Pēc 2014.gada septiņiem mēnešiem kravu apgrozījums Ventspils
brīvostā par 4,5% pārsniedz gadā plānoto apjomu, sasniedzot 17,4
miljonus tonnu.
Pirmie septiņi mēneši Ventspils brīvostā aizritējuši kā
prognozēts, šobrīd par 4,5% jeb 749 tūkstošiem tonnu pārsniedzot
gadā plānoto apjomu. Vērojamas pozitīvas tendences atsevišķu kravu
grupās. Tā, piemēram, prāmju līnijā uz Zviedrijas pilsētu
Nīneshamni, kas kopš maija kursē 6 reizes nedēļā, pasažieru skaits
palielinājies par 22%, bet kravu – par 20%, bet līnijā uz
Trāvemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 33%.
Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas
infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu
konkurences apstākļos. Šī gada februārī tika atklāts jaunais
Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils
brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai
skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda
finansējums. Turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns
universālo kravu terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu
palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils
brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām
izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils
brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu
aizsargsienu un 34.piestātnes zemūdens daļu.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu
līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un
Tehnoloģiju centra - būvniecība. Drīzumā plānots pabeigt jaunās
hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic”
būvniecību.
Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada
pirmajos septiņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā
pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS „Kālija parks” 74%,
SIA „Ventspils Nafta termināls” 7%, SIA „Ventamonjaks serviss” 22%,
SIA „Ventall Termināls” 15%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventbunkers” - 34%, AS
„Ventspils tirdzniecības osta” - 34%, AS „Baltic Coal Terminal” -
10%, SIA „Ventplac” - 20%.
Neskatoties uz skaļiem paziņojumiem par iecerēm būvēt
Ventspils graudu termināļa 2.kārtu, pie termināļa jaudas 1,5
miljoni tonnu šī gada pirmajos septiņos mēnešos AS ”Ventspils Grain
Terminal” pārkrauts 0 tonnu kravu, tādējādi radot zaudējumus
Ventspils brīvostai.