PATIESĪBA par ostas kravu apjomu kritumu
Video autori norāda dramatisku Ventspils ostas kravu kritumu, salīdzinot ar Rīgas ostas strauju pieaugumu (nav gan saprotams, kāpēc autors domā, ka Rīgas ostai 90-to gadu vidū bija 0 kravu, bet tas lai paliek uz video autoru zināšanu trūkuma sirdsapziņas). Ne velti video autori kā piemēru ņēmuši 2001.gadu, kas ir vēsturiski viens no ar kravām bagātākajiem gadiem Ventspils termināļu vēsturē. Labi, salīdzinām!
Pirmkārt, vēlreiz jāatgādina, ka ne Ventspils pašvaldība, ne Ventspils brīvostas pārvalde kravas nepārkrauj. To dara privātie termināļi. 2001.gadā kopējais kravu apgrozījums ostas termināļos bija 37,9 miljoni tonnu. 2016.gadā – 18,8. Kāpēc tā?
Paskaidrojam:
Lielākie ostas termināļi 2001.gadā pārkrāva 96% visu kravu Ventspils ostā. 2016.gadā jau minētie lielākie termināļi pārkrāva trīs reizes mazāk - 12,3 miljonus tonnu, kas vairs ir tikai 65% no visām kravām.
Pārējais kravu apjoms panākts, Ventspils brīvostai un pašvaldībai mērķtiecīgi plānojot ostas diversifikāciju un piesaistot darbam ostā jaunus termināļus. Būvētas un atjaunotas piestātnes, uzbūvēti 6 jauni termināļi (pieciem no tiem infrastruktūru, pievedceļus un piestātnes būvēja Ventspils brīvostas pārvalde, bet sestajam piemērota speciāla atbalsta shēma no Ventspils brīvostas pārvaldes puses). Ventspils osta izveidota par dziļūdens ostu, kurā var ienākt lielākie kuģi Baltijas jūrā. Ostas infrastruktūra ir teicamā stāvoklī un ostas serviss tiek nodrošināts pēc augstākajiem pasaules standartiem. Un vienlaikus ostas maksas ir zemākas nekā video pieminētajā Rīgā.
Neskatoties uz visu to, jau pieminētajiem termināļiem kravu apjoms krītas. Kravu krituma rekordistiem pievienojies arī AS “Baltic Coal Terminal”, kas darbu sāka 2009.gadā, 2012.gadā pārkrāva 4,8 miljonus, bet pagājušā gada laikā nesasniedza pat pusotru miljonu kravu apgrozījuma. Šajā situācijā velti pārmetumus raidīt ostas pārvaldes vadībai. Tās ir atsevišķu termināļu kļūdainas vadīšanas sekas daudzu gadu garumā, kuras kāds apzināti, bet velti šobrīd mēģina sajaukt kopā ar dzelzceļa elektrifikāciju, kura vēl nemaz nav uzsākta. Ir viens faktors, kas vieno visus šos negatīvos rekordistus – to vadībā jau vairāk nekā 10 gadus ir neviens cits kā ģenerālprokuratūras ieceltais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.
PATIESĪBA par vidējo algu
Video autori apgalvo, ka Ventspilī “vidējās algas krīt”. Šo apgalvojumu nekā citādi kā par absolūtiem meliem nosaukt nevar. Tā kā runa video ir par ostas saimniecību, apskatīsim atsevišķi tieši to.
Ventspils brīvostā noslēgt līgumu par licencētu komercdarbību Ventspils brīvostas teritorijā un saņemt atļauju šādai darbībai var gan ostas termināļi, gan rūpnieciskie uzņēmumi. Vidējā alga šajos uzņēmumos ir ne vien augstāka nekā vidējā alga Latvijā, bet arī augstāka nekā vidējā alga Rīgā. 2015.gadā (dati par 2016.gadu salīdzināšanai vēl nav pieejami) vidējā alga Ventspilī bija 928 eiro, Latvijā bija 912 eiro, Rīgā – 1038 eiro.
PATIESĪBA par bezdarbu
Video autori apgalvo, ka Ventspilī ir bezdarbs. Bezdarbs ir jebkurā pasaules pilsētā. Ekonomikā par pilnīgu nodarbinātību tiek uzskatīta situācija, kad bezdarbs ir ap 5%. Ventspils pilsētā, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informāciju uz 2017. gada 23. janvāri, bezdarba līmenis ir zems – 6,6%, kas ir par 1,9% punktiem zemāks nekā vidēji Latvijā – 8,5% un ir piektais zemākais rādītājs starp lielajām pilsētām.
Runājot par nodarbinātību, pārmetumi pilsētas vadībai ir, maigi izsakoties, nevietā. Tieši pateicoties pašvaldības vadības tālredzībai jau 2000.gadā tika nolemts sākt Ventspilī attīstīt rūpniecību. Tieši pateicoties drosmīgiem lēmumiem, investīcijām infrastruktūrā un aktīvu darbu investoru ieinteresēšanā Ventspils no tipiskas ostas pilsētas ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem industriālajiem centriem Latvijā.
Kopš 2002.gada darbam Ventspils brīvostas industriālajā zonā piesaistīti vairāk kā 20 ārvalstu un pašmāju ražošanas uzņēmumi. Ventspilī uz vienu iedzīvotāju tiek saražots vairāk nekā citur Latvijā, tāpat eksporta apjoms un apgrozījums uz vienu iedzīvotāju Ventspilī ir lielāks nekā jebkur citur Latvijā. Arī pēc kopējā saražotā daudzuma Ventspils ir panākusi tādus vēsturiskus rūpnieciskos centrus ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu kā Jelgava un Daugavpils.
Latvijas Biznesa savienība sadarbībā ar LR Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tieši Ventspilij šogad piešķīra titulu “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība”. Ventspili par labāko reģionālo pilsētu Latvijā biznesam jau četrus gadus pēc kārtas atzīst žurnāls “Forbes”. Jau vairākus gadus Ventspils brīvostu savu topu augšējās rindās raksta Financial Times izdevums “FDI Magazine”.
Šodien Ventspilī rūpniecības sektorā strādā vairāk cilvēku nekā ostas termināļos. Ar pilsētas un brīvostas atbalstu ražojošajā sektorā ir radītas krietni virs 1000 jaunām darba vietām, kas ir vairāk nekā privātie ostu termināļi pēdējos gados ir samazinājuši.
1.februārī Ventspils brīvostas industriālajā tiks atklāta jauna ražotne – pasaules klases iepakojumu ražošanas uzņēmums “Immer Digital”. Aprīlī darbu plāno sākt inovatīvu apkures sistēmu ražošanas uzņēmums. Tuvāko gadu laikā Ventspils brīvostas pārvalde plāno brīvostas industriālo zonu papildināt ar vēl 3 jaunām ražošanas ēkām, lai varētu piesaistīt Ventspilij jaunus uzņēmumus un pilsētas iedzīvotājiem radītu jaunas darbavietas. Tas viss notiek tieši tāpēc, ka Ventspils vadībai nav vienalga, kas notiks ar ventspilniekiem, ja ostas termināļi savu darbu turpinās mazināt. Tas notiek tieši tāpēc, ka Ventspils vadība Ventspils pilsētu redz kā mūsdienīgu pilsētu, kur vienlīdz attīstīta kā uzņēmējdarbība, tā izglītība, kultūra un sports.