpnieciskās automatizācijas, datordizaina, kosmosa tehnoloģiju un citās nozarēs. 21. gadsimtā ostām ir izvirzīta jauna — reģiona ekonomikas attīstītāja (Community Manager) loma. Atbilstoši tai Ventspils ostas pārvalde ir būtiski attīstījusi un uzturējusi attiecības starp iesaistītajām pusēm — komersantiem un sabiedrību.

Ventspils vairs sen nav vieta, ko aplūkot tikai caurbraucot. Šodien Ventspils ir viena no dzīvošanai pievilcīgākajām pilsētām Baltijas jūras piekrastē — mūsdienīga, sakopta, ar ērtu un attīstītu infrastruktūru, daudzveidīgu kultūras, visu veidu izglītības, sporta un atpūtas piedāvājumu. Šeit draudzīgi sadzīvo mūsdienīga osta, inovatīvas ražotnes un brīnišķīga pludmale, kas katru gadu piesaista aizvien vairāk apmeklētāju no dažādām valstīm.