Ventspils brīvosta Ēnu dienā jauniešiem piedāvāja bagātīgu programmu, kurā bija gan tikšanās ar speciālistiem, gan neaizmirstams brauciens ar kuģīti.
Brīvostā – 12 ēnas
13. februārī visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kad jauniešiem bija iespēja iepazīt dažādas profesijas un vairāku stundu garumā vērot izvēlētā speciālista darba ikdienu. Arī Ventspils brīvosta allaž atsaucīgi iesaistās Ēnu dienā, šogad pie sevis uzņemot 12 ēnas. Četri jaunieši ēnoja ostas kapteini Arvīdu Buku, trīs – ūdenslīdēju Denisu Lapinu, bet piecas ēnas bija hidrobūvju inženierei Viktorijai Bursakovskai. Ēnu dienai Ventspils brīvostā pieteicās skolēni gan no Ventspils, gan citām Latvijas vietām. Piemēram, ostas kapteiņa ēna Mierdars Ragže mācās Ēdoles pamatskolā, Nata Dunajevska ir no Baložiem, bet Daniels Jānis Bernāns – no Rojas. Būvinženieres ēnotājs Ralfs Kudrovskis ir no Kuldīgas, bet ūdenslīdēja ēna Didzis Rancāns mācās mūsu novada skolā – viņš ir Zūru pamatskolas audzēknis. Ēnotāju vidū bija arī Ventspils Tehnikuma audzēkņi un skolēni no Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas, 6. vidusskolas un 2. pamatskolas.
Jaunieši izmanto iespējas
Vaicāti, kā viņi izvēlējušies ēnot konkrēto speciālistu, jaunieši sniedz dažādas atbildes. Piemēram, Mierdars domā par mūrnieka profesiju, taču otra viņu interesējošā joma ir jūrniecība. Viņa vectēvs savulaik ir bijis kuģa mehāniķis. Nata izvēlējās ēnot ostas kapteini, lai paplašinātu savu redzesloku. Meiteni no Baložiem uz Ēnu dienu atveda tētis Artūrs, kuram arī pašam bija interesanti uzzināt par ostas darbu. Kuldīdznieks Ralfs Kudrovskis iepriekšējos gadus ēnojisfizioterapeitu un ārstu, bet šogad – būvinženieri. Ēnu dienas pieredze skolēnam atklāj katras profesijas plusus un mīnusus, un, pirms kādu izvēlies par savu, ir svarīgi tos zināt, domā Ralfs. Arī Didzis, kurš ēnoja ūdenslīdēju, iepriekš ir bijis ēna programmētājam un mūzikas skolas direktoram. Jo vairāk profesijas iepazīsti, jo vieglāk vēlāk būs izvēlēties savu, domā Didzis.
Jūras viļņos
Skolēniem, kuri ēnoja ostas kapteini, bija iespēja iepazīties ar Kuģu satiksmes dienestu, Ostas kontroles dienestu, parunāties ar ločiem, kā arī izbraukt ar loču kuteri Kaija. Savukārt hidrobūvju inženieres un ūdenslīdēja ēnotāji devās izbraucienā ar ūdenslīdēju kuģi Neptūns. Brauciena laikā ēnas varēja vērot kuģus un ostas darbu, kā arī apskatīt Ziemeļu molu no jūras puses. Ūdenslīdējs Deniss Lapins aizraujoši stāstīja par savu darbu, atklājot, kur var apgūt ūdenslīdēja profesiju, kādu atalgojumu saņem šīs profesijas pārstāvji. Skolēni uzdeva jautājumus, un daži no viņiem izmantoja izdevību ietērpties ūdenslīdēja darba tērpā un uzlikt zemūdens darbiem paredzēto masku. Skolēni ļoti novērtēja šo braucienu, atzīstot, ka tas bijis patiešām aizraujoši – izjust šūpošanos viļņos un redzēt tuvplānā ostas darbu. Pēc brauciena ar kuģi Neptūns skolēni devās uz uzņēmumu BMGS, kur tiek izgatavoti dažāda izmēra tetrapodi, kurus izmantos Ziemeļu mola atjaunošanai.
Izvēloties profesiju, jāklausa sirdij
Skolēniem bija interesanti uzzināt, kā ostas speciālisti uztver savu darbu. Ostas kapteinis Arvīds Buks jau vairākkārt pie sevis uzņēmis ēnas. Viņš stāsta: «Es visu mūžu esmu bijis jūrnieks, mīlu jūru un darbu jūrā. Man patīk jauniešiem pastāstīt, kā mēs strādājam.» Ostas kapteiņa pienākumus Buks pilda jau 27 gadus, bet viņa kopējais darba stāžs (un tas ir saistīts tikai ar jūru) ir 63 gadi. Ja viņam šodien būtu jāsāk viss no jauna, viņš nešaubīgi izvēlētos jūrnieka profesiju. Viņam būtu ļoti patīkami, ja arī kāds no Ēnu dienas jauniešiem izvēlētos studēt Jūras akadēmijā un iemīlētu jūrnieka grūto un vienlaikus romantisko darbu. Tā kā divas viņa ēnas ir daiļā dzimuma pārstāves, sarunas laikā viņš piebilst, ka arī meitenes var kļūt par kuģu kapteiņiem.
Viktorija Bursakovska norāda, ka tieši hidrobūvju inženieru Latvijā ir samērā maz, šī ir reta profesija. Viņa pati izglītību ieguvusi Sanktpēterburgā. Arī Viktorijas mamma strādāja par būvinženieri – celtniecības uzņēmumā. Bursakovskai bijis interesanti vērot, kā ostā būvē piestātnes, tādēļ radusies interese tieši par hidrobūvēm. Ostas speciāliste jauniešiem novēl atrast tādu profesiju, kas būtu sirdij tuva.
Denisa Lapina ģimenē neviens cits nav bijis saistīts ar darbu jūrā. Taču viņš jau no agras bērnības zinājis, ka būs ūdenslīdējs, un par citām profesijām nav bijusi ne mazākā interese. Lapins pieminēja meiteni Elizabeti no Jūrmalas, kura pie viņa bija ieradusies Ēnu dienā pirms diviem gadiem. Toreiz meitenei bija 12 gadi, taču interese par šo profesiju – nešaubīgi liela. Lapins uzaicinājis meiteni vēlreiz atbraukt vasarā. Viņa ieradusies jau ar ārzemēs iegūtu junioru sertifikātu niršanā, tāpēc Lapins viņai piedāvājis nirt jūrā pie nogrimuša kuģa. Meitene zem ūdens uzvedusies mierīgi, viņai viss izdevies. Šajā vasarā brīvostas ūdenslīdējs Elizabeti atkal aicinājis ciemos. Tā sanāk, ka tieši Ēnu diena meitenē radīja pastiprinātu interesi par ūdenslīdēja profesiju.
Ūdenslīdēja un hidrobūvju inženieres ēnas iepazīst kuģi Neptūns un ostu.
Deniss Lapins savām ēnām piedāvāja ietērpties ūdenslīdēju kostīmā.
Ostas kapteinis Arvīds Buks demonstrē ēnām ostas kartes, kurās atzīmēts Ventas dziļums.
Skolēni vērtē pieredzēto
Agne (Ventspils 6. vidusskola):
– Mans vectēvs arī kādreiz strādāja uz zvejas kuģiem, bet tētis jau no 14 gadiem braucis viņam jūrā līdzi. Tagad tētis strādā būvniecībā, bet man ir daudz stāstījis par jūru. Nākotnē es gribu mācīties Liepājas mākslas un mūzikas vidusskolā un vēlāk studēt arhitektūru. Būvinženieri ēnoju, jo man tas liekas nedaudz saistīts ar arhitektūru.
Alita (Ventspils Tehnikums):
– Mācos Ventspils Tehnikumā, kur apgūstu viesu uzņemšanas specialitāti. Par Ēnu dienas piedāvājumu uzzināju kikboksa treniņā un nolēmu, ka vajag izmēģināt un uzzināt kaut ko jaunu! Ostas kapteinis tik aizraujoši un interesanti stāstīja, man ļoti patika! Šī bija ļoti laba pieredze!
Mareks (Ventspils Tehnikums):
– Es mācos Ventspils Tehnikumā par automehāniķi. Tā kā arī turpmāk gribu dzīvot te, Ventspilī, mani, protams, interesē, kādas profesijas šeit ir aktuālas. Ēnu dienā es iepazinos ar būvinženieru darbu, viņu pienākumiem un darba specifiku. Viss redzētais mani ieinteresēja, esmu ļoti apmierināts, ka ēnu dienā izvēlējos apmeklēt Ventspils brīvostu.
Roberts (Ventspils Valsts 1. ģimnāzija):
– Nākotnē gribu būt būvinženieris, tāpēc, kad uzzināju par Ēnu dienu, uzreiz pieteicos. Bija interesanti, man patika! Ekskursija pa ostu noteikti paliks atmiņā, jo tā bija unikāla iespēja! Arī BMGS nekad nebiju bijis. Uzskatu, ka visiem vajag piedalīties šādos pasākumos, jo tā ir liela pieredze.