26.februārī ventspilnieku pasta kastītes sasniedza Ventspils “pašvaldības un tās institūciju izdoto tiesību aktu skaidrojums”, kura izdevējs ir Ventspils bibliotēka. Tajā cita starpā lasāms raksts “Kā dome izglāba brīvostas kredītspēju”. Vai tas ir viss, kas domei (jeb Ventspils bibliotēkai?) būtu sakāms, vai tomēr kaut kas būtisks tiek noklusēts? Skaidrojam, kā ir patiesībā.
| Ventspils bibliotēka raksta: “Tikai izlēmīgas un ātras Ventspils domes darbības rezultātā, lemjot pagarināt ķīlas līgumus par trim gadiem, tika atgūta Ventspils brīvostas pārvaldes iespēja saņemt kredītus.” |
Sarunas vairāku mēnešu garumā
Pašvaldība vairākkārt uzsvērusi savu lielo lomu kredīta pārfinansēšanā, un nevar noliegt, ka pēc vairāku mēnešu sarunām un sarakstes pozitīvs lēmums par ķīlu pagarināšanu uz trīs gadiem tiešām tika pieņemts. Tiesa, Valsts Kase aizdevumu brīvostai iedeva uz 10 gadiem, bet pašvaldība ķīlas – tikai uz 3. Un godīgi tomēr būtu pateikt, ka pašvaldības ķīlas tika nosargātas un brīvostas maksātspēja sakārtota pateicoties Ventspils brīvostas valdei un pārvaldes darbinieku operatīvajam un pašaizliedzīgajam darbam. Tāpat pašvaldība aizmirst pieminēt faktu, ka viena no galvenajām problēmām, kas lika komercbankām pārdomāt par iespēju pagarināt brīvostas kredītus, bija Ventspils brīvostas pārvaldes iekļaušana OFAC sankciju sarakstā 2019.gada decembrī.
Glābti īpašumi
Ja pašvaldība nebūtu piekritusi pagarināt ķīlu termiņu un attiecīgi Ventspils brīvostas pārvalde nevarētu saņemt aizdevumu pārkreditēšanai, tad jau 2020.gadā komercbankām būtu tiesības pārņemt un realizēt pašvaldības īpašumus. Un kas gan ir šie īpašumi – trīs par Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļiem būvētas piestātnes un zeme zem tām, kā arī Ziemeļu mols, jo līdz 2010.gadam viss, ko uzbūvēja vai iegādājās Ventspils brīvostas pārvalde, tika reģistrēts uz pašvaldības vārda.
Ķīlas nevis brīvostai, bet pilsētai svarīgu projektu realizācijai
Gan rūpnieciskās ēkas, gan pievedceļu būvniecība, kam brīvosta ņēmusi kredītus, vienmēr bijuši galvenokārt vajadzīgi pilsētai pašvaldības budžeta papildināšanai un pašvaldības budžeta taupīšanai. Tāpēc īpaši izcelt nodrošinājumu šādiem projektiem kā ārkārtēju pašvaldības devumu nav korekti. Ja tāda nodrošinājuma nebūtu bijis, tad brīvostas pārvalde nevarētu būvēt pievedceļus, kas pirmkārt taču ir pilsētas ielas. Sekojoši brīvostas pārvalde neapmaksātu ielu tīrīšanu, labiekārtošanu, ceļa zīmju maiņu utt. Un tādā gadījumā visi šie izdevumi būtu jāsedz no domes budžeta. Atgādinām, ka neviena cita ostas pārvalde šādus ieguldījumus pilsētvidē neveic.
Iespēja nopelnīt
Lepojoties ar to, kā dome atļauj ieķīlāt pašvaldības īpašumus, lai brīvosta varētu realizēt pilsētai svarīgus projektus, aizmirsts pieminēt faktu, ka Ventspils brīvostas pārvalde par ķīlu izmantošanu pašvaldībai maksā. Par konkrēto ķīlu izmantošanu līdz pārfinansēšanai Ventspils brīvostas pārvalde pašvaldības budžetā jau bija iemaksājusi 276 750 eiro. Savukārt, pēc brīvostas kredītu pārfinansēšanas Valsts Kasē šī summa ir 1,5% no īpašumu kadastrālās vērtības, kas pēc pašreizējās vērtības ir ap 65 tūkstošiem eiro gadā.
|
Ventspils bibliotēka raksta: “Ventspils pilsētas domes īpašums vienmēr kalpojis kā nodrošinājums Ventspils brīvostas pārvaldes projektu realizācijai, lai nodrošinātu gan pievedceļu izbūvēšanu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, gan veiktu ieguldījumus ražošanas telpu izveidē Ventspils rūpnieciskajā parkā, būvējot jaunas ražošanas ēkas.” |
Brīvostas ieguldījumi rūpniecībā ļāvuši sasniegt iespaidīgus rezultātus
Nav taisnība, ka domes īpašums vienmēr kalpojis par nodrošinājumu. Ventspils brīvostas pārvalde 6 ražošanas ēkas (VATP 1A, VATP 2, VATP 5, VATP 6, VATP 7 , Ganību iela 103) ir būvējusi, neizmantojot Ventspils pilsētas domes īpašumus kā nodrošinājumu, lai saņemtu banku aizdevumus būvniecības darbu finansēšanai. Kā hipotekārais nodrošinājums kredītu saņemšanai ir kalpojušas pašas jaunbūvējamās ēkas, kas ir Ventspils brīvostas pārvaldes īpašums. Tieši Ventspils brīvostas pārvaldes ievērojamais ieguldījums pilsētas industriālajā attīstībā ļauj šobrīd Ventspilij pamatoti lepoties ar sasniegto šajā jomā. Un ieguvēji, protams, no šī procesa ir gan valsts, gan pašvaldības budžets un ventspilnieki. Arī šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde turpina ieguldīt ievērojamus līdzekļus šajā jomā, ko Ventspils bibliotēka piemirsusi pieminēt, lepojoties ar jauno “Hansamatrix” un topošo “Ultraplast EU” rūpnīcu.
Sadaļa, kurā publicēts raksts, pilnīgi pareizi nosaukta “Ostas politika”. Jo par politiku ir šis stāsts. Ventspils brīvostas pārvalde ļoti labi saprot, ka ļoti tuvu ir pašvaldības vēlēšanas un osta nu šoreiz iekļuvusi politiskās dzirnavās. Kamēr Ventspils pilsētas dome turpina publisku diskreditējošu polemiku, kas neatgriezeniski grauj Ventspils pilsētas un Ventspils brīvostas tēlu, konkurenti priecājas. Tādā pilsētā kā Ventspils nav iedomājams, ka osta varētu nesadarboties ar pilsētu, bet, lai tas notiktu, jāsāk risināt kopīgus jautājumus sabiedrības nevis atsevišķu politiķu interesēs.