Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gadā ir samazinājies, tomēr atsevišķos kravu veidos (īpaši - Ro-Ro, čuguns, dzelzsrūdas koncentrāts, kokmateriāli) vērojams stabils pieaugums. Jaunus rekordus izdevies sasniegt prāmju līnijām: 179 967 pasažieru un vairāk nekā 2 miljoni tonnu Ro-Ro kravu. Tas ir attiecīgi par 9% un 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā un lielākais ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravas apjoms Ventspils ostas vēsturē.
2016.gads Ventspils ostas vēsturē zīmīgs arī ar to, ka kravu pārkraušanas darbi uzsākti divos termināļos: SIA Eurohome Latvija un SIA Overseas Estates (Baltic Juice Terminal). SIA Eurohome Latvija (valdes loceklis Jānis Lubiņš) pārkrauts 341 tūkstotis tonnu čuguna. SIA Overseas Estates (valdes locekļi Ģirts Fišers un Aleksejs Šroms) apstrādāja 17 tūkstošus tonnu palmu eļļas kravu.
Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu.
Lielākais kravu kritums pēc apjoma salīdzinājumā ar 2015.gadu ir SIA Ventspils Nafta termināls - par 22% jeb 2,1 milj.t. Gada laikā šeit pārkrauti 7,5 milj.t., kas ir tikai ceturtā daļa no termināļa jaudas. SIA Ventspils Nafta termināls padomes priekšsēdētājs ir Marinus de Jong, valdes priekšsēdētājs – Lars Pantzlaff.
Liels kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers – par 922 tūkst.t. jeb par 30% mazāk nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2,1 milj.t. Terminālis, kura padomes priekšsēdētājs ir Rudolf Meroni, bet valdes priekšsēdētājs Alvis Hāze, izmanto tikai 30% iespējamās jaudas.
AS Baltic Coal Terminal pārkrauti 1,5 milj.t. jeb par 18% mazāk nekā pagājušā gadā. Šajā terminālī, kuru vada padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Jeremejevs un valdes locekļi Ilze Bērziņa, Antons Hrustaļovs, Jānis Hāze un Valerijs Pašuta, tiek izmantota vien ceturtā daļa termināļa jaudas.
Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir AS Ventspils tirdzniecības osta (padomes priekšsēdētājs Rudolf Meroni, valdes priekšsēdētājs Valerijs Pašuta) – gada laikā pārkrauti nepilni 2,3 milj.t., kas ir par 508 tūkst.t. jeb par 18% mazāk nekā 2015.gadā, tiek izmantota mazāk nekā puse no termināļa jaudas.
Ļoti slikti rezultāti ir AS Kālija parks, ko vada padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Baštovojs. Šeit 2016.gadā pārkrauti vien 380 tūkst.t., kas ir tikai 6% no termināļa jaudas.
Arī naftas produktu terminālis SIA Ventall Termināls (valdes loceklis Vjačeslavs Verņuks) piedzīvo pārkrauto kravu kritumu, sasniedzot 674 tūkst.t., kas ir par 572 t.t. jeb 46% mazāk nekā gadu iepriekš.
Par 19% kravu apjoms samazinājies SIA Ventamonjaks, sasniedzot 390 tūkst.t. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs – Andrey Pakhomenkov, valdes priekšsēdētāja – Dace Markeviča.
AS Ventspils Grain Terminal, izmantojot ceturto daļu termināļa jaudas, 2016.gadā pārkrāvis 396 tūkstošus tonnu labības, kas ir par 25% mazāk nekā gadu iepriekš. Termināli vada padomes priekšsēdētājs Nurlans Tļeubajevs un valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šafranskis.
Par 11% jeb 48 tūkst.t. kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauti 478 t.t. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Ivars Tože, valdes priekšsēdētājs – Aivars Baude.
Par 3% jeb 6 tūkst.t. kravu apjoms palielināts SIA Ventamonjaks Serviss sasniedzot 191 tūkst.t. Uzņēmuma padomi vada Jānis Austriņš, bet valdi – Arnis Janvars.
Samazinoties kopējam kravu apgrozījumam ostas termināļos, samazinās arī ienākumi, ko kuģi maksā Ventspils brīvostas pārvaldei. Tā kā ostu maksas ir lielākais ostas pārvaldes ienākumu avots, kravu apgrozījuma un līdz ar to kuģu skaita samazināšanās ostas pārvaldes budžetu ietekmē ļoti tieši. Tomēr, pārdomāti plānojot izdevumu sadaļu, Ventspils brīvostas pārvalde arī 2017.gadā turpinās nodrošināt labākos iespējamos apstākļus ostas termināļu biznesa attīstībai, gādājot par kuģu ceļu dziļumu, piestātnēm, pievedceļiem un kuģu satiksmes drošību.