Medijiem

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām. Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Viena no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajām funkcijām ir nodrošināt infrastruktūru un labus apstākļus drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai ostā. Rūpējoties par to, šobrīd tiek veikta kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem no Ventas apgriešanās baseina līdz pat paceļamajam tiltam. Projektu, kura izmaksas pārsniedz 1,74 miljonus eiro, īsteno beļģu kompānija Jan De Nul, kam šajā jomā ir ilggadēja pieredze, kas gūta visā pasaulē.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludina pieteikšanos līgumu slēgšanai par bīstamo atkritumu pieņemšanu no kuģiem (skruberiem) Ventspils brīvostā. Piedāvājumus var iesniegt līdz 2016.gada 29.februārim.

Kapteiņa dienests ir katrā ostā, un tā uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību, tāpēc nav jābrīnās, ka tajā parasti strādā kārtīgi jūras vilki, jo kas gan labāk zina visu par šīm lietām, ja ne daudz pieredzējuši kapteiņi. Tā tas ir arī Ventspils brīvostas pārvaldē, kuras Kapteiņa dienesta kolektīvā ir 32 dažādu līmeņu kuģu vadītāji.

2016. gadā universālais terminālis Noord Natie Ventspils Terminals, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, orientējas uz beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanu, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem. Jauno gadu terminālis uzsācis ar pārliecību un optimismu, solot savam kolektīvam daudz darba.

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz  ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana. 2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 143 pasažieri, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

2015.gada decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu.  Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem  vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ostas darbu, ir meteoroloģiskie apstākļi. Tāpēc Ventspils brīvostas speciālisti cieši sadarbojas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kā arī darbā izmanto vietējo meteostaciju rādījumus.

2015. gads nebija vienkāršs Ventspils ostai. Dažādu, no Ventspils brīvostas pārvaldes neatkarīgu apstākļu dēļ kravu apgrozījuma prognoze izrādījās nesasniedzama. Tajā pašā laikā šogad paredzētā investīciju programma izpildīta pilnā apjomā – vairāk nekā 30 miljoni eiro. Ostā tiek būvēti pievedceļi un industriālās ēkas, rekonstruētas un nostiprinātas piestātnes. Pēc būvdarbu apjoma aizejošais gads kļuvis pat par vienu no spilgtākajiem brīvostas vēsturē. Par to, kā arī par nākotnes plāniem intervijā ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldes vērienīgais ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas projekts, kura īstenošana aizsākās 2010.gadā, šī gada decembrī ekspluatācijā nodoti pēdējie deviņi objekti un sešus gadus ilgušais projekts ir nonācis tā noslēguma fāzē.