Ostas tuvums ļāvis attīstīties un augt

03/05/2018

Lai gan SIA Kurekss nedarbojas brīvostas teritorijā un pat neatrodas Ventspilī, tas ir viens no ostas termināļu, kas nodarbojas ar koka transportēšanu, nozīmīgākajiem klientiem. Uzņēmumā neslēpj, ka sadarbība ir ļoti izdevīga arī viņiem.

Ar kuģiem aizceļo 70% saražotā

Patiesībā uzņēmums ar ostu bijis saistīts vienmēr, jo pirmsākumos Kurekss jeb tolaik vēl Kurland Export Company nodarbojās tieši ar kokmateriālu eksportu, un tikai pēc tam nāca arī kokzāģētava, kurā šiem materiāliem sagādāja pievienoto vērtību. Šobrīd tieši no ostas piestātnēm ceļu uz citām valstīm sāk lielākā daļa no uzņēmumā saražotā. Tā, 2017. gadā pēc Kureksa zāģmateriāliem Ventspils ostā kuģi piestāja 39 reizes, aizvedot apmēram 140 000 m3 jeb aptuveni 70% no gada laikā saražotā. «Lielākā daļa šo zāģmateriālu ir ar augstu pievienoto vērtību – konstrukciju kokmateriāli, terases dēļi un citi produkti, kas uzreiz gatavi lietošanai. Galvenie tirgi šim apjomam ir Lielbritānija, Ēģipte un Francija. No Ventspils mūsu kokmateriāli ceļo arī konteineros, kas tiek sūtīti uz Tālajiem Austrumiem, taču nevar teikt, ka šobrīd tā būtu regulāra pieredze,» skaidro SIA Kurekss apstrādes vadītāja vietnieks Ernests Skaistkalns. Papildus tam, kas tiek krauts kuģos, tuvu 15 000 m3 jeb apmēram 8% tiek eksportēts uz Rietumeiropas valstīm ar autotransportu, kas itin bieži daļu ceļa veic ar prāmi. Līdz ar zāģmateriāliem uzņēmums eksportē arī ražošanas blakusproduktu – šķeldu –, kura galvenais tirgus ir Skandināvija. Pagājušajā gadā no Ventspils ostas tika eksportēts 320 000 m3 šķeldas. «Ostas tuvums neapšaubāmi ir tas, kas ļāvis mums attīstīties un kļūt par tādu uzņēmumu, kāds tas ir. Šis lielais un salīdzinoši lētais transports atrodas vien pāris kilometru attālumā, kas ļauj strādāt optimālos grafikos un veikt lielus nosūtījumus bez būtiska sadārdzinājuma, kāds kopš sankciju noteikšanas Krievijai mēdz būt autotransportam. Automašīnas, kas kaut ko no Latvijas ved uz Rietumeiropu, atpakaļceļā visbiežāk ved citu kravu uz Krieviju, taču nu šīs kravas ir pazudušas, tāpēc fraktēšanas izmaksas pieaug. Ūdens transports šajā ziņā ir daudz noturīgāks,» atzīstas Skaistkalns.

Koku arī ieved

Pretstatā daudz dzirdētajam mītam, ka no Latvijas tiek eksportēts milzīgs apjoms lietaskoku, Kurekss daļu savu izejmateriālu – zāģbaļķus – importē no Norvēģijas, Igaunijas un Lietuvas, jo ierobežotās pieejamības un augstās konkurences dēļ nav iespējams nodrošināt ražošanu tikai ar vietējiem resursiem. 2017. gadā Ventspils ostā pietauvojās septiņi kuģi ar zāģbaļķiem no Norvēģijas un Igaunijas, kopā atvedot gandrīz 23 000 m3 zāģbaļķu SIA Kurekss patēriņam. Šogad šo piegāžu apjomu plānots palielināt, tāpēc sagaidāmas arī kravas no Somijas. Arī brīžos, kad izejmateriāli ir jāieved no citām valstīm, uzņēmumā novērtē Ventspils ostas tuvumu. Šāda importa rentabilitāti ievērojami samazina katrs kilometrs, ko nepieciešams mērot, lai baļķus no ostas nogādātu pie ražotāja. Kureksagadījumā tie ir tikai daži kilometri, tāpēc lauzīt galvu par rentabilitāti šī iemesla dēļ nenākas.

Laulība pēc ilgstošas kopdzīves

Vēl nesenā pagātnē Kureksam piederēja 33% SIA Kurzemes granulas kapitāldaļu, bet tagad tas kļuvis par Ventspils brīvostas teritorijā strādājošā uzņēmuma vienīgo īpašnieku. Granulu ražotājs vienmēr bijis stratēģiski nozīmīgs Kureksa partneris, kas ļauj maksimāli racionāli izmantot ražošanas blakusproduktus ar ierobežotu pielietojumu – zāģ­skaidas, ēveļskaidas un sauso šķeldu. Savukārt uzņēmumu tuvums ļauj darboties efektīvi, nezaudējot konkurētspēju transporta izmaksu dēļ. Uzņēmumā skaidro, ka Kurzemes granulu pārņemšana nebija īpaši plānota un organizēta. Pārējie īpašnieki bija izlēmuši pārdot savas daļas, un Kurekss izmantoja likumdošanā noteiktās pirmpirkuma tiesības. «Iepriekšējos gados neviens ar šādiem priekšlikumiem nebija nācis un mēs neko tādu arī neplānojām. Kad tas notika, sapratām, ka tā ir mūsu iespēja, kas noteikti jāizmanto, un tā arī rīkojāmies,» skaidro SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Tas bijis tikai loģisks solis, jo tagad blakusprodukti vairs netiek pārdoti, bet tiem tiek pievienota vērtība un pārdots produkts. Mazinājusies arī granulu ražotāju atkarība no svārstīgajām izejmateriālu cenām, tāpēc ekonomiskie rādītāji vērtējami jau pavisam citādi. Kurzemes granulu pārņemšana ir kā laulība pēc ilgstošas kopdzīves – nekas būtisks nemainās, tikai attiecību juridiskais formulējums un paveiktais tiek skatīts kopīgi.

Attīstības pamatā ir darbinieki

Uzņēmumā šobrīd strādā nedaudz vairāk nekā 190 cilvēku, bet kopš darbības sākuma 1995. gadā viņu skaits pieaudzis desmitkārt. Savukārt saražotā apjoms, salīdzinot ar laiku, kad tikai tika uzsākta ražošana, palielinājies gandrīz 40 reižu. Tāpēc uzņēmums uzsver, ka tā attīstības un konkurētspējas pamatā ir tieši darbinieki, kam tiek atmaksāts ar konkurētspējīgām darba algām un izaugsmes iespējām. Izaug­smei tehnoloģijā un apjomos jāiet roku rokā ar izaugsmi darba apstākļos un darba ētikā. Protams, šī izaugsme un mūsdienīgā darba vide uzņēmuma darbiniekam ir labāk sajūtama nekā pieaugošie pārstrādes apjomi un ekonomiskie rādītāji, bet Kureksā līdzsvarā ir abas šīs lietas.

Nelielā zāģētava Ventspils pievārtē izaugusi par nozīmīgu zāģmateriālu ražotāju un eksportētāju.
 
Kurekss nodarbina vairāk nekā 190 cilvēku, kuriem nodrošināti moderni darba apstākļi.
 

Lielākā daļa no Kureksa saražotā pie pasūtītāja nonāk pa jūras ceļu no Ventspils ostas.

Novērtējam ostas tuvumu un iespējas

Jānis Apsītis, SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs

– Osta neapšaubāmi ir ļoti būtiska sastāvdaļa mūsu biznesā, jo mums taču jānosūta mūsu saražotie materiāli. Ventspilī ir labākie apstākļi Latvijā tieši kokmateriālu nosūtīšanai. Mēs jūtamies ļoti labi, sadarbība ar Noord Natietermināli un Ventplac ir teicama. Vienmēr spējam vienoties par to, kas mums ir vajadzīgs, un viss arī realizējas dzīvē. Būtisks ir arī attālums līdz ostai, kā arī tas, ka mums nav nekādu ierobežojumu kuģu iegrimē. Ostas tuvums labi izjūtams, kad nepieciešams importēt baļķus no Norvēģijas, Somijas, epizodiski arī no Krievijas un Igaunijas, jo, ja mēs būtu tālāk, šī ekonomika tik labi, iespējams, nestrādātu. Šobrīd tā strādā abos virzienos – gan eksportējot, gan importējot. To pašu var teikt par Kurzemes granulu produkciju, jo arī tās nosūtīšanā svarīgs ir ostas tuvums. Tā ka šī sadarbība mums ir ļoti svarīga un par to varam teikt tikai to labāko.