Jaunumi un notikumi

Ventas kanāla padziļināšana – 100 dienās

Viena no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajām funkcijām ir nodrošināt infrastruktūru un labus apstākļus drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai ostā. Rūpējoties par to, šobrīd tiek veikta kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem no Ventas apgriešanās baseina līdz pat paceļamajam tiltam. Projektu, kura izmaksas pārsniedz 1,74 miljonus eiro, īsteno beļģu kompānija Jan De Nul, kam šajā jomā ir ilggadēja pieredze, kas gūta visā pasaulē.

Ventspils brīvostas pārvalde aicina pieteikties pretendentus bīstamo atkritumu pieņemšanai no kuģiem

Ventspils brīvostas pārvalde izsludina pieteikšanos līgumu slēgšanai par bīstamo atkritumu pieņemšanu no kuģiem (skruberiem) Ventspils brīvostā. Piedāvājumus var iesniegt līdz 2016.gada 29.februārim.

Lai kuģi ostā justos mājīgi

Kapteiņa dienests ir katrā ostā, un tā uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību, tāpēc nav jābrīnās, ka tajā parasti strādā kārtīgi jūras vilki, jo kas gan labāk zina visu par šīm lietām, ja ne daudz pieredzējuši kapteiņi. Tā tas ir arī Ventspils brīvostas pārvaldē, kuras Kapteiņa dienesta kolektīvā ir 32 dažādu līmeņu kuģu vadītāji.

Ventspils osta vietējiem ražotājiem

2016. gadā universālais terminālis Noord Natie Ventspils Terminals, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, orientējas uz beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanu, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem. Jauno gadu terminālis uzsācis ar pārliecību un optimismu, solot savam kolektīvam daudz darba.

2015.gadā pārvadāts lielākais pasažieru skaits Ventspils ostas vēsturē

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana. 2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 143 pasažieri, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

Ventspils brīvostas termināļu kravu apgrozījums 2015.gadā 22,5 miljoni tonnu

2015.gada decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu. Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Noteikumus ostā diktē laika apstākļi

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ostas darbu, ir meteoroloģiskie apstākļi. Tāpēc Ventspils brīvostas speciālisti cieši sadarbojas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kā arī darbā izmanto vietējo meteostaciju rādījumus.

Lielās būvniecības gads ostā

2015. gads nebija vienkāršs Ventspils ostai. Dažādu, no Ventspils brīvostas pārvaldes neatkarīgu apstākļu dēļ kravu apgrozījuma prognoze izrādījās nesasniedzama. Tajā pašā laikā šogad paredzētā investīciju programma izpildīta pilnā apjomā – vairāk nekā 30 miljoni eiro. Ostā tiek būvēti pievedceļi un industriālās ēkas, rekonstruētas un nostiprinātas piestātnes. Pēc būvdarbu apjoma aizejošais gads kļuvis pat par vienu no spilgtākajiem brīvostas vēsturē. Par to, kā arī par nākotnes plāniem intervijā ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Decembrī pievedceļu rekonstrukcijas projektā ekspluatācijā nodotas astoņas ielas

Ventspils brīvostas pārvaldes vērienīgais ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas projekts, kura īstenošana aizsākās 2010.gadā, šī gada decembrī ekspluatācijā nodoti pēdējie deviņi objekti un sešus gadus ilgušais projekts ir nonācis tā noslēguma fāzē.

Operatīvi atjauno dziļumu ostā

Spēcīgo vēju dēļ Ventspils ostas jūras kanālā izveidojušies smilšu sanesumi, tādējādi kuģu iegrimi samazinot no maksimālajiem 15 metriem līdz 13 metriem. Lai operatīvi attīrītu jūras kanālu no smiltīm un atjaunotu nepieciešamo kuģu iegrimi, nepārtraukti strādā ne tikai Ventspils brīvostai piederošais zemessūcējs Dzelme, bet piesaistīts arī četras reizes lielāks zemessūcējs Poseidon I no Lietuvas.

Uzņēmumi Ventspils Brīvostā

Enerģētika;

SIA “PurpleGreen Energy C” PtX nodaļas vadītājs Māris Daniševskis: Mēs saredzam lielu potenciālu Latvijai kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Viens no piemērotākajiem veidiem, kā atjaunīgo enerģiju eksportēt, ir to pārvēršot molekulu formā - piemēram, e-metanola vai “zaļā” amonjaka, un tālāk šo enerģiju eksportēt izmantojot Ventspils brīvostā pieejamo infrastruktūru. Mēs augsti novērtējam Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu un veiksmīgo sadarbības sākumu, un ar lielu optimismu strādājam pie šī projekta realizēšanas.”

Uldis Ālītis, projektu attīstības un inovāciju vadītājs, SIA “PurpleGreen Energy C”: “Šis ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai ceļā uz nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Plānotā rūpnīca darbosies ar uzstādīto elektroenerģijas jaudu 550 MW, ļaujot ik gadu saražot ap 550 000 tonnām zaļā amonjaka. Šī projekta īstenošana varētu palielināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu par 65–70%. Gadā no šī projekta sagaidāms arī būtisks pienesums valsts budžetā – aptuveni 66,4 miljoni eiro nodokļos.”

hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana;

HBT HIDRAULIKA prokūrists Alfrēds Grieze:

– Izvēlējāmies uzsākt savu darbību Ventspilī, jo šeit jau darbojās mūsu uzņēmuma klients SIA Bucher Municipal. Turpmāko darbību un biznesa attīstību veicināja arī tas, ka gan Ventspils pilsētas dome, gan Brīvostas pārvalde ir bijusi pretimnākoša un ir atbalstījusi mūs attīstības procesā.

Mekl��anas forma

Jaunumi un notikumi

Uzņēmumi Ventspils Brīvostā