Apstākļos, kad Krievijas politikas pārvirzīt kravas uz savām ostām un pasaules ekonomisko notikumu diktētā pieprasījuma pēc energoresursiem samazinājuma dēļ būtiski sarucis kravu apjoms Ventspils brīvostā strādājošajos termināļos, arī Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar ienākumu samazinājumu.
2021. gadā budžetā atrasta iespēja optimizēt pilnīgi visas budžeta pozīcijas, izņemot vienu – ostas flotes attīstībai paredzētie līdzekļi dubultoti. Osta Ventspilī bija, ir un būs. Ventspils brīvostas pārvaldes uzdevums nemainīgi ir nodrošināt uzņēmējiem vislabākos apstākļus biznesa attīstībai, toskait ar Ventspils brīvostas flotes palīdzību sniedzamos pakalpojumus.
Mainās kravu struktūra ostā
Jau gadiem tranzīta jomas speciālisti brīdināja par gaidāmo tranzīta kravu samazinājumu caur Latvijas ostām. Krievija savus plānus pārvirzīt savas kravas uz savām ostām neslēpa un aktīvi ieguldīja milzu resursus, lai būvētu jaunas ostas. Skaidrs, ka Latvijas, īpaši Ventspils un Rīgas ostām, kur lielākais kravu īpatsvars vēsturiski nācis tieši no Krievijas, tas nozīmē lielas pārmaiņas. Un pārmaiņas ir acīm redzamas pavisam burtiski. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Ventspils ostā no un uz kuģiem nav pārkrauta neviena akmeņogle. Nedaudz – par 3,7% – samazinājies naftas produktu daudzums. Tikmēr visās pārējās kravu grupās bijis pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni.
Citiem vārdiem izsakoties, ar vai bez akmeņoglēm, lielākām vai mazākām naftas produktu plūsmām, osta Ventspilī bijusi vairāk nekā 700 gadu un būs, protams, būs vēl. Ostas pārvaldes uzdevums ir rūpēties par to, lai komersantiem ostā nepārtraukti un augstā kvalitātē tiktu nodrošināti visi ostas pakalpojumi. Un te neiztikt bez ostas flotes.
Dubultots ostas flotes attīstības budžets
Daudzu gadu garumā Ventspils brīvostas pārvaldes ieguldījumu lauvas tiesa investēta ostas un vienlaicīgi pilsētas infrastruktūras attīstībā – ielu, tiltu, laukumu, hidrobūvju, dažādu vides objektu un rūpnīcu būvniecībā un uzturēšanā. Šis ieguldījums lielā mērā ļāvis Ventspils pilsētai kļūt par to rūpniecības un tūrisma centru, kāds tas ir šobrīd. Vienlaikus, katru gadu pieaugošs un nu jau izteikti liels šī brīža un nākotnes izaicinājums ir ostas flotes attīstība.
Ventspils brīvostas pārvaldes uzskaitē ir 12 darboties spējīgi kuģi. Jaunākie no tiem ir 2001. gadā būvētie nelielie naftas atkritumu savācēji. Kopumā ostas flote ar vidējo kuģu vecumu 34 gadi nav tā pati jaunākā. Savu darbu godam beidzis un pensijas gadus krastā izcelts pavada par pieminekli pārveidotais loču kuģis Rota. Pēdējos gados pensijā devušies arī vairāki citi peldlīdzekļi – piemēram, 1977. gadā būvētais naftas atkritumu savācējkuģis Rīva, 1982. gada hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle. Arī gruntssūcējs Dzelme ir bīstami tuvu brīdim, kad strādāt vairs nevarēs. Ostā turpina strādāt vairāk nekā 30 gadus vecie loču kuteri Ronis un Kaija, kas regulāri tiek remontēti.
Ostas pakalpojumu nodrošināšana ir prioritāte, tāpēc tiek un tiks darīts viss iespējamais, lai, neskatoties uz flotes ievērojamo vecumu, pakalpojumu kvalitāte un līdz ar to ostas uzņēmumu darbība nekādā gadījumā neciestu. Lai uzturētu esošo floti pienācīgā kārtībā, Brīvostas valde nolēma būtiski palielināt budžeta izdevumu daļu kuģu remontam. Jāpiezīmē, ka visās pārējās izdevumu sadaļās izdevumi ir samazināti.
Protams, šī summa nav pietiekama esošo kuģu nomaiņai pret pilnīgi jauniem, kam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro.
Šobrīd izsludināts iepirkums naftas atkritumu savācējkuģa Svēte remontam ar dokošanu. Kā nākamie rindā uz remontdarbiem gaida kuģis Neptūns, kas tiek izmantots hidrogrāfu darbiem, un piesārņoto ūdeņu savācējkuģis Užava.
Kuģu ceļu padziļināšanu nodrošina Vlieree
Ventspils ostas īpatnība ir tā, ka straumes tajā regulāri veido smilšu sanesumus, tāpēc bez padziļināšanas kuģa darba osta sāk zaudēt dziļumu un nevar pieņemt lielos kuģus.
Ilggadējais Ventspils ostas dziļumu nodrošinātājs zemessūcējkuģis Dzelme (Soloveckij) būvēts 1979. gadā Krievijā, Astrahaņā. 1992. gadā to iegādājās Ventspils, lai Holandes kuģu būvētavā pārbūvētu Ventspils ostas vajadzībām. Jebkurš peldlīdzeklis, it īpaši tik pieklājīga vecuma, prasa remontu. Savukārt par nepieciešamību iegādāties jaunu gruntssūcēju tika runāts un meklētas iespējas jau daudzus gadus, tāpēc pēdējos gados kapitālie remonti Dzelmei tika atlikti. Šobrīd, ekspertu vērtējumā, Dzelmes remonts varētu izmaksāt vismaz 6 miljonus eiro, taču tas negarantētu ilgtermiņa rezultātu. Salīdzinājumam – jauna kuģa iegāde izmaksātu 13–15 miljonus eiro.
2020. gada vidū Ventspils brīvostas pārvalde veica izvērtējumu par gruntssūcēja kuģa Dzelme attīstības alternatīvām, kura galvenie secinājumi bija, ka nav lietderīgi remontēt veco kuģi. Tā vietā īstermiņā būtu jāizmanto ārpakalpojums un ilgtermiņā jāmeklē finansējuma, it īpaši ES līdzfinansējuma, iespējas jauna kuģa iegādei.
Publiskajā telpā ik pa brīdim uzvirmo dažāda informācija, toskait par teju noslēgtu, taču nezināmu iemeslu pārtrauktu izdevīgu jauna gruntssūcēja piegādes iepirkumu. Un tik tiešām – iepirkumi tirgus situācijas noskaidrošanai tika veikti, pat vairākkārt. Pēdējais iepirkums uzrādīja atliktā maksājuma iespēju, kur sākotnēji jāsamaksā tikai 20%, bet pārējo pēc tam, ilgtermiņā. Taču arī sākotnējie 20% sasniedz vismaz 2,5 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atlikušo vairāk nekā 10 miljonu ilgtermiņa saistībām, kuras ir jāsalāgo ar Ventspils brīvostas pārvaldes esošo budžetu un maksātspēju. Ne iepriekšējie, ne esošais budžets šādu papildu slogu pie esošā kravu apgrozījuma un esošajām kredītsaistībām panest nevar.
Tikmēr darbs turpinās. Šībrīža risinājums ir ostas pakalpojumu nodrošināšanā piesaistīt ārpakalpojumus. Dziļumu kuģošanas ceļos šobrīd nodrošina OU Nord Company kuģis Vlieree. Osta ir un būs. Un ostas pakalpojumiem jātiek nodrošinātiem 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā neatkarīgi no tā, kādā vārdā saucam ostas pārvaldītāju.
Pie jūras vārtiem ik dienas var redzēt strādājam gruntssūcējkuģi Vlieree, kas atjauno dziļumu kuģu ceļos.
Nākamais rindā uz remontdarbiem gaida arī piesārņoto ūdeņu savācējkuģis Užava.