2014.gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni
tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.
Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus
tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils
brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„2014.gada pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis
stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot
Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr,
izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem
pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada
līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas
infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu
konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,” komentē
A.Lembergs.
Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas
sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas
infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1
miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.
Turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu
terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu attīstīt „Baltic Coal
Terminal” otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10
miljoniem tonnu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā
esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un
rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas
pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu
aizsargsienu un 34.piestātnes zemūdens daļu.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu
līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un
Tehnoloģiju centra - būvniecība. Jūlijā plānots pabeigt jaunās
hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic”
būvniecību.
Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada
pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā
pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS „Kālija parks” 77%,
SIA „Ventspils Nafta termināls” 6%, SIA „Ventall Termināls” 24%, AS
„Baltic Coal Terminal” 2% un SIA „Ventamonjaks serviss” 11%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventspils tirdzniecības
osta” - 36%, AS „Ventbunkers” - 27%, SIA „Ventplac” - 19%.
Neskatoties uz skaļiem paziņojumiem par iecerēm būvēt
Ventspils graudu termināļa 2.kārtu, pie termināļa jaudas 1,5
miljoni tonnu šī gada pirmajos sešos mēnešos AS ”Ventspils Grain
Terminal” pārkrauts 0 tonnu kravu, tādējādi radot zaudējumus
Ventspils brīvostai. Tikmēr tuvākajās ostās labības produktu, tai
skaitā graudu, pārkraušana turpinājusies bez izmaiņām un dažās pat
palielinājusies. Gada piecos mēnešos Klaipēdas ostā pārkrauti 898
tūkstoši tonnu labības, Liepājā – 1,2 miljoni tonnu, Rīgā – 318
tūkstoši tonnu.