Bākas Kurzemē

Bākas iepriekšējais nosaukums — Liseres jeb Luserortas zemesrags — pastāvēja līdz 1917. gadam. Zviedru valodā lysa nozīmē degt, bet ort — vieta, rags. Jau 11. gadsimtā kā orientācijas zīmes šeit ir dedzināti ugunskuri vai darvas mucas. Ovišu bāka apzīmē tāda paša nosaukuma sēkļus piekrastē un norāda jūras krasta virziena maiņu. 

Bākas celtniecība sākās 1809. gadā, bet 1812. gada karš ar Napoleona karaspēku to pārtrauca, un darbi tika pabeigti 1814. gadā. Bāka ir uzbūvēta uz koka pāļiem, mūrēta no sarkanajiem ķieģeļiem un atsevišķiem laukakmeņiem un celta kā plats, konusveida tornis masīva mūra cilindra veidā. Bākai ir dubultcilindra konstrukcija: tās diametrs ir 11,5 metri, bet akmeņu mūra iekšpusē ir otrs tornis ar diametru 3,5 metri. Šāda veida — dubultcilindru bākas 18.–19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Bākas tornis ar laternu sasniedz 37 metru augstumu.

Iepriekš savlaicīgi vienojoties, iespējama apmeklētāju pieņemšana arī ārpus darba laika (izņemot pirmdienas) – tālrunis: +371 26264616  

Užavas bāka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ~20 kilometrus uz dienvidiem no Ventspils. Užavas bāka atrodas uz vienas no trim augstām mežainām kāpām — t. s. Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija Bakofen.

Pirmo reizi Užava vēstures avotos minēta 1230. gadā. Jau 17.–18. gadsimtā ir ziņas par šeit novietotu navigācijas uguni uz akmens krāvuma kurināta ugunskura veidā, kas ceļā uz Ventspils ostu kalpojis kuģiem par orientācijas zīmi.

Pirmās Užavas bākas torņa celtniecības darbus pabeidza 1879. gadā, uzceļot arī piestātni celtniecības materiālu piegādei. Užavas bāka bija ķieģeļu tornis, kas savienots ar vienstāva dzīvojamo māju bākas apkalpojošajam personālam. Bākas torņa augšpusē novietoja metāla gaismas telpu ar laternu, un 1879. gada 10. septembrī Užavas bāka caur optisko iekārtu sāka sūtīt gaismas signālus. 1910. gadā bākai izveidoja rievsienu ar 7–8 centimetru bieziem dēļiem un akmeņu bērumu priekšpusē, jo lēzenā liedaga dēļ jūras viļņi noārdīja kāpas pakāji. Pirmā pasaules kara laikā Užavas bāka stipri cieta — tika nopostīta bākas torņa augšējā cilindriskā daļa, kā arī artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrautas palīgēkas. Neskarta saglabājās vien torņa astoņstūra pamatne, uz kuras 1925. gada 21. februārī tika pabeigts jaunais Užavas bākas tornis. Pēc ārējā veidola jaunais tornis bija identisks iepriekšējam bākas tornim.

Visas bākas pastāvēšanas laikā ir turpinājušies blakusesošās krasta nogāzes nostiprināšanas darbi. 20. gs. 20.–30. gados krasta nostiprināšanai izmantoja ar oļiem pildītus kadiķu klūgu grozus un laukakmeņus. 20. gadsimta 70. gados tos nomainīja betona bluķi.

Bākai ir četri stāvi, tā ir apmesta, balsināta un savienota ar dzīvojamo korpusu. 20. gadsimta 50. gados bākas torņa augstums sasniedza 19,4 metrus. Torņa iekšpusē — ap centrālo kolonnu — augšup ved metāliskas vītņu kāpnes. Bākas augšpusē atrodas balkons ar metāla margām un no metāla konstrukcijām veidota gaismas telpa (tās diametrs — 3 metri — ir vienāds ar bākas diametru).

Iepriekš savlaicīgi vienojoties, iespējama apmeklētāju pieņemšana arī ārpus darba laika (izņemot pirmdienas) – tālrunis: +371 63630573, +371 28341836.

Līdz bākai, kas atrodas ~80 kilometrus no Ventspils, var nokļūt, braucot no Ziemupes puses. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota — uzkāpjot tajā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. 

Akmeņraga bāka ir celta 1868. gadā. Materiālus tās būvēšanai pieveda pa jūru no Liepājas, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem. Bākas torni atjaunoja 1921. gadā. Bākas tornis ar laternu sasniedz 38 metru augstumu.

Iepriekš savlaicīgi vienojoties, iespējama apmeklētāju pieņemšana arī ārpus darba laika (izņemot pirmdienas) — tālrunis: +371 28350899.

Ventspils brīvostas pārvalde ir iesaistījusies Igaunijas–Latvijas programmas projektā „Industriālais mantojums”, lai pilnveidotu un modernizētu Ovīšu bākas ekspozīciju. Projekts „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revival of Industrial heritage for tourism development) tiek realizēts Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā no 2014. līdz 2020. gadam. Projektā kopā iesaistīti 26 Latvijas un Igaunijas kultūrvēsturiskie objekti. Projekta ietvaros izveidota interaktīva karte, kur var ērti un uzskatāmi aplūkot Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objektus, kas iesaistījušies projekta “ Industriālais mantojums tūrismam” īstenošanā.