Vajadzēja sākt no nulles
«Aptuveni pirms gada, kad notika projekta pārstartēšana, jo
nomainījās akcionāri, rūpnīca piedzīvoja sarežģītu laiku – ražošana
tika pilnībā apturēta, darba un pasūtījumu nebija,» atceras SIA
Ventspils metināšanas rūpnīca valdes priekšsēdētājs Rostislavs
Šmidts. Kā liecina datubāzes Lursoft informācija, Ventspils
metināšanas rūpnīca reģistrēta 2010. gadā un tās pamatkapitāls ir
4,034 miljoni eiro. 2012. gadā Latvijas rūpnīcas bijušais īpašnieks
– daudzprofilu kompānija Izoterm – uzbūvēja Ventspilī lielgabarīta
metāla konstrukciju ražotni. Pagājušajā gadā rūpnīcai nomainījās
īpašnieks, un patlaban 100% tās akciju pieder ukraiņu holdingam
Ambribella Group. Jāuzsver, ka metālapstrāde ir pilnīgi jauna
darbības joma holdingam.
Jaunajam īpašniekam vajadzēja iešūpot ražošanu no nulles. «Mēs
likām uzsvaru uz spēcīgas komandas izveidi,» stāsta Šmidts. Viņš
pats personīgi brauca pa visu Latviju, lai meklētu augstas klases
speciālistus. Vienlaikus ar komandas izveidi tika pielietots arī
agresīvs mārketings Skandināvijā. Uzņēmums tiek pozicionēts kā
jauns, spējīgs pielietot elastīgu pieju un izpildīt visdažādākos
pasūtījumus, turpina Šmidts.
Jau pagājušā gada vasarā Ventspils metināšanas rūpnīcai bija tik
daudz pasūtījumu, ka vienubrīd pat sāka trūkt darbaroku to
izpildei. Tad arī sāka uz Ventspili braukt metinātāju, montētāju,
citu speciālistu brigādes no Lietuvas un citām Latvijas
pilsētām.
Tas bija pagaidu variants, kas tika izmantots aptuveni mēnesi,
kamēr atrada pastāvīgos darbiniekus. Ventspilī saražoto metāla
konstrukciju pamata noieta tirgi atrodas Skandināvijā. Tomēr
metināšanas rūpnīca tās pašreizējā veidolā jau paguvusi piedalīties
ar savām metāla konstrukcijām arī vairākos Ventspils projektos –
Irbenes radiolokatora rekonstrukcijā un Ventspils Augsto
tehnoloģiju parka ēku būvniecībā, norāda Šmidts. Tomēr kopumā
Latvijā rūpnīcai nav daudz projektu – galvenokārt uzņēmuma
pakalpojumu augsto izmaksu dēļ. «Mēs nodrošinām klientam augstu
pasūtījuma izpildes kvalitāti, labu servisu un komunikāciju, tādēļ
arī mūsu pakalpojumu izmaksas ir augstākas nekā vidēji Latvijā,»
skaidro Šmidts. Ventspils rūpnīca var konkurēt tikai ar līdzīgām
kompānijām, kas arī strādā uz Skandināvijas tirgiem un kā
prioritāti neizvirza zemas cenas, bet augstu kvalitāti. Tieši tādēļ
daudzos konkursos rūpnīca nemaz nepiedalās, stāsta Šmidts.
Brauc strādājošie no Ukrainas
Gada laikā metināšanas rūpnīcā ir nostiprinājusies menedžeru
komanda. No katra uzaicinātā speciālista vispirms gaida nopietnu
pieķeršanos darbam – lai cilvēks justu un apzinātos, ka no viņa
darba ir atkarīgs gala rezultāts, par darbinieku atlases stratēģiju
stāsta Rostislavs Šmidts. Patlaban rūpnīcā strādā 80 cilvēku – 55
ražošanā un 25 administrācijā. Šogad ražošanas plāna izpildei ir
vajadzīgi vēl kādi 15–20 darbinieku, saka uzņēmuma vadītājs. Kadru
deficītu daļēji aizpilda praktikanti no Ventspils Tehnikuma, kā arī
komandējumu darbinieki no Rīgas un pat no Ukrainas, kuri strādā pēc
tā saucamās maiņu sistēmas – trīs mēnešus nostrādā, pēc tam dodas
uz mājām. Jūlijā, kad rūpnīcā būs visvairāk pasūtījumu, no Ukrainas
gaidīs 8 strādnieku brigādi, kā arī uzaicināto inženieri
konstruktoru un galveno enerģētiķi. Speciālisti no Ukrainas, kur
patlaban grūti ar darbu, ir ļoti motivēti un labprāt brauc uz
Ventspili, kur ir iespēja nopelnīt.
Vietējā darba tirgū šobrīd ir grūti atrast pietiekamā daudzumā
vajadzīgās kvalifikācijas speciālistus, atzīst Šmidts. Vadītājs
neslēpj, ka joprojām ir problēmas ar darbinieku atlasi ražošanai.
Augstās prasības no pasūtītāju puses liek arī rūpnīcas vadībai
izvirzīt augstas prasības darbiniekiem. Uzņēmumā ir ieviesta
motivācijas sistēma, ņemot vērā darbinieka iemaņas un
kvalifikāciju, ievērojot darba disciplīnu, izstrādi un citus
faktorus.
Priekšrocība – ostas tuvums
Kā vienu no galvenajām Ventspils metināšanas rūpnīcas priekšrocībām
Rostislavs Šmidts min lielisko loģistiku, pateicoties ostas
tuvumam. Gada laikā kopš pagājušās vasaras no termināļa Noord Natie
Ventspils Terminals (NNVT) nosūtīti jau četri kuģi ar Ventspils
metināšanas rūpnīcā saražotām metāla konstrukciju kravām. Uzņēmuma
pasūtītāji nav mazsvarīgi būvniecības tirgū Skandināvijā – viņu
apgrozījums sasniedz līdz 15 miljardiem eiro. Mūsdienu ražošana
pēckrīzes ekonomikas apstākļos pārsvarā neizmanto ilgtermiņa
līgumus, bet balstās uz iespējām elastīgi manevrēt un ātri reaģēt
uz klientu vēlmi, stāsta Šmidts. Ventspils metināšanas rūpnīcai
patlaban ir pasūtījumi uz trīs mēnešiem. Nesen tika izpildīts
sarežģīts pasūtījums no Dānijas – izgatavota milzīga tvertne
skaidām, kuras izmanto kā atjaunojamo kurināmo. Patlaban
ventspilnieki meistaro milzīgas konstrukcijas ogļu šahtai Zviedrijā
un piedalās konkursā Islandē. «Katru nedēļu nosūtām 8–10 cenu
piedāvājumus,» stāsta vadītājs. Ap 8,5% tenderu, kuros piedalās
Ventspils metināšanas rūpnīca, izdodas uzvarēt. Rostislavs Šmidts
uzskata, ka tas ir labs rādītājs.
Ventspils uzņēmuma galvenie konkurenti ir līdzīgas ražotnes
Polijā, Lietuvā un Latvijā. «Mūsu priekšrocības – rūpnīcas labā
atrašanās vieta un elastīgums komunikācijā,» norāda Šmidts.
Metināšanas rūpnīcas izvirzītie augstie mērķi liek nepārtraukti
attīstīties. Šogad plānots paplašināt laku un krāsošanas cehu, bet
nākamgad paredzēta krāsaino metāla izstrādājumu ceha būvniecība, jo
plānots diversificēt metālizstrādājumu ražošanu.
Pirmajiem atnācējiem ir sekotāji
Pirmo ukraiņu investoru pieredzi Ventspilī izskata arī viņu
tautieši. Ukrainas uzņēmēju delegācijas ierodas Ventspilī, lai
apskatītu iespējamās vietas arī savām ražotnēm. Par to
interesējušies, piemēram, uzņēmēji no Ukrainas austrumiem, kuri
karadarbības rezultātā zaudējuši savus uzņēmumus. Ukrainas
investori parasti izskata trīs variantus savu ražotņu izvietošanai
– Polijā, Igaunijā un Latvijā. Polija ir pārāk aizpildīta ar
uzņēmumiem, tur ir grūti atrast pietiekami daudz brīvu teritoriju
jaunu ražotņu izvietošanai. Igaunija ir diezgan dārga investoriem,
bet Latvija ir ideāli piemērota, jo īpaši Ventspils ar tās lielajām
un brīvajām teritorijām Ventspils brīvostā, kas rezervētas
rūpnieciskajām ražotnēm.