SVEICINĀTI VENTSPILS OSTĀ!
Jaunumi
Ventspils brīvostas sektororientētā piesaistes stratēģija saņem starptautisku novērtējumu
Ik gadu Lielbritānijā bāzētais starptautisko investīciju izdevums “fDi Intelligence” publicē ...2025.gada 9 mēnešos Ventspils brīvostā kravu apjoms palielinājies par 15%
2025.gada 9 mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 6,5 miljonus tonnu ...
Uzņēmumi Ventspils Brīvostā
VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs:
– Ventspils ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur pēdējo septiņu gadu laikā IKT uzņēmumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. Izstrādātā stratēģija un rīcības plāns paredz mērķtiecīgi turpināt izaugsmi un nodrošināt IKT nozares koncentrācijas palielināšanos pilsētā. Saskaņā ar izstrādāto stratēģiju plānojam padarīt Ventspili daudz redzamāku Eiropas IKT kartē, piemeklējot Ventspils un reģiona mērogiem atbilstošu nišu, kā arī nodrošinot kvalitatīvu izglītību speciālistiem, izcilu infrastruktūru un labākos apstākļus IKT uzņēmumu vajadzībām.
SIA “PurpleGreen Energy C” PtX nodaļas vadītājs Māris Daniševskis: Mēs saredzam lielu potenciālu Latvijai kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti. Viens no piemērotākajiem veidiem, kā atjaunīgo enerģiju eksportēt, ir to pārvēršot molekulu formā - piemēram, e-metanola vai “zaļā” amonjaka, un tālāk šo enerģiju eksportēt izmantojot Ventspils brīvostā pieejamo infrastruktūru. Mēs augsti novērtējam Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu un veiksmīgo sadarbības sākumu, un ar lielu optimismu strādājam pie šī projekta realizēšanas.”
Uldis Ālītis, projektu attīstības un inovāciju vadītājs, SIA “PurpleGreen Energy C”: “Šis ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai ceļā uz nulles emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Plānotā rūpnīca darbosies ar uzstādīto elektroenerģijas jaudu 550 MW, ļaujot ik gadu saražot ap 550 000 tonnām zaļā amonjaka. Šī projekta īstenošana varētu palielināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu par 65–70%. Gadā no šī projekta sagaidāms arī būtisks pienesums valsts budžetā – aptuveni 66,4 miljoni eiro nodokļos.”


