Nereti publiskajā telpā dzirdam bažīgus viedokļus par Latvijas ostu nākotni, un prognozes par Krievijas tranzīta kravu samazinājumu bijušas pamatotas. Tomēr varam būt lepni, ka tieši Ventspilī kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir paveikts daudz, lai ārējās izmaiņas ventspilniekus skartu pēc iespējas mazāk.
Jau divus gadu desmitus Ventspils brīvostā nemainīgi ir trīs attīstības virzieni, kam tiek veltītas visas pūles: saglabāt esošās kravu plūsmas, radīt iespējas jaunu kravu veidu piesaistei un attīstīt rūpniecību brīvostas teritorijā. Brīvostas pārvalde pati, protams, kravas nepārkrauj un arī nekā nevar ietekmēt to, kādus kravu piegādes līgumus slēdz vai neslēdz privātie termināļi vai ko ražo vai neražo rūpniecības uzņēmumi, bet bez sakārtotas infrastruktūras arī uzņēmējiem nebūtu, kur strādāt, un daudzos gadījumos viņu vienkārši šeit nebūtu.
Kopumā Ventspils brīvostas pārvaldes ieguldījumi ostas infrastruktūras attīstībā no 1995. līdz 2018. gadam sasniedz ~336 milj. eiro, t.sk. piesaistītais ES finansējums ir vairāk nekā 105 milj. eiro apmērā. Visu Ventspils brīvostā licencēto uzņēmumu ieguldījumi no 2001. līdz 2018. gadam sasniedz ~633 milj. eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā ostas pārvaldes ieguldījumi attiecīgajā laika periodā. Tai pašā laikā jāmin, ka ne visi ostas teritorijā esošie un ostas infrastruktūru izmantojošie uzņēmumi ir licencēti, tāpēc kopējais privāto investīciju apjoms ir ievērojami lielāks. Tātad varam teikt, ka katrs brīvostas pārvaldes ieguldītais eiro ir atnesis uz Ventspili vēl vismaz divus citus eiro.
Lai ostai piesaistītu jaunus kravu veidus un jaunus ostas uzņēmumus, kopš 2000. gada Ventspils brīvostas pārvalde ieguldījusi ~112 miljonus eiro jaunu termināļu infrastruktūras būvniecībā, kas ir rezultējies šādu jaunu termināļu izveidē:
- 2001. gadā – vispārējā infrastruktūra universālajam terminālim ar prāmju apkalpošanas iespējām (nomnieks SIA Noord Natie Ventspils Terminals);
- 2005. gadā – vispārējā infrastruktūra graudu pārkraušanas terminālim (nomnieks AS Ventspils Grain Terminal);
- 2008. gadā – atlaižu mehānisms vispārējās infrastruktūras izveidei ogļu pārkraušanas slēgtā tipa terminālim (nomnieks AS Baltic Coal Terminal);
- 2014. gadā – vispārējā infrastruktūra sauskravu terminālim (nomnieks SIA Ventplac);
- 2015. gadā – vispārējā infrastruktūra specializētajam pārtikas lejamkravu pārkraušanas terminālim (nomnieks Baltic Juice Terminal, SIA Overseas Estates);
- 2016. gadā – vispārējā infrastruktūra universālam terminālim (nomnieks SIA Eurohome Latvija).
Jauno termināļu piesaiste darbībai Ventspils brīvostā ir ļāvusi diversificēt ostas darbību, jo līdz ar tiem ostā ir ienākuši jauni kravu veidi, kādi Ventspilī nekad nav tikuši pārkrauti, vai arī būtiski palielināti atsevišķi esošie kravu veidi. Jau šobrīd ir jūtama ievērojama pozitīva ietekme uz kopējo kravu apjomu – jaunie termināļi pārkrauj teju 40% no kopējā Ventspils ostas termināļu kravu apjoma. Vēsturiski ostā dominēja energoresursi, pamatā no Krievijas, un lejamkravas, kuras pārkrautās tonnāžas ziņā aizvietot nevar. Piesaistot darbībai ostā jaunus termināļus, būtiski ir pieaugušas citu kravu grupas, kuras vēsturiski Ventspilī nav bijušas. Piemēram, ar prāmjiem atvestās un aizvestās kravas ieņem nu jau būtisku apjomu kopējā kravu struktūrā.
Tāpat jaunajos termināļos tiek nodarbināti ~230 darbinieki, kas ir ~20% no kopējā ostas termināļos nodarbināto skaita.
Kravu struktūra Ventspils brīvostā 1995. gadā, 2001. gadā un 2018. gadā
Jaunizveidoto termināļu īpatsvars kopējā kravu apjomā (milj. tonnas)
