Ir jāmeklē un jāatrod savas priekšrocības

16/03/2021

2020. gads Ventspils brīvostas pārvaldei bija pārmaiņu gads. Gaidāmā ostas pārvaldes reforma sakrita ar Krievijas realizētajām iecerēm novirzīt ogļu kravas uz savām ostām un Covid-19 pandēmijas raisītajām izmaiņām pieprasījumā pēc energoresursiem. Uz jautājumiem par aizvadīto gadu un šī gada prognozēm atbild Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Kravu apgrozījums brīvostā strādājošajos privātajos termināļos pagājušajā gadā saruka par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vai Ventspils brīvostas pārvalde varēja novērst tādu kravu apjoma kritumu?

– Atbildi uz šo jautājumu gribētu sākt ar sava priekšgājēja – iepriekšējā Ventspils brīvostas pārvaldnieka – vārdiem: lai cik labi strādātu Ventspils brīvostas pārvalde, kravu apgrozījums no tās nav atkarīgs. Ja brīvostas pārvalde nebūtu nodrošinājusi vajadzīgos dziļumus akvatorijā un pie piestātnēm, kā arī nepieciešamo infrastruktūru, tad no mums varētu prasīt atbildību par kravu apgrozījuma kritumu. Kravu piesaiste ostā – tas ir termināļu darbs un atbildība. Pagājušajā gadā galvenais kravu apgrozījuma kritums notika uz ogļu un naftas produktu rēķina. Tas, īpaši jau ogļu kravās, bija gaidāms un labi zināms jau daudzus gadus iepriekš. Krievija atklāti runāja par to, ka vēlas savas kravas pārvirzīt uz savām ostām. Savukārt pārējo kravu apjoms ir salīdzinoši stabils un dažos segmentos, kā kokmateriāli un dažādi lauksaimniecības izcelsmes produkti, pat pieaug.

Kāda ir šībrīža situācija un izaicinājumi?

– Osta ir valsts ekonomikas spogulis, bet ostas uzņēmumi un brīvās ekonomiskās zonas uzņēmumi – ekonomikas termometrs. Ostas pārvaldes misija ir orientēta uz ostas klientu un partneru labklājības celšanu, ko nodrošina pašas ostas ilgtermiņa izaugsme. Ventspils ostu iepriekšējos gados ir skāruši dažādi triecieni, kas ietekmēja arī uzņēmumu kravu apgrozījumu un investīciju piesaisti. Tranzītbiznesa karš tika atspoguļots ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas ekonomistu apskatos. Ieilgusī tiesvedība ostas uzņēmumos atstāj nogurumu uzņēmēju centienos atveseļot iepriekšējo laiku satricinājumus. Dažādas sankcijas var uzlikt un noņemt, bet tām mēdz būt arī nevēlamas blaknes, tāpēc sankciju režīmi bieži arī izpelnās kritiku. Eiropa uzliek sankcijas Krievijas amatpersonām, bet Krievija savu dzelzceļa kravu tranzītu novirza no Baltijas valstīm citos virzienos, kas tieši ietekmē Latvijas tranzītbiznesā strādājošos uzņēmumus. Kurš cieš vairāk? Tomēr visvairāk sankciju skartā osta Latvijā bija un ir Ventspils. Sankcijas nedrīkst būt sods. Bet Ventspils ostai sankcijas ir sods, jo sankciju skarto uzņēmumu finanšu apstrāde no komercbanku puses tika ierobežota un bieži arī apturēta. Uzņēmumu centieni kredītresursus attīstībai piesaistīt no bankām ir kļuvuši neiespējami. Investori izvairās no ostas uzņēmumiem to neskaidrās dibinātāju un patieso ­labuma guvēju struktūras dēļ. Uzņēmumu vadītājiem nav informācijas, kas notiks ar arestētajām kapitāldaļām. Visbeidzot, jāpiemin veiktās izmaiņas ostas valdē – tam sekojošais Ventspils domes aizvainojums ir tik liels, ka tas ir pārāks par vēlmi pieņemt konstruktīvus lēmumus turpmākai sadarbībai starp ostas pārvaldi un domi. Visi šie procesi ir ietekmējuši to, kas šobrīd notiek ostā, savukārt tas ir izaicinājums ostas pārvaldei – šo visu sakārtot, izstrādājot jaunu ostas konkurētspējas un attīstības plānu.

Kādas ir jūsu šī gada prognozes?

– Sastādot budžetu, vadāmies pēc tām prognozēm, ko mums iesniedz termināļi, kā arī tirgus izpētes par situāciju nozarē. Lielā mērā kravu apgrozījums mūsu ostā atkarīgs no ģeopolitiskās un politiskās situācijas. Šobrīd nav tie labākie signāli par naftas produktu tranzītu. Zinājām, ka Krievija gatavojas arī šīs kravas pārvirzīt uz savām ostām no 2023. gada, bet nupat izskatās, ka tas varētu notikt arī agrāk. Ja paraugās uz kravu struktūru, tad 26% kravu nav saistītas ar politisko virtuvi, šīs kravas vienmēr atradīs ostu; 11% kravu – no Baltkrievijas un 63% no Krievijas. Tāda struktūra padara mūsu ostu ļoti jutīgu, jo 11% un 63% – tās ir tās kravu plūsmas, kas var strauji kristies apjomā.

Lietuvieši atrodas tādā pašā ģeopolitiskā situācijā kā mēs, taču viņiem pagājušajā gadā kravu plūsmas nesamazinājās, bet gan pieauga.

– Lietuvā situācija ir citāda. Viņiem ir attīstīta pašu preču ražošana, toskait ir naftas pārstrādes rūpnīca. Lietuvieši pārkrauj caur Klaipēdas ostu savas kravas un mazāk nekā mēs cieš no politiskajiem notikumiem. Turklāt viņu termināļiem ir ciešas saites ar Baltkrievijas kravu sūtītājiem, ko tik viegli nepārraut. Vēl viņiem par labu spēlē dzelzceļa posms Lietuvas teritorijā, kas iet uz Kaļiņingradu, – tas ir papildu bonuss sarunās ar Krieviju. Varam pat teikt, ka arī šajā jomā parādās, ka lietuvieši kopš seniem laikiem bijuši labi tirgotāji un veiksmīgi pratuši panākt, lai ekonomika ir stiprāka par politiku.

Pēc kravām Ventspils osta uzrādīja vislielāko kritumu, salīdzinot arī ar citām Latvijas ostām.

– Te atkal svarīgi saprast, ko salīdzinām. Tajās kravu grupās, kas ietekmēja Ventspils apgrozījumu, kritums ir arī citās ostās. Un Ventspilī jau minēto ogļu un naftas produktu īpatsvars ir salīdzinoši ļoti liels. Rīgā, piemēram, nozīmīga kravu daļa ir ģenerālkravas, toskait konteinerkravas. Ventspils ostā konteinerlīnijas jau daudzus gadus vairs nav.

Ventspils brīvostas pārvalde varētu ar to nodarboties tuvākajā nākotnē.

– Šobrīd mums tiešām ir parādījies cerību stars, ka konteinerlīnija atkal te varētu ienākt. Bet jāsaprot, ka ir objektīvi iemesli, kāpēc konteineri aizgāja no Ventspils, – pie mums tos vest pa dzelzceļu ir tālāk un attiecīgi dārgāk nekā līdz Rīgai. Turklāt konteinerlīniju ir vērts atvērt, ja var nodrošināt vismaz simt konteineru mēnesī. Tas savukārt nozīmē, ka ir svarīgi, lai Ventspils apkārtnē būtu uzņēmēji, kas gribētu eksportēt savu produkciju ar konteineriem. Mēs braucām uz Baltkrieviju, kur apmeklējām industriālo parku Lielais akmens. Pārrunu laikā Baltkrievijā pārliecinājāmies, ka no Ķīnas puses ir ieinteresētība, lai Lielā akmens loģistikas centrs tiktu veidots Ventspilī, jo baltkrieviem nav jūras robežas. Industriālie parki ir jāattīsta ciešā saiknē ar ostas konteinerizāciju. Lietuvā, piemēram, tā arī dara – pie viņiem viena no industriālo parku priekšrocībām ir tieši konteinerpārvadājumu klātesamība ostā. Jautājums: kāpēc Ventspilī joprojām nekā tamlīdzīga nav? Ja ražotāji varēs nodrošināt nepieciešamo preču apjomu konteinerlīniju piesaistei, tad konteineri šeit būs!

Vai Ventspils brīvostas pārvalde ir iecerējusi turpmāk attīstīt industriālo zonu?

– 2020. gada sākumā pasūtījām brīvostas pārvaldes finanšu auditu, kurš cita starpā parādīja, ka ražošanas ēkām, kuras būvē brīvostas pārvalde, atdevi var saņemt pēc 20–30 gadiem. Tas ir ļoti ilgs laiks! Audits tāpat parādīja, ka tādas ēkas var būvēt daudz lētāk. Uzbūvējot lētākas ēkas, mēs varēsim iznomāt tās par zemāku cenu. Tādēļ, runājot par turpmākajiem plāniem attiecībā uz industriālajām zonām, sāksim ar šīs problēmas risināšanu. Industriālie projekti ostai ir izdevīgi tad, ja tie nozīmē kravu pienesumu ostai. Ja tās ir rūpnīcas, kurās ar ostas kravām nav nekāda sakara, tad tās ir izdevīgas pašvaldībai, bet diezgan smags slogs ostai. Te noteikti ir iespējams atrast labu kompromisu, tikai jāstrādā kopā.

Tad kāpēc Ventspils brīvosta atteicās no 8. ražošanas ēkas celtniecības Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kurai bija paredzēts ES atbalsts pusotra miljona eiro apmērā?

– ES atbalsts būtu tikai mazākā daļa no kopējām izmaksām, jo ēkas būvniecība kopā izmaksātu vismaz 4,5 miljonus eiro. Kur ņemt pārējo naudu? Lai lūgtu kredītu bankām, nepieciešamas ķīlas, bet brīvu, neieķīlātu objektu brīvostas pārvaldei nav. To droši vien daudzi ­nezina, bet ­brīvostas pārvaldes kredītsaistības, kuru lielākā daļa ir dažādu pilsētai svarīgu projektu realizācijai, ir vairāk nekā 32 miljoni eiro. Vienlaikus, šis projekts jau nekur nav pazudis, ir gatavības stadijā un var tikt piedāvāts potenciālam investoram, vai arī attīstīts labākā finanšu situācijā. Pagājušajā gadā brīvostas pārvalde pabeigusi VATP7 ēkas būvniecību, nomnieks tajā jau atrodas. Patlaban pārprojektējam VATP6 ēku, no kuras iepriekšējais nomnieks savu biznesa problēmu dēļ atteicās, taču šobrīd jau ir vairāki potenciāli interesenti. Izskaņai tuvojas darbi jaunajā ēkā Ganību ielā 103. Es uzskatu, ka nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā būtu gan pilsētas, gan ostas pārstāvji, un mēs kopā meklētu iespējas motivēt investorus palikt Ventspilī. Pats galvenais, kas Ventspilij vajadzīgs, – veselīgs uzņēmējdarbības klimats, kas šobrīd destruktīvu strīdu un dažādu politisku iemeslu dēļ tāds noteikti nav.

Vai Ventspils brīvostas pārvalde arī turpmāk piedalīsies pilsētai svarīgu projektu finansēšanā?

– Vienmēr esmu uzsvēris, ka ostas un pilsētas sadarbība ir ļoti svarīga. Diemžēl pagaidām to par veiksmīgu grūti nosaukt. Kaut vai fakts, ka Ventspils pilsētas dome neapstiprina brīvostas budžetu. Šādas darbības tikai apgrūtina vai pat padara neiespējamu daudzu projektu īstenošanu. Brīvostas pārvaldes budžetā ir un būs arī sadaļa pilsētai. Piemēram, 1,2 miljonus eiro, kurus brīvostas pārvalde tērēja iepriekšējos gados ceļu uzturēšanai pilsētā, mēs esam gatavi tērēt arī šogad. Tāpat, protams, brīvostas pārvalde maksā pašvaldības budžetā 10% no ostu maksām. Tie ir vēl 800 000 eiro, un kopā tas veido jau 2 miljonus. 4 miljonus eiro ieguldīsim investīciju projektos. Paskaitiet – no 13–14 miljonu eiro brīvostas pārvaldes budžeta apmērā 6 miljoni tiek tērēti pilsētas infrastruktūrai! Plānojam turpināt promenādes izbūvi Ostas ielā, remontēt Kaiju un Rūpniecības ielu, Ventas tiltu. Ventspils ir skaista pilsēta, kuras skaistuma veidošanā daudzu gadu garumā ievērojams finanšu pienesums bijis no brīvostas pārvaldes, un tas ir ļoti labi, kamēr nesāk ciest pats ostas darbs. Tagad ir pienācis brīdis, kad jāiegulda hidrobūvēs, piestātnēs, daudz vairāk līdzekļu jāiegulda ostas flotē, kas ir diezgan traģiskā stāvoklī, ostas kapteiņa dienesta sistēmas ir novecojušas, un arī tās ir jāatjauno. Vajadzību ir ārkārtīgi daudz. Jā, iespējams, nākamajos gados Ventspils brīvostas pārvalde nevarēs ieguldīt pilsētā tik daudz finanšu kā agrāk, jo ostas tiešo pienākumu nodrošināšanai iepriekšējos gadus finanšu ieguldīts pārāk maz.

Kuri ir svarīgākie problēmjautājumi šogad?

– Tie ir īpašuma jautājumi, kas jāsakārto ar pilsētas domi. Uzskatu, ka mums ir jāatmet visi aizvainojumi un jāsāk jaunas attiecības no baltas lapas. Bez šo jautājumu sakārtošanas bremzējas viss cits. Mūsu visu interesēs ir veselīga uzņēmējdarbības vide Ventspilī, kur saprotami un caurspīdīgi noteikumi, laba sadarbība starp atbildīgajām institūcijām un vēlme enerģiski strādāt.

Jūs ilgu laiku nostrādājāt Rīgas brīvostā. Vai varat salīdzināt abas ostas?

– Rīgas ostai ir objektīvas priekšrocības salīdzinājumā ar Ventspili, kas atrodas tālāk no robežas, jo dzelzceļa tarifs nozīmē lielas papildu izmaksas. Tādēļ mums ir jāmeklē un arī jārada priekšrocības, kā piesaistīt uz šejieni gan investorus, gan kravu plūsmas.