Jaunumi un notikumi
Ventspils brīvostas pārvalde atjaunos Apvedtiltu pār Ventu
Maija otrajā pusē plānots uzsākt Apvedtilta pār Ventu atjaunošanas darbus, lai uzlabotu tilta tehnisko stāvokli, drošību un pagarinātu tā kalpošanas laiku. Kopējās darbu izmaksas būs nepilni divi miljoni eiro, un visi darbi jāpabeidz līdz gada beigām. Atjaunošanas darbu dēļ no 1. jūnija satiksme pār Apvedtiltu līdz darbu pabeigšanai būs būtiski ierobežota.
Ventspils brīvostu apmeklē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecību delegācija
Šodien iepazīšanās vizītē Ventspils brīvostas pārvaldē ieradās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecību Rīgā diplomāti.
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
SIA, Bio-Venta valdes priekšsēdētājs – Egils Staris
– Bio-Venta konkurētspējas priekšrocība, salīdzinot ar līdzīgām ražotnēm, ir tās atrašanās vieta Ventspils Brīvostā un pieejamā infrastruktūra. Vietas izvēle bija ļoti nozīmīgs faktors biodīzeļdegvielas rūpnīcas projekta realizēšanai. Tieši šobrīd mēs atrodamies pa vidu izejvielu plūsmai no austrumiem uz ARA reģiona ostām un esam tuvāk mūsu mērķa tirgiem Baltijā, Skandināvijā nekā citi biodegvielas ražotāji no Eiropas rietumiem. Pieeja ostas piestātnēm, dzelzceļa pievedceļi un autotransporta pieejamība nodrošina elastību izejvielu un gatavās produkcijas loģistikā, kas ir viena no svarīgākajām komponentēm biodegvielas ražošanas biznesā.
SIA “PurpleGreen Energy C” PtX nodaļas vadītājs Māris Daniševskis: Mēs saredzam lielu potenciālu Latvijai kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Viens no piemērotākajiem veidiem, kā atjaunīgo enerģiju eksportēt, ir to pārvēršot molekulu formā - piemēram, e-metanola vai “zaļā” amonjaka, un tālāk šo enerģiju eksportēt izmantojot Ventspils brīvostā pieejamo infrastruktūru. Mēs augsti novērtējam Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu un veiksmīgo sadarbības sākumu, un ar lielu optimismu strādājam pie šī projekta realizēšanas.”
Uldis Ālītis, projektu attīstības un inovāciju vadītājs, SIA “PurpleGreen Energy C”: “Šis ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai ceļā uz nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Plānotā rūpnīca darbosies ar uzstādīto elektroenerģijas jaudu 550 MW, ļaujot ik gadu saražot ap 550 000 tonnām zaļā amonjaka. Šī projekta īstenošana varētu palielināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu par 65–70%. Gadā no šī projekta sagaidāms arī būtisks pienesums valsts budžetā – aptuveni 66,4 miljoni eiro nodokļos.”
