Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi darboties atjaunojamo energoresursu sektorā, smeļoties atziņas no citu valstu prakses. Oktobra sākumā Ventspils brīvostas pārvaldes atjaunojamās enerģijas klastera attīstītājs Kaspars Liepiņš piedalījās pasākumā “Hydrogen Trade Mission to the Netherlands – Building renewable and low-carbon Hydrogen Ecosystems”, kas norisinājās Nīderlandē. Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvis guva iespaidīgu pieredzi progresīvākajos sasniegumos zaļās enerģētikas jomā, un iegūtās zināšanas tiks pielietotas Ventspils ceļā uz ūdeņraža enerģijas ekosistēmas attīstību.
Vizītes laikā dalībnieki piedalījās izglītojošās sarunās par jaunākajiem notikumiem ūdeņraža (H2) sfērā Eiropā, paneļdiskusijā par mācīšanos un valstu sadarbību ūdeņraža ekosistēmu veidošanā, kā arī plenārsēdē par Ziemeļjūras un Baltijas jūras enerģētikas mērķiem, ambīcijām, attīstību un izaicinājumiem. Liels pasākuma uzsvars tika likts uz ūdeņražekonomikas sektora attīstību un biznesa potenciālu Baltijas valstīs un Polijā, jo 2023. gadā Nīderlande veica būtisku tirgus izpēti ar mērķi izzināt, kā šīs četras valstis var mācīties un sadarboties, lai izveidotu atjaunojamas un zema oglekļa satura ūdeņraža ekosistēmas.
Viesi apmeklēja Amsterdamas ostu, kas šobrīd kopā ar starptautisku partneru konsorciju izstrādāto vērtību ķēdes zaļajam ūdeņradim un tā atvasinājumiem. Dalībniekiem bija iespēja tuvāk iepazīties arī ar Arnhemas un Nijmegenas Lietišķo zinātņu universitātes Ūdeņraža laboratoriju (H2 Lab of HAN University of Applied Sciences). Nozīmīgs apskates objekts bija Kleefse Waard industriālais parks (Kleefse Waard Industrial Park) – godalgots biznesa parks, kas savieno ilgtspējīgus un ar enerģiju saistītus uzņēmumus, fokusējoties uz novatoriskām rūpnieciskajām darbībām.
Plenārsēdē tika apspriesta finanšu, zināšanu, cilvēkkapitāla, normatīvo aktu, kā arī publiskās un privātās partnerības ietekme uz pilnīgas H2 vērtību ķēdes izveidošanu Nīderlandē un tās austrumu daļā. Īpaša uzmanība tika pievērsta ambīcijām un izaicinājumiem, kas notiek ārzonas enerģētikas attīstībā. Starptautiskās konferences “Wind meets Gas” kopējā tēma šogad tika vērsta uz liela mēroga enerģētikas projektu realizāciju, galvenajiem šķēršļiem un veicinātājiem. Konferences dalībnieki prezentēja savu valstu praksi ne vien ūdeņraža, bet arī citu ilgtspējīgās enerģijas tehnoloģiju jomā, pievēršot uzmanību enerģijai, ko iespējams ražot Ziemeļjūras piekrastē. Līdzīgi Ziemeļjūrai, arī Baltijas jūrai ir liels potenciāls jūras vēja jaudas palielināšanai, samazinot atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem. Paneļdiskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kāda ir starptautiskās sadarbības nozīme un kādi ir galvenie veicinātāji un šķēršļi, lai sasniegtu mērķus un īstenotu šos liela mēroga enerģētikas projektus.
Pasākumu-tirdzniecības misiju organizēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā un Nīderlandes Uzņēmumu aģentūra (RvO – Rijksdienst voor Ondernemend Nederland). Vizītes mērķis bija pārstāvēt Ventspils brīvostas intereses nolūkā dibināt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādiem nozares pārstāvjiem Eiropā saistībā ar investīciju piesaisti Zaļās enerģētikas un ūdeņražekonomikas projektiem, kā arī izveidot Zaļās transformācijas stratēģiju. Ventspils ostai kā infrastruktūras objektam ir milzīgs potenciāls iekļauties ūdeņraža ekosistēmā un pielāgoties nākotnes ūdeņraža ekonomikas attīstībai, tai skaitā eksportējot saražoto ūdeņradi uz ārvalstīm. Stratēģiskais fokuss uz ūdeņradi varētu nostiprināt Ventspils kā ilgtspējīgas enerģijas risinājumu centra pozīcijas Baltijas reģionā.