Elektronikas ražotnes paplašinās
Pats saspringtākais laiks tieši tagad rit būvniekiem, kuri cenšas maksimāli izmantot rudens dāvātās siltās dienas, lai pagūtu uzlikt ēkām jumtu un pabeigt darbus, kas visvairāk pakļauti klimatiskajiem apstākļiem. Elektronikas centra jaunbūvē jau saskatāmas pusapaļas divstāvu biroja un sadzīves daļas fasādes un vienstāva ražošanas daļas kontūras. Visus celtniecības darbus veic Ventspils uzņēmumsPilsbūve – apakšuzņēmējs kompānijai Abora, kas parakstīja līgumu ar pasūtītāju – Ventspils brīvostas pārvaldi. Ir pabeigta pamatu izveide, segumu montāža, grīdas sagatavošanas darbi, stāsta būvdarbu vadītājs Rolands Šteinbergs. Ventspils metināšanas rūpnīcas speciālisti veic metāla konstrukciju montāžu, savukārt Pilsbūves celtnieki veido sienas no gāzbetona un keramzītbetona blokiem. Katru dienu objektā strādā līdz 20 Pilsbūves speciālistu. Pirms sala iestāšanās ir jāpagūst iebetonēt grīdu, norāda Šteinbergs.
Būvniekiem Elektronikas centra izveide šķiet saistoša no jauno tehnoloģiju un materiālu izmantošanas viedokļa. Kompānijas Pilsbūve vadītājs Aivars Avotiņš piemin ēkas jumta konstrukcijas un paneļus – tie ir apgādāti ar siltumizolāciju un no abām pusēm apdarināti ar skārdu. Tādus paneļus var ātrāk uzmontēt. Jaunie materiāli tiek izmantoti arī pārsegumam. Tādēļ celtniecības laikā ir ļoti svarīgi sadarboties ar pasūtītāju – Ventspils brīvostas pārvaldi, kā arī ar nākamo ražošanas telpu nomnieku – Ventspils elektronikas fabriku, uzsver Avotiņš.
2015. gadā jaunajā Elektronikas centrā darbosies trīs mūsdienīgas elektronikas ražotnes. Aptuveni 80% ražošanas ēkas, kuras kopējā platība ir 4300 m2, aizņems Ventspils elektronikas fabrika (VEF), kas plāno paplašināties. Nākamajā gadā, pēc pārcelšanās uz jaunajām Elektronikas centra telpām, pašreizējais VEF kolektīvs, kas sastāv no 90 cilvēkiem, kļūs bagātāks aptuveni par 25 jauniem darbiniekiem, prognozē uzņēmuma vadītājs Ilmārs Osmanis. Savukārt turpmākajos gados jauno darba vietu skaits pieaugs par 50. Ražotāju plāni īstenojami, pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes tālredzīgajai politikai. Tā atbalsta ražotājus, investējot ražošanas ēku, pievedceļu un komunikāciju izbūvē, saka Osmanis.
Ēka unikālām tehnoloģijām
Otrā pievedceļa pusē VATP teritorijā top Tehnoloģiju centrs. Tur saimnieko galvenais darbuzņēmējs – Ventspils kompānija Ostas celtnieks un apakšorganizācijas. Darbi notiek vairākās frontēs, norāda projekta vadītājs Māris Grundmanis. Topošās ēkas metāla konstrukcijas montē Jelgavas uzņēmumsArmet-A, ārējo elektrotīklu izbūvi veic Talsu kompānija Talsu spriegums, bet iekšējos ūdensvada un kanalizācijas, ventilācijas un siltumtīkla darbos iesaistīta Liepājas kompānija Vega 1. Darba netrūkst arī ventspilniekiem, kuri piedalās seguma izbūvē visā teritorijā un uzsākuši konstrukciju montāžu pa ēkas perimetru. Pirms ziemas iestāšanās celtnieki grib pagūt uzlikt ēkai jumtu un izbūvēt stāvu pārsegumus, lai laicīgi uzsāktu sienu mūrēšanu un citus darbus, stāsta Grundmanis. Būvniecības laikā iznācis saskarties ar negaidītiem apstākļiem, atzīst projekta vadītājs. Būvniecības laukumā bijis vairāk būvgružu no iepriekšējiem objektiem, nekā sākumā tika paredzēts. Tomēr tagad būvnieki ir tikuši galā ar papildu darba apjomu un sadzen grafiku. Vienlaikus ar Tehnoloģiju centra būvniecībuOstas celtnieks cita līguma ietvaros ar Ventspils brīvostas pārvaldi būvē pievedceļu VATP būvniecības procesā esošajiem un perspektīvajiem objektiem, stāsta Grundmanis.
Viens no jaunā Tehnoloģiju centra potenciālajiem nomniekiem ir vācu izcelsmes uzņēmums, kas ražo kapilārcaurules, Wasserkabel Montage Baltic. Kapsulas iemūrēšanas ceremonijas laikā projekta vadītājs un galvenais tehnologs Hanss Ebhards Šmits pastāstīja, ka iecerējis šeit organizēt Latvijā un Baltijā pirmo jaunās paaudzes apkures un kondicionēšanas sistēmas ražošanu, izmantojot alternatīvu enerģijas avotu – sauli, zemi, vēju. Uzņēmumā ne tikai ražos energosistēmas, bet arī apmācīs speciālistus, kuri varēs montēt tās kā jaunajos objektos, tā arī jau esošajos renovācijas laikā. TādēļWasserkabel Montage Baltic ir ieinteresēts sadarboties ne tikai ar Ventspils brīvostu, bet arī ar Ventspils Tehnikumu un Ventspils Augstskolu, uzsver Šmits.
Apkures un kondicionēšanas sistēma demonstrēšanas nolūkiem tiks uzstādīta uzņēmuma birojā jaunajā Tehnoloģiju centrā. Būvniekiem ir jānodrošina nosacījumi unikālās iekārtas uzstādīšanai, skaidro Grundmanis.
Būvniekiem ir darbs visu gadu
Aivars Avotiņš, SIA "Pilsbūve" valdes priekšsēdētājs
– Pateicoties pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījumiem, Ventspils celtniecības kompānijas var strādāt ne tikai celtniecībai tradicionālajā sezonā, bet arī rudens un ziemas periodā, kad celtniekiem parasti iestājas mierīgāks laiks. Patlaban galvenais objekts, kura būvniecībā piedalās kompānija Pilsbūve, ir VATP teritorijā topošais Elektronikas centrs. Mums ir ļoti svarīgi, ka pasūtījumi nebeidzas – tiek pabeigti darbi Ventspils Tehnikuma rekonstrukcijā un būvniecībā un jau pilnā gaitā rit Elektronikas centra celtniecība. Pilsbūvei tas ir pietiekami liels objekts, kas ļauj mums nodrošināt ar darbu visu celtnieku kolektīvu, kurā ir aptuveni 70 cilvēku. Ceru, ka, pateicoties pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījumiem, mēs saglabāsim un varēsim noslogot ar darbu mūsu uzņēmuma kolektīvu.
Izdevīgi gan biznesam, gan pilsētai
Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
– Visos Latvijas vēsturiskajos industriālajos centros ir pieejams plašs industriālo ēku klāsts. Tas tā nav Ventspilī, jo par mērķtiecīgu industriālo attīstību šeit var runāt tikai pēdējo 12 gadu griezumā. Tāpēc ir gandarījums, ka šobrīd ar ES finansiālo atbalstu mēs varam Ventspilī radīt līdzvērtīgus apstākļus kā lielākajos rūpnieciskajos centros – atnākot investoram ar savu ideju, mēs varam piedāvāt tās realizēšanu nekavējoties jau gatavās rūpnieciskajās telpās. Tas investoru piesaistes jomā padara Ventspili konkurētspējīgu ar citiem industriālajiem centriem. Uzņēmējam, kura pamatnodarbošanās ir ražošana, ne vienmēr ir interese ieguldīt laiku un resursus pilnīgi citā jomā – nekustamā īpašuma attīstīšanā. Tāpēc modelis, ka, izmantojot ES fondus, piedāvājam gatavas ražošanas ēkas par pieejamām nomas maksām, ir ļoti izdevīgs abām pusēm. Uzņēmējs iegūst gatavas, labi aprīkotas telpas un infrastruktūru, kur var nekavējoties uzsākt darbību, bet pilsēta – jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus.