Pagājušajā sestdienā prāmis Scottish Viking devās regulārajā reisā no Ventspils uz Zviedrijas ostu Nineshamnu gandrīz pilns – uz prāmja klāja bija 300 pasažieru, kravas automašīnu vadītājus ieskaitot, un 127 kravas vienības. Ņemot vērā pieaugošo pasažieru skaitu, prāmju operators Stena Line ir parūpējies, lai ceļotājiem nebūtu jāstāv garās rindās Prāmju terminālī Ventspilī – šeit ir izveidotas divas papildu darba vietas.
Baltijas valstīs un Skandināvijā lielākais prāmju operators Stena Line, kas apkalpo prāmju līnijas Ventspils–Nineshamna un Ventspils–Traveminde, šī gada panākumus skaidro, minot vairākus faktorus. Pasažieru plūsmas pieaugumu veicinājusi vispirms jau jaunā cenu politika, kā arī ērta rezervēšanas sistēma. Stena Line vadītājs Polijā un Baltijā Pedro Kančaja Kraļevskis atzīst: «Mēs cenšamies kļūt par pirmo zemas cenas prāmju pārvadātāju.» Pasažieru ērtībai Stena Line atvērusi jaunas mājaslapas Latvijā, Lietuvā un Krievijā, kas ievērojami atvieglo vietu rezervēšanu uz prāmja. Jaunā cenu politika un jaunā rezervēšanas sistēma uzreiz deva rezultātus. Šogad vislielākā pasažieru plūsma vērojama līnijā Ventspils–Nineshamna. Iespējams, šo pieaugumu ietekmējis arī fakts, ka prāmju operators Tallink pēdējā laikā operē tikai ar vienu prāmi no Rīgas uz Stokholmu, pieļauj Stena Line. Tomēr vislielākais pasažieru pieaugums procentuālā izteiksmē vērojams Ventspils–Travemindes līnijā. Pirmajā pusgadā uz Vāciju pārvests par 31% vairāk pasažieru un par 25% vairāk vieglo automašīnu, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, informē Stena Line. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka Ventspils viesi prāmjus min kā vienu no ērtākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem transporta veidiem, lai nokļūtu Zviedrijā un Vācijā.
Daudz aktīvāka darbība šogad manāma arī kravu pārvadājumu jomā. Stena Line pieļauj, ka tas ir saistīts ar intensīvāku uzņēmējdarbības un tirdzniecības attiecību attīstību starp Baltiju un Skandināviju. Pielāgojoties jaunajām tendencēm, Stena Line palielinājusi prāmju reisu skaitu no Ventspils uz Nineshamnu un otrādi līdz sešām reizēm nedēļā. Arī uz Vācijas ostu Travemindi reisu skaits no Latvijas ostām (Ventspils un Liepāja) ir pieaudzis – līdz septiņām reizēm nedēļā.
Šogad Stena Line sadarbībā ar Krievijas dzelzceļa operatoru TransContainer piedāvājis klientiem līnijservisu, kas ļauj nosūtīt kravas konteineros no Zviedrijas pilsētas Gēteborgas līdz Krievijas Samarai, stāsta Baltijas, Krievijas un NVS valstu reģionālais vadītājs Aivars Tauriņš. Pateicoties šai sadarbībai, Ventspils osta ir iekļauta multimodālā konteinerkravu piegādes loģistikas ķēdē. Multimodālā pārvadāšana tiek īstenota, izmantojot dzelzceļu Zviedrijā no Gēteborgas līdz Nineshamnai, tālāk Stena Line prāmi līdz Ventspilij, bet no Ventspils virzienā uz Krieviju, Centrālo Āziju un Ķīnu – pa dzelzceļu.
Prāmju pārvadājumi 2014. gada 8 mēnešos
Prāmju savienojumi ir īpaši svarīgi
Andris Maldups, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors
– Prāmju līniju darbībai ir liela nozīme Latvijas tranzīta nozarē. Latvijas ostas ir saistītas ar vairākām pasaules ietekmīgākajām konteineru un ro-ro līnijām. Īpaši gribam uzsvērt kompānijas Stena Linepotenciālu tranzīta biznesā, kas šobrīd ir viens no pasaules lielākajiem prāmju operatoriem. Šobrīd šī kompānija nodrošina ļoti svarīgus prāmju savienojumus no Ventspils uz Nineshamnu Zviedrijā un Travemindi Vācijā un no Liepājas uz Travemindi Vācijā.
Uzskatām, ka Stena Line ir lielas perspektīvas piedāvāt jaunas iespējas konteinerkravu pārvadājumu attīstībai Krievijas un Āzijas tirgu virzienā. Šobrīd Latvijai ir vislabākā pieredze no Baltijas valstīm konteinervilcienu attīstībā. Būtu svarīgi iekļaut šos vilcienus kopīgā loģistikas ķēdē ar Stena Line jūras maršrutiem un piedāvāt gan skandināvu un vācu, gan Krievijas un austrumu tirgu kravu īpašniekiem. Vēl viens būtisks aspekts, ko būtu svarīgi atzīmēt, ir dzelzceļa līnijas Ventspils–Rīga iekļaušana TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridorā, kur 2014.–2020. gadā ir paredzēts veikt infrastruktūras modernizāciju, kas tiks finansēta no jaunā ES finanšu instrumenta – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF).
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem Latvijas ostu un speciālo ekonomisko zonu tālākai izaugsmei ir loģistikas un distribūcijas centru attīstība, uzsvaru liekot uz Āzijas un Tālo Austrumu valstu kravu piesaisti. Latvija var kalpot par Āzijas un Tālo Austrumu valstu (Ķīna, Koreja) kravu distribūcijas centru Baltijas un Skandināvijas tirgū, kur prāmju pārvadājumu savienojumi ir īpaši svarīgi.
ventasbalss.lv