Jaunumi un notikumi
Ventspils brīvostā 2020.gada pirmajā pusgadā pārkrauti 6,8 miljoni tonnu
2020.gada pirmajos 6 mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi pārkrāvuši 6,8 miljonus tonnu kravu. Lielāko ietekmi uz kravu apjomu ostā atstājušas izmaiņas akmeņogļu pārkraušanā, kas Ventspils ostā tirgus konjunktūras izmaiņu un arī siltās ziemas dēļ būtiski samazinājusies. Tikmēr ģenerālkravu apjoms ostā pat nedaudz palielinājies. Brīvostas pārvaldes pamatdarbības ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 8,9 miljoni eiro.
Pieaug interese par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Ventspils brīvostā
Sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG pieejamība ostā būtu nozīmīga priekšrocība jaunu uzņēmumu piesaistē, esošo uzņēmumu enerģijas izmaksu optimizēšanā, kā arī dotu iespēju ostā piedāvāt kuģu LNG bunkurēšanas pakalpojumu. Pēc esošās situācijas izpētes Ventspils brīvostas pārvalde uz kopīgu sanāksmi aicināja uzņēmumus, kuri izrādījuši interesi attīstīt Ventspilī sašķidrinātās dabasgāzes piegādes pakalpojumu, lai rosinātu tos sadarboties.
LR Satiksmes ministrs un lielo Latvijas ostu vadītāji Ventspilī godina bojāgājušos jūrniekus un zvejniekus
Cieņā un pateicībā par darbu un dzīvi, kas atdotas ostām un jūrai, vakar Ventspilī LR Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis svinīgi nolika vainagus pie pieminekļa jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps – jūras dzelme.
Ostu pārvaldības modeļa maiņai jāstiprina Latvijas valsts konkurētspēja kravu pārvadājumos
Atklājot 7. jūlijā Ventspilī notiekošo diskusiju par Latvijas ostu reorganizāciju, finanšu optimizāciju un attīstības virzieniem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits aicināja Latvijas trīs lielākās ostas strādāt pie jaunām sadarbības idejām un labākiem pakalpojumiem tranzīta nozarei. “Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju,” diskusijas ievadā teica satiksmes ministrs.
Ventspils brīvostas pārvalde rīko automašīnu izsoli
Ventspils brīvostas pārvalde veic automašīna AUDI A8L (2006), automašīna AUDI A8L (2011), automašīna AUDI A8L (2016) un TOYOTA LAND CRUISER (2015) pārdošanu izsolē 2020.gada 28.jūlijā plkst. 10.00 Ventspils brīvostas pārvaldes sēžu zālē, Jāņa ielā 19, Ventspilī.
Darbības efektivizēšanai Ventspils brīvostas pārvaldē veic funkcionālo auditu
2020.gada pirmajā pusē Ventspils brīvostas pārvalde ir uzsākusi kompleksu pārvaldes funkciju veikšanas izvērtēšanu, kas ietver arī administratīvās darbības izmaksu optimizēšanu, lai pārvaldes darbu padarītu efektīvāku. Šobrīd pārvaldē tiek veikts funkcionālais audits. Līgums par audita veikšanu iepirkuma rezultātā noslēgts ar AS “KMPG Baltics”.
Turpinās Ventspils Ziemeļu mola atjaunošanas darbi
Ziemeļu mola atjaunošana ir vērienīgākais Ventspils ostas hidrobūvju atjaunošanas projekts. Darbi uz mola noritēja visu ziemu un turpinās arī tagad. Gandrīz 13 miljonus eiro vērtos atjaunošanas darbus plānots pabeigt šī gada beigās.
Valdība atbalsta grozījumu veikšanu Ventspils brīvostas likumā valsts aizdevuma saņemšanai
Ministru kabineta sēdē šodien tika atbalstīti grozījumi Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā izsniedz valsts aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un uzsākto būvniecības projektu kreditēšanai. Valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus Ministru kabinets noteiks pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā.
10.jūnijā savu 25.sezonu sāks Ventspils ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs”
Ārkārtas situācija Latvijā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai pirmo reizi 25 gadu laikā Ventspils brīvostas pārvaldes ekskursiju kuģīša “Hercogs Jēkabs” sezonu atlika par vairāk nekā mēnesi no tradicionālā 1.maija. Trešdien, 10.jūnijā, “Hercogs Jēkabs” atkal gaidīs viesus, lai vestu ceļojumā pa Ventu no jūras vārtiem līdz pat Ventas lokiem pie airēšanas bāzes “Dampeļi”.
Ventspils brīvostas pārvalde gādā par Ventspils infrastruktūras attīstību
Ielas, laukumi, automašīnu stāvlaukumi, tilti, zaļās zonas kopšana un vēl simtiem pilsētas ikdienā svarīgu jautājumu – tā visa ir Ventspils pilsētas infrastruktūra, par ko ikdienā gādā Ventspils brīvostas pārvalde. Savā preses konferencē Aivars Lembergs apsūdz Ventspils brīvostas pārvaldi pilsētas infrastruktūras attīstības bremzēšanā, kas neatbilst patiesībai, tāpēc vēlamies skaidrot Ventspils brīvostas pārvaldes pozīciju.
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
Dorsans de Bijšērs, Malmar Sheet Metal valdes priekšsēdētājs un īpašnieks:
– Lai gan mēs apmeklējām arī Liepāju, Jelgavu un Rīgu, vairāk mūs piesaistīja Ventspils. Ne tikai tāpēc, ka tā ir zaļa un skaista pilsēta, bet arī tāpēc, ka šeit dzīvo izglītoti un motivēti cilvēki un dažādās iestādēs mēs sastapām pretimnākošus darbiniekus, turklāt šeit bija pieejama arī zeme... Mūsu izvēli ietekmēja arī tas, ka šeit pastāv loģistikas infrastruktūra, prāmju satiksme ar Vāciju un Zviedriju, kā arī infrastruktūra jaundibinātiem uzņēmumiem, piemēram, biznesa inkubators. Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrs nodrošina uzņēmumu ar jauniem un izglītotiem darbiniekiem. Liela loma ir arī Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam, kas nodrošināja palīdzību Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai, kā rezultātā uzņēmums ieguva jaunu ražotnes ēku.
Froli Baltic valdes locekle Margret Fromme:
– Margret Fromme par Ventspils pilsētu: “Ventspils pilsētu pazīstam jau vairāk nekā 18 gadus. Šī pilsēta mums un Froli komandai ir kā pērle pie jūras. Ventspilnieki ir atvērti, iecietīgi, ieinteresēti un draudzīgi. Mūs vienmēr pārsteidz pilsētas ieguldījums jaunos sociālajos, kultūras un ekonomiskajos objektos un organizācijās. Katru reizi, kad šeit ierodamies, jūtam pozitīvo enerģiju un gūstam sajūtu, ka esam ciemos pie draugiem.”
Un par darbiniekiem: “Ir ne tikai slavējams vietējo darbinieku izglītības līmenis, bet arī tas, ka katrs no viņiem ir gatavs izglītoties, mācīties, apgūt nezināmo un, galvenais – ļaut sevi mācīt. Apmācības sadarbībā ar vācu kolēģiem notiek gan tepat uz vietas, gan Vācijā. Esam lepni par saviem darbiniekiem un gandarīti par to, cik godprātīgi un rūpīgi viņi dara savu darbu. Strādāt pie poliuretāna darbības iekārtas nevar iemācīties skolā. Tas jāapgūst uz vietas, produkcija mainās, līdz ar to arī darbiniekiem nepieciešamas jaunas prasmes un iemaņas.”
