Ventspils brīvostas valde saskaņojusi ar SIA «Ventspils nafta» termināls plānus uzstādīt tvaiku kontroles sistēmu un būvēt tehnoloģisko naftas produktu vadu, kas nepieciešams tvaiku savākšanai, attīrīšanai un to atgriešanai atpakaļ tvertnē.
Jau daudzus gadus tiek meklēti veidi, kā atrisināt smaku problēmas, kas uztrauc ventspilniekus. Tajā pašā laikā Ventspils brīvostā jau vairāk nekā desmit gadus veiksmīgi naftas produktu tvaiku utilizācijas iekārtu izmanto kompānija Ventall Termināls, veicot tankkuģu iekraušanu. Šādu iekārtu iegādājusies un uzstādījusi kompānija Ventamonjaks serviss ar ES līdzfinansējumu. Vairāk nekā desmit gadu ekspluatācijas laikā iekārta spējusi pierādīt savu efektivitāti. Pēc pieņemtajiem Ventspils brīvostas noteikumu grozījumiem arī ostā lielākais naftas produktu pārkraušanas terminālis «Ventspils nafta» termināls (VNT) vērsās pie Ventspils brīvostas valdes, lai saskaņotu tvaiku savācējiekārtas uzstādīšanas ideju.
Kā rodas nepatīkamās smakas
Lai izprastu, kā veidojas nepatīkamās naftas produktu smakas, ir jāatgriežas pie skolas laika fizikas un ķīmijas programmas. Pēc fizikas likumiem, iekraujot kravu naftas tankkuģī, piemēram, 100 000 kubikmetru benzīna, no tvertnēm tiek izspiests un atmosfērā nonāk tikpat liels ar benzīnu piesārņots tvaika apjoms. Tas ir tas pats princips, kas darbojas, tukšu trauku piepildot ar ūdeni, kas no tā izspiež gaisu. Bet, ņemot vērā to, ka Ventspilī naftas tankkuģu iekraušana notiek teju pilsētas robežās, iedzīvotāji izteikti izjūt šī vispārzināmā fizikas principa iedarbību. Pat ja tādu kuģu tvertnes iepriekš attīrītas no kaitīgajām vielām, iekraušanas brīdī veidojas naftas produktu tvaiki un neizbēgami tiek izspiesti atmosfērā.
Dažādiem naftas produktiem ir dažāds iztvaikošanas ātrums – vieni izgaro ātri un viegli, kā benzīns, citi lēni un ne tik intensīvi, kā mazuts. Ja atgriežamies pie ķīmijas stundas, ir jāatceras, ka gaiss sastāv no gāzu maisījuma. Iekraujot naftas kravu kuģos, gaisā tiek izmests un viegli sajaucas ar to dažādās attiecībās vēl viens komponents – ogļūdeņraži jeb, precīzāk, gaistošie organiskie savienojumi (GOS). Ja gaisā ir 15% GOS, par tikpat samazināsies tajā skābekļa un citu sastāvdaļu koncentrācija. Jo vieglāk izgaist GOS naftas produktu iekraušanas laikā, jo vairāk to būs gaisā un vairāk sajutīs naftas produktu smakas.
Izmeši ir primāri, smakas – sekundāras
Ventspilī darbojas divas pastāvīgas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas – viena ir uzstādīta Jūras ielā, otra Pārventā Talsu ielā. Stacijās tiek mērīts arī ogļūdeņražu (GOS) saturs gaisā. Kā rāda mērījumu atskaites, GOS koncentrācija atmosfērā nav pārsniegusi pieļaujamās normas. Tomēr tas nesamazina nepatīkamo smaku problēmu, kas uztrauc iedzīvotājus.
Kaitīgo vielu izmeši un smakas tiek mērītas dažādos lielumos. Kaitīgo vielu koncentrācija atmosfērā tiek izteikta gramos uz kubikmetru. Savukārt smakas mēra vienībās, kuras tiek raksturotas pēc cilvēku jutīguma sliekšņa. Smakas izmērīt var, tikai vadoties no cilvēku pašsajūtas vai arī īpašiem aparātiem. Parādoties smakai gaisā, tas atbilst smakas koncentrācijai – vienai vienībai tonnā. Ja smaka kļūst spēcīgāka, tas nozīmē, ka koncentrācija pieaug. Tomēr svarīgi ņemt vērā, ka smaka ir otršķirīga attiecībā uz kaitīgo vielu izmešiem. Ja nebūtu ogļūdeņražu izmešu atmosfērā, tad nebūtu arī smaku. Tieši tāpēc šobrīd Ventspils brīvostas vadības pieņemtās darbības ir virzītas uz ievērojamu ogļūdeņražu jeb GOS izmešu samazinājumu gaisā.
Kā jau informējām, pagājušā gada beigās tika pieņemti Ventspils brīvostas noteikumu grozījumi, kas uzliek par pienākumu visiem termināļiem, kas nodarbojas ar jēlnaftas un noteiktu naftas produktu vai ķīmisku vielu iekraušanu kuģos, pēc 2018. gada 31. maija izmantot speciālas tvaiku kontrolēšanas iekārtas. Tas veicinās ja ne pilnīgu GOS tvaiku novēršanu, tad vismaz samazinās tos līdz tādam līmenim, lai neradītu diskomfortu iedzīvotājos.
Pēc naftas produktu tvaiku savākšanas un utilizācijas to pieļaujamais daudzums gaisā nedrīkst pārsniegt 10 g/m3. Tā ir starptautiskā līmenī atzīta gaisa attīrīšanas pakāpe no GOS. Norma nosaka, ka, iekraujot tankkuģī 100 000 tonnu naftas produktu, pieļaujamais izmešu apjoms atmosfērā ir viena tonna GOS. Ja ostā pārkrauj 5 miljonus tonnu naftas produktu, tad pēc šīs normas gaisā tiek pieļauts 50 tonnu GOS. Panākt tādu GOS koncentrāciju gaisā iespējams tikai tad, ja tiek izmantas tvaiku savācējsistēmas! Var tikai iedomāties, cik GOS šobrīd nonāk gaisā, kad lielākais daudzums naftas produktu tiek pārkrauti bez tvaiku savākšanas!
Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujā VNT ir atļauts no muliņiem emitēt 1700 tonnas GOS gadā, bet no paša rezervuāra parka – 380 tonnas GOS gadā. Tiesa, ir jāņem vērā, kā un kur tie izkliedējas, tāpēc atļaujas sevī ietver piesārņojošo vielu un arī smaku izkliežu aprēķinus.
Kā darbojas tvaiku savācējsistēma
Tvaiku savācējsistēmas darbības principu var novērot ikviens autovadītājs, kad uzpilda savu automašīnu ar degvielu. Pēc tāda paša principa darbojas automašīnu degvielas uzpildes sistēma: kamēr bākā tiek lieta degviela, no bākas izspiestais gaiss tiek novirzīts atpakaļ DUS glabātavā. Pastāv vairākas naftas produktu savākto tvaiku utilizācijas tehnoloģijas. Visefektīvākā un drošākā paredz, ka savāktie, ar aktivēto ogli apstrādātie un šķidrajā frakcijā pārveidotie naftas produkti nonāk atpakaļ uzglabāšanas rezervuāros. Pastāv arī tvaiku sadedzināšanas tehnoloģija un citas metodes. Ventspils brīvostas noteikumi nereglamentē, kādu tvaiku utilizācijas tehnoloģiju termināļiem ir jāizmanto. Tomēr Ventspilī paredzēts izmantot pirmo no minētajām tehnoloģijām.
Nesen VNT informēja, ka jau ir pasūtījis iekārtu tvaiku savākšanai par 3 miljoniem eiro, lai samazinātu nepatīkamās smakas, kas rodasnaftas produktu iekraušanas laikā. Stacionāro tvaiku savācējiekārtu izgatavos un piegādās Amerikas uzņēmums Aereon. Plānots, ka iekārta tiks piegādāta Ventspilī šā gada septembrī, informēja uzņēmuma konsultants Artis Ozoliņš. Parakstītais līgums par iekārtas piegādi un uzstādīšanu ir svarīga visa tvaiku savākšanas projekta sastāvdaļa; kopējie izdevumi būs no 5 līdz 6 miljoniem eiro. «VNT ir pārliecināts, ka tvaiku savācējiekārtu uzstādīšana veicinās vides kvalitātes standartu paaugstināšanu Ventspilī un pozitīvi ietekmēs stabilo kravu apgrozījumu ostā,» cer Ozoliņš.
Tvaiku savācējiekārtas sistēma paredz dubultu kontroli. Pirmais līmenis – GOS koncentrācijas kontrole atmosfērā tvaiku savākšanas vietā pēc attīrīšanas (ne sliktāk kā 10g/m3). Otrs līmenis – smaku koncentrācijas mērījumi ar īpašu aparatūru (elektrisko degunu). Abi kontroles līmeņi tiks saistīti ar ostas kapteiņdienestu, kur automātiski nonāks mērījumu dati. Ventspils brīvostas noteikumi pašreizējā redakcijā paredz, ka uz termināļa robežas smaku koncentrācij nedrīkstēs pārsniegt piecas vienības. Tas nozīmē, ka, ja uz termināļa robežas, iespējams, arī būs jūtama naftas produktu smaka, tad dzīvojamajā zonā tai nevajadzētu būt, norāda Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Valde pieņēmusi nepieciešamos lēmumus
Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks
– Naftas produktu smakas dzīvojamajā zonā ir viena no aktuālākajām problēmām, kas pasliktina ventspilnieku dzīves kvalitāti. Un šī problēma ir jārisina. Samazināt vai pilnībā novērst naftas produktu smakas dzīvojamā zonā var tikai vienā veidā – samazinot ogļūdeņražu jeb GOS izmešus atmosfērā. Jo mazāk GOS būs atmosfērā, jo mazāk smaku. Kad GOS daudzums būs tik mazs, ka to izraisītā smaku koncentrācija būs zemāka par uztveršanas slieksni, tad cilvēki vienkārši pārstās tās sajust un būt diskomfortā. Tāds ir šajā virzienā īstenoto pūliņu mērķis.
Ventspils brīvostas valde pieņēmusi jau divus lēmumus saistībā ar uzņēmuma «Ventspils nafta» termināls plāniem uzbūvēt un uzstādīt tvaika savacējiekārtas. Vispirms runa bija par iekārtas uzstādīšanu naftas muliņa rajonā. Vēlāk uzņēmums izmainīja savu lēmumu, un šā gada 6. janvārī brīvostas valde saskaņoja tvaiku savākšanas iekārtas uzstādīšanu VNT nomātajā teritorijā Talsu ielā 75, izmantojot tukšo naftas vadu. Līdz ar to tagad nav nekāda iemesla, kas varētu traucēt uzstādīt tādu iekārtu. Tagad tikai projektu atlicis īstenot dzīvē.