Jaunumi un notikumi
Viedo ostu sammitā Vācijā diskutē par transporta sektora nākotni
Šonedēļ Hamburgā, Vācijā, noritēja sammits “Global Smart Ports 2023”, pulcējot vienkopus profesionāļus no ostām un dažādām ar jūrniecību saistītām institūcijām no visas pasaules, lai dalītos pieredzē un idejās par mūsdienīgas ostas attīstības virzieniem. Sammita paneļdiskusijā par kuģošanas izmaiņām nākotnē piedalījās Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
Trīs ceturkšņos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedzis 8,3 miljonus tonnu
2023. gada 9 mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 8,305 miljonus tonnu. Atbilstoši prognozēm samazinājies fosilo energoresursu kravu, īpaši naftas produktu apjoms, bet palielinājies dažādu beramkravu, īpaši lauksaimniecības produktu un metālu kravu daudzums ostā.
Aizvadīts nozīmīgākais Eirāzijas transporta un loģistikas forums TransLogistica Kazakhstan 2023
Pagājušajā nedēļā Astanā, Kazahstānā, norisinājās viens no lielākajiem reģiona transporta un loģistikas nozares forumiem - starptautiskā izstāde Translogistica Kazakhstan 2023 un starptautiskais biznesa forums New Silk Way, kurā piedalījās arī Ventspils brīvostas pārvalde un ostas uzņēmumi.
Ovišu bākā tiekas Latvijas ostu pārstāvji
28. septembrī VSIA “Latvijas Jūras administrācija” sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi rīkoja tikšanos tiem Latvijas ostu pārstāvjiem, kuri veic navigācijas tehnisko līdzekļu apsaimniekošanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Sanāksme norisinājās vienā no trim Ventspils brīvostas pārvaldes apsaimniekošanā esošajām bākām, kas vienlaikus ir arī Latvijas vecākā bāka – Ovišu bākā.
Turpinās Ostas ielas pārbūve Ventspilī
Ostas ielas posmā, kura pārbūve šosezon mainījusi ierasto satiksmi Ventspils promenādē un vecpilsētā, jau pabeigti lielākie konstrukciju un komunikāciju ierīkošanas darbi un oktobra sākumā sāksies ielas bruģēšana. Saskaņā ar būvdarbu līgumu, būvniekam SIA “VIA” visi pārbūves darbi jāpabeidz līdz gada beigām. Pārbūve norit pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma.
Progress Ventspils brīvostas pārvaldes realizētajā vides sanācijas projektā
2023. gada 21. septembrī Ventspils brīvostas pārvalde projekta partnera nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) telpās iepazīstināja ar realizētā vides sanācijas projekta progresu.
Ražošanas ēku Nr.6 plānots nodot ekspluatācijā
Pašlaik norit intensīva saziņa ar dažādām institūcijām, lai sagatavotu nepieciešamos dokumentus ražošanas ēkas Nr. 6 nodošanai ekspluatācijā.
Ventspils brīvostas pārvalde piedalās vēja enerģijas izstādē Vācijā
Šajā nedēļā Vācijas pilsētā Husumā norisinās viena no Vācijas tirgum nozīmīgākajām izstādēm, kas veltīta atjaunojamajai enerģijai - “Husum Wind 2023. Transforming energy”. Izstādē piedalās arī Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.
Plaša Ventspils brīvostas pārstāvniecība biznesa vizītē Kazahstānā
Latvijas uzņēmēju delegācija šonedēļ devusies uz Kazahstānas galvaspilsētu Astanu, lai intensīvi piepildītā biznesa vizītes "Latvija-Kazahstāna: jaunas sadarbības perspektīvas" programmā ar Kazahstānas uzņēmējiem runātu par nākotnes sadarbību.
Igors Udodovs piedalās diskusijā par krasta elektrības pieslēgumu ilgtspēju ostās
No 6.līdz 8.septembrim Zviedrijas pilsētā Īstadē norisinājās Baltijas ostu organizācijas konference, kurā tika plaši diskutēts par jautājumiem, kas ietekmē Baltijas jūras ostas pašreizējās ģeopolitiskās situācijas, klimata pārmaiņu un tehnoloģiju attīstības apstākļos.
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
SIA Bucher Municipal uzņēmuma ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis:
– Investīciju ieguldījums un ražotnes izveide Ventspilī ir bijis un joprojām ir Bucher Municipal veiksmes stāsts. Kopā ar pilsētas vadību un Ventspils Brīvostas pārvaldi esam īstenojuši vairākus paplašināšanās projektus pirmo divdesmit gadu darbības laikā. Komandas darbs un laba sadarbība starp visām trim pusēm ir palīdzējusi mums gūt panākumus. Mūsu veiksmes stāsts no uzņēmuma ar dažiem darbiniekiem līdz vienam no lielākajiem darba devējiem reģionā nebūtu bijis iespējams bez cilvēkiem, kuri ir veidojuši šo stāstu. Stāsts, kam ir liela nozīme visā Bucher Municipal divīzijā. Mūsu attīstības plāns ietver investīcijas ražotnē un darbiniekos, lai turpinātu ražot augstas kvalitātes kompaktās ielu tīrāmās mašīnas un eksportēt tās visā pasaulē, lai tā būtu tikpat tīra kā Ventspils.
Inovatīvais un fleksiblais piedāvājums no Ventspils Brīvostas izcēlās starp citu pilsētu un brīvostu piedāvājumiem. Tas deva iespēju darbības sākumā samazināt uzņēmuma riskus – īrējot ēkas un zemi no Ventspils Brīvostas, tā vietā lai ieguldītu uzņēmuma pamatkapitālā. Strauji attīstības tempi un izaugsmes ambīcijas rezultējās ar lēmumu pārvietot ražotni, ko ar Ventspils pilsētas un Ventspils Brīvostas vadību izdevās veiksmīgi atrisināt. Mirklī, kad vēlējāmies iegādāties zemi un uzceltās ēkas savā īpašumā, tas tika ātri un profesionāli nokārtots. Aiz visiem globālajiem izaicinājumiem slēpjas virkne ikdienišķu problēmu, ko ļoti veiksmīgi esam gadu laikā kopīgi risinājuši, lai mums kā uzņēmumam, pilsētai un darbiniekiem būtu ērtāka ikdiena un mēs varētu sasniegt labākus rezultātus.
SIA “PurpleGreen Energy C” PtX nodaļas vadītājs Māris Daniševskis: Mēs saredzam lielu potenciālu Latvijai kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Viens no piemērotākajiem veidiem, kā atjaunīgo enerģiju eksportēt, ir to pārvēršot molekulu formā - piemēram, e-metanola vai “zaļā” amonjaka, un tālāk šo enerģiju eksportēt izmantojot Ventspils brīvostā pieejamo infrastruktūru. Mēs augsti novērtējam Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu un veiksmīgo sadarbības sākumu, un ar lielu optimismu strādājam pie šī projekta realizēšanas.”
Uldis Ālītis, projektu attīstības un inovāciju vadītājs, SIA “PurpleGreen Energy C”: “Šis ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai ceļā uz nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Plānotā rūpnīca darbosies ar uzstādīto elektroenerģijas jaudu 550 MW, ļaujot ik gadu saražot ap 550 000 tonnām zaļā amonjaka. Šī projekta īstenošana varētu palielināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu par 65–70%. Gadā no šī projekta sagaidāms arī būtisks pienesums valsts budžetā – aptuveni 66,4 miljoni eiro nodokļos.”